Premjerministra kandidātu intervijas. Stepaņenko gatavojas opozīcijai un neatbild par Krimu

Pirms vēlēšanām Ir aicina uz interviju premjerministra amata kandidātus no sešiem sarakstiem, kuriem aptaujās atbalsts pārsniedz 4% un ļauj prognozēt iekļūšanu Saeimā. LPV kandidāts Ainārs Šlesers vienīgais nepiekrita intervijai.

 

Par krievvalodīgajiem vēlētājiem konkurē vairāki politiskie spēki, taču labāko rezultātu aptaujās ieguvusi Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši. Tās priekšgalā ir politikas veterāne Jūlija Stepaņenko — bijusī 12. un 13. Saeimas deputāte, kas 2022. gadā aizgāja no kopā ar Aināru Šleseru dibinātās partijas LPV un startēja vēlēšanās kā Suverēnās varas līdere. Toreiz ieguva ap 3% balsu, pērn Rīgas domes vēlēšanās — jau 12%.

Stepaņenko divas nedēļas neatbildēja uz konkrētu intervijas piedāvājumu, bet tad piekrita, taču prasīja iespēju ierakstīt video. Tomēr neatteicās runāt, kad šo prasību noraidījām. Saruna notika 18. septembrī Ir redakcijā. Jūlija ieradās ar vīru Vjačeslavu, arī Rīgas domnieku, kurš intervijas laikā citā telpā lasīja mūsu žurnāla jaunāko numuru.

Jums vienreiz izdevās apvienot vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas — par tā dēvētajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā 2015. gadā balsoja gandrīz visi Saskaņas, NA, ZZS un arī vairākums Vienotības un Reģionu apvienības deputātu. Vai pašlaik varat piedāvāt kādu tematu, par kuru varētu vienoties vairākums Saeimā?

Domāju, te vairāk būs demogrāfijas izaicinājumi 15. Saeimā. Būs daudz lēmumu jāpieņem saistībā ar atbalstu ģimenēm. Viens no mūsu avangardiem ir jauniešu atbrīvošana no ienākuma nodokļa līdz 25 gadu vecumam. Pasūtījām SKDS pētījumu un noskaidrojām, ka principā katras politiskās partijas vēlētāji, lielākā daļa atbalstītu šādu ideju. Visticamāk, šis jautājums varētu visus apvienot.

Un cik vietu cerat iegūt Saeimā?

Droši vien katrs līderis jums atbildētu — 51, vai ne?

Nē, neviens nav tā teicis.

Ja domājam pragmatiski, svarīgi pārstāvniecību iegūt tādā apjomā, lai varētu maksimāli daudz panākt, izmantot instrumentus. Pat ja neesam koalīcijā, strādājot Saeimā, 10 — tas ir minimālais skaitlis, lai ierosinātu lēmuma projektu, 20 — Satversmes tiesas pieteikums, 34 — ārkārtas sēdes sasaukšana. Priecātos, ja varētu strādāt diapazonā no 20 līdz 34.

Aptaujas rāda, ka Saeimā iekļūst sešas vai septiņas partijas. Ar kurām jūs veidotu koalīciju, ja būtu tāda iespēja?

Skatāmies uz mūsu programmu un saprotam, ka atteikties no kāda punkta būtu ļoti grūti. Tāpēc meklēsim tādus partnerus, kuru darbība varētu pilnībā sakrist ar mūsu programmas realizāciju.

Bet partijas ir zināmas. Ar kurām tad jūs veidotu koalīciju?

Man grūti atbildēt šobrīd. Pirms vēlēšanām notiek visādas sarunas, sarkano līniju zīmēšana. Taču pēc vēlēšanām ir pavisam citādi. Visi pamodīsies 4. oktobrī ar pavisam citu skatu.

Tātad nevienu nesauksiet?

Ziniet, kā ir ar partijām — šobrīd viens ir pateicis, ka draudzēsies ar otru, un viens pateica, ka nedraudzēsies. Šādā veidā partijas nosaka pozīcijas, lai savu identitāti mazliet piekrāšņotu. Piemēram, Šlesers pateica: iešu ar Kulbergu. Un tad mēs viņu redzam kā Šleseru kopā ar Kulbergu. Vai nu viņš paliek Kulberga ēnā, vai nu sevi rotā ar Kulbergu. Mēs gribam vēlētājiem piedāvāt pilnīgi tīru identitāti.

Šlesers jūnijā ierakstīja video krievu valodā, kurā aicina balsot par viņu, nevis par jums. Kāpēc būtu jābalso par jums, nevis par Šleseru?

Tāpēc, ka esam apvienojušies nevis skata pēc, bet pilnībā koordinējuši visas savas vērtības un idejas vienotā piedāvājumā. Ar to atšķiramies no Šlesera, ka esam vienota komanda, neatsakāmies no savām pozīcijām, mēs nemainām kažoku. Esam konsekventi.

Vai sanāk, ka Šlesera partijā cilvēki apvienojušies skata pēc?

Viņš vairāk tā kā medī spilgtas, pazīstamas personības. Bet nezinu, vai viņas tik tiešām iekļaujas kolektīvā. No malas skatoties, varētu būt par to bažas.

Jūs pati esat spilgta un pazīstama un bijāt Šlesera komandā. Bijāt LPV līdzdibinātāja, valdes priekšsēdētāja un Valsts prezidenta amata kandidāte. Pašķīrāties, kad atteicāties parakstīt paziņojumu par Krievijas agresijas nosodīšanu. Vai bija vērts? Varbūt vajadzēja parakstīt, un tagad jūs būtu gandrīz jau valdībā?

Paldies par komplimentu! Mans ceļš politikā droši vien tāpēc ir līkumains un interesants, lai gala beigās es nonāktu pie SV veidošanas un tā, ka šobrīd jūtu vislielāko spēku un atbalstu tieši ar manu komandu. Varam salīdzināt arī darbu Rīgas domē. Neskatoties uz to, ka Šlesera kunga frakcija ir daudzskaitlīgāka, mēs esam krietni aktīvāki. Pēc vēlēšanām mēs būsim visaktīvākā opozīcija.

Vai Saskaņas bijušie vēlētāji balso par Šleseru, bet par jums balso Ždanokas un Rosļikova vēlētāji?

Nebūt ne, socioloģija pastāsta ko pavisam citu. Mēs apvienojam cilvēkus, kuri nav mierā ar esošo dzīvi Latvijā un ar varas attieksmi pret parasto cilvēku. Daudzi saka: es nekad neesmu vispār balsojis.

Jūsu ģimenei ir bijušas darīšanas ar Šleseru jautājumā par Mazepinam piederošo minerālmēslu termināli. Rīdzenes sarunās var lasīt, kā 2011. gadā Šlesers stāsta — ir nozīmējis Rīgas domnieku Vjačeslavu Stepaņenko par politiski atbildīgo par projekta virzību un pats Putins esot teicis, ka projekts ir ļoti svarīgs. Vai pašlaik ir jāatrod iespēja atjaunot Mazepina termināļa darbību?

Mūsu ģimene nevar būt saistīta ar šo oligarhu nekādā veidā. Te noteikti ir faktoloģija jānoskaidro.

Faktoloģija ir no Rīdzenes sarunām, kuras katrs var izlasīt.

Nezinu, kas notika Rīdzenes sarunās. Ziniet, kā — mēs jau arī varam tagad par kādu runāt, un pēc tam cilvēks skaidrosies, kāpēc esam viņu pieminējuši. Tīri juridiski nebūtu korekti taisnoties par to, ko divas personas teikušas par citu cilvēku.

Vai gribat teikt, ka tā nav patiesība, kas ierakstīts KNAB noklausītajās sarunās?

Jūs sākāt ar apgalvojumu, kas ir pilnībā apgāžams. Kādā veidā jūs pierādāt ģimenes saistību ar kaut kādu oligarhu? Pirmkārt, šis jautājums būtu uzdodams Vjačeslavam Stepaņenko, jo neesmu tiesīga pārstāvēt viņa darbību. Tas, ko zinu, — viņš nav bijis saistīts ne ar kādiem oligarhiem.

Bet vai būtu jāatrod iespēja atjaunot Mazepina uzņēmumu darbību?

Es neesmu pazīstama vispār ar šo cilvēku.

Vai piekrītat premjerministram Kulbergam, ka Riga Waterfront projekts Andrejsalā, kam naudu gādāšot Lukašenko un Kadirova draugs Alabbars no Dubaijas, būtu Latvijai svarīga investīcija? Vai jūs to atbalstītu?

Cik man zināms, šis projekts, iespējams, paredz publisku finanšu līdzekļu iesaisti infrastruktūras pārveidē. Mūsuprāt, tas absolūti nav godīgi. Nekādā gadījumā!

Alabbars it kā solot ieguldīt trīs miljardus. Vai tā nebūtu liela investīcija?

Mēs nepārdodamies! Līdzīgu projektu vēsture citās valstīs liek domāt, vai tikai neattopamies celtniecības laukuma vidū, kas, līdzīgi kā Rail Baltica, turpina vienkārši bojāt pilsētas skatu. Man nav informācijas par šo projektu, bet vislielākās bažas ir par infrastruktūru. Ja tiešām ir oligarhs, kāpēc viņam jālien pilsētnieku maciņos?

Programmā solāt nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tajā skaitā to finansēšanu, un sekmēt konfliktu atrisināšanu diplomātiskā ceļā. Ja tas ir par karu Ukrainā, vai Latvijai būtu jāpārstāj atbalstīt Ukrainu un jāsāk runāt ar Krieviju par kara izbeigšanu?

Latvija šajā gadījumā varētu būt unikāla valsts ar gudriem līderiem, kuri varētu sekmēt miera iestāšanos ar diplomātijas palīdzību. Jo Trampam īsti nesanāk. Jebkurā gadījumā miers ir krietni labāks risinājums nekā tas, kas notiek šobrīd. Ja mums būtu iespēja šo karu beigt, tā noteikti jāizmanto.

Bet kā? Ja Trampam neizdodas, kā mēs to varētu?

Ar diplomātiskām sarunām. Nevis kā Bražes kundze, skriet ārā no telpas, dusmoties un klabināt ar papēžiem, bet veidot miera sarunu komandu.

Vai miera labad Ukrainai būtu jāļauj Krievijai paturēt okupētās teritorijas vai iegūt vēl arī neokupētās?

Jūs šobrīd jau ejat dziļi miera sarunās. Vislabākā versija būs tāda, par ko vienosies abas puses.

Bet kāds kara iznākums vislabāk atbilstu Latvijas interesēm?

Kad mums vairs nekrīt droni, vairs nav jāgatavojas… Kad arī Ukrainas iedzīvotāji ir mierā ar to, kas noticis, viņi atbalsta šīs miera sarunas, tāpat kā otras puses iedzīvotāji. Un iestājas pilnīgs miers.

Un kas pašlaik ir lielākais apdraudējums Latvijas drošībai?

Es teiktu — demogrāfijas izaicinājumi. Mēs objektīvi izmirstam. Un tajās apdzīvotajās vietās, kur tiek slēgtas skolas, kur aizaug ceļi, tur vairs nav nekādas drošības.

Bet vai Krievija apdraud Latvijas drošību?

To varētu vērtēt speciālisti, kas katru dienu seko līdzi draudu līmeņiem. Man kā ierindas politiķim ir redzams tikai viens — mums ir ļoti lielas problēmas gan ar iekšējo drošību, gan demogrāfiju.

Starp citu, kam pieder Krima?

Krima pieder tās iedzīvotājiem. Tāpat kā Latvija.

Es vaicāju par valstisko piederību. Vai Krima pieder Ukrainai vai Krievijai?

Es jums atbildēju.

Nē. Jūs teicāt, ka iedzīvotājiem.

Tā nav pratināšana. Es atbildēju.

Jūsu partijas biedre Inna Djeri pirms diviem gadiem Latvijas Radio teica, ka Krima piederot Krievijai. Vai viņa joprojām tā uzskata?

Man ar Innu nav bijusi saruna par šo interviju. Es nezinu.

Bet vai piekrītat viņai, ka Krima pieder Krievijai?

Saprotu, ka jūs mēģināt šo jautājumu pagriezt no otras puses. (Smejas.) Varat mēģināt vēlreiz grozīt no kādas puses, bet es domāju, ka varam iet tālāk.

SV šobrīd ir populārākā krievvalodīgo izvēle. Vairāki politiķi, kuri iepriekš bijuši populāri šajā vēlētāju segmentā, nonākuši konfliktā ar likumu. Rosļikovam ir kriminālprocess par naida kurināšanu, pats aizbēdzis. Ždanokai krimināllieta par sadarbību ar Krievijas specdienestiem, un pirms vairākiem gadiem nāca gaismā viņas sarakste ar FSB virsniekiem. Vai jums ir bijusi jebkāda saziņa ar Krievijas specdienestu pārstāvjiem?

Protams, ne! Kādā sakarā man būtu jāsazinās ar Krievijas specdienestu pārstāvjiem? Un, ja runājam par jūsu minētajiem politiķiem, viņi ar mums nav saistīti.

Nupat medijs The Insider publiskoja informāciju par cilvēkiem, kuri Krievijas dienestos atbild par Latvijas kūrēšanu. Vai esat tikusies ar šiem cilvēkiem — Vladimiru Balobajevu, Igoru Sorokopudu vai viņa sievu Jekaterinu Vostrikovu?

Pirmo reizi dzirdu šādus uzvārdus! Bet man jautājums — kāpēc jūs uzdodat šādus jautājumus?

Jau teicu, ka apmēram tā paša segmenta politiķiem, kas pārstāv krievvalodīgo elektorātu un ir labvēlīgi Krievijai, ir bijušas problēmas.

Bet pagaidiet, es esmu labvēlīga Latvijai! Atšķirībā no valdošajām partijām. Tas nu gan mums ir jāpiefiksē. Ja runājam par krievvalodīgo segmentu, jūs šobrīd mēģināt marginalizēt milzīgu iedzīvotāju daļu un viņus sasaistīt ar kaut kādām savām teorijām. Aicinu to nedarīt.

SV sola «novērst un nepieļaut ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju (Stambulas konvencija un tml.)». NA premjerministra kandidāte Indriksone ir teikusi, ka būtu jāmaina daži konvencijas punkti, kuri neatbilstot Satversmei. Vai jums ir iebildumi pret kādiem punktiem vai pret konvenciju kopumā?

Sāksim ar to, ka Stambulas konvenciju grozīt juridiski nav iespējams. Līdz ar to Indriksones kundze jūs ir maldinājusi. Un arī skaidrojošā deklarācija, šis papīrītis būs priekš kaķiem. Mēs esam pret konvenciju kā tādu. Esam par to, lai stiprinātu policijas kapacitāti un nodrošinātu iekšējo drošību pēc visaugstākajiem standartiem, aizstāvot sievietes, bērnus un arī vīriešus reizē — tad, kad viņiem tas ir nepieciešams.

Vai Putins pārstāv tradicionālās ģimenes vērtības?

Es nezinu. Neesmu ieinteresēta pētīt kaut kādas citas personas.

Un Tramps?

Es arī neesmu fokusējusies uz viņa vērtībām. Tikai esmu redzējusi, ka viņš piedalījies gājienā par dzīvību, kas bija ļoti krāšņi noformēts un pacilājošs. Taču vērtību jautājumos vairāk uzticos sev, kolēģiem. Mēs nelokāmi stāvēsim vērtību sardzē. Par pārējiem nezinām.

Par vērtībām. Jaunlatviešu valdes locekli Rūdolfu Brēmani pazīstam kā diezgan agresīvu skandalētāju, viņu arī tiesā par 100 tūkstošu eiro izkrāpšanu. Kādus vēlētājus var piesaistīt Brēmaņa solījumi skolas absolventu salidojumā «sadauzīt seju»?

Man patīk jūsu jautājumi, kuri satur jau 80% apgalvojuma. Paliksim pie tā, ka Rūdolfs Brēmanis ir ļoti labs kolēģis, veiksmīgi strādājam Rīgas domē. Esmu lepna par to, ka kopā darbojamies — Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši.

Vai tātad «sadauzīt seju» ir pareizi?

Es atbildēju, cik Rūdolfs ir teicams un atbildīgs kolēģis.

KNAB sācis pārbaudīt dāvinājumus jums no tēva Sergeja Fedotova — 240 tūkstošus eiro 2022. gadā un 180 tūkstošus vērtu dzīvokli 2024. gadā. Jūs uz jautājumiem par to esat teikusi: «Te mēs liekam punktu.» Taču mūsu lasītāji un varbūt arī jūsu vēlētāji gribētu zināt, kurš un kāpēc Latvijas politiķei sūta no Krievijas ievērojamas summas. Vai politiķiem neklātos atklāt ienākumu izcelsmi?

Mani vēlētāji un jūsu lasītāji var iepazīties ar skaidrojumu, ko detalizēti aprakstīju feisbukā, kādā veidā tēvs ir palīdzējis manai ģimenei. Fakti par naudu no Krievijas neatbilst patiesībai, jo 2022. gadā nauda, ko uzdāvināja tēvs, tika iegūta no pārdotā dzīvokļa Eiropas Savienībā. Šī ir nauda, ko viņš iekrājis, strādājot savā biznesā, un par to ir iegādāts dzīvoklis ES pirms 15 gadiem. Viņš bija pieņēmis lēmumu dzīvokli pārdot un naudu atvēlēt manai ģimenei. Tā ka šeit nav nekādas mistikas vai drāmas. 

Esmu pati lūgusi četras atbildīgās iestādes — VID, KNAB, Finanšu izlūkošanas dienestu un pat Satversmes aizsardzības biroju, kam rakstīja [Edvards] Smiltēns — pēc iespējas ātrāk, līdz 3. oktobrim, izmeklēt situāciju un nākt ar publisku paziņojumu par rezultātiem. 

Papildus, vēl 2023. gadā esmu sniegusi visu nepieciešamo informāciju VID, kurš arī pārbaudīja manu deklarāciju. Esmu ilgus gadus zem lupas, jebkura valsts iestāde var pārliecināties par līdzekļu izcelsmi un visiem maniem darījumiem.

Pirmajā amatpersonas deklarācijā 2014. gadā tēvs parādās kā «nezināms». Kāpēc?

Tehniskas problēmas dēļ tēva uzvārds neparādās. Tas vai nu saistīts ar to, ka tēvam nebija Latvijas personas koda, vai varētu būt datu pārneses problēma. Taču šīs spekulācijas, kas ļoti neglīti šobrīd met ēnu uz manu ģimeni, es vēlos pārtraukt, sniedzot šādu skaidrojumu jums.

Vai Sergejs Fedotovs ir īstais jūsu tēva vārds? Jautāju tāpēc, ka tāds pats segvārds bija vienam no GRU aģentiem, kuri 2018. gadā Solsberijā ar Novičok saindēja Sergeju Skripaļu un viņa meitu Jūliju. Vai tā ir sakritība?

Sergejs Fedotovs ir mans īstais tēvs, jā. Man ir dzimšanas apliecība, kurā norādīts tēva vārds — Sergejs Fedotovs.

Un ko viņš dara Krievijā?

Viņš jau 34 gadus, ja nemaldos, vada savu uzņēmumu. Celtniecība.

Tāpat kā LPV, gribat ļaut cilvēkiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus. Vai Lietuvas pieredze, kad daudzi šo naudu iztērēja patēriņam un strauji pieauga inflācija, nav arguments, ka to nevajadzētu?

Pensiju otrā līmeņa uzkrājumu šobrīd apēd inflācija. Daudzi cilvēki, kuri meklē līdzekļus, lai izremontētu īpašumu vai pat izārstētu slimību, spiesti vērsties pie kredītiestādēm. Protams, labāk lai šie cilvēki varētu izņemt viņiem pienākošos naudu un atrisināt savas problēmas. Ja runājat par Lietuvas pieredzi, risinājums arī iekļauts mūsu programmā — uzlabot iedzīvotāju finanšu pratību.

Vai jāturpina Rail Baltica projekts?

Nē. Šāds projekts Latvijai nav nepieciešams. Mums jau ir savienojums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vienkārši jāatzīst, ka tas bija neveiksmīgs projekts, un jāatrod vainīgie Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanā.

Vai jūs atbalstītu airBaltic glābšanu, kas prasītu papildu ieguldījumus no valsts?

Nekādā gadījumā! Jāmēģina saglābt to, ko esam investējuši šajā projektā. Pilotu akadēmiju jāmēģina izglābt, ja to vēl var izdarīt. Taču Latvija diemžēl kreditoru listē droši vien stāvēs kaut kur pašā galā.

Vai aizsardzībai jāturpina atvēlēt 5% no IKP?

Latvijai vajadzētu pievērsties tostarp arī iekšējai drošībai. Šo budžetu noteikti varētu arī pārdalīt par labu policijai, VUGD, NMPD un robežsardzei. Mums diemžēl ir izveidojusies nozare, kas ir faktiski jau pārbarota, bet iekšlietu joma ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Tas nav pieļaujami.

Vai prezidentam Rinkēvičam jāturpina darbs otrajā pilnvaru termiņā?

Kopumā mēs iestājamies par tautas vēlētu prezidentu.

Pavaicāšu citādi — vai Rinkēvičs ir labs vai slikts prezidents?

Varētu būt krietni labāks.

Programmā runājat par reemigrācijas veicināšanu. Bet vai Latvijai būtu jāveicina arī kāda imigrācija, un kāda tieši?

Nē, mēs fokusējamies uz reemigrāciju. Uzskatām, ka lētā vai pieejamā darbaspēka ievešana nav pieļaujama kā risinājums uzņēmējdarbības uzlabošanai. Daudz svarīgāk ir rūpēties, lai mūsu tautieši atgriežas mājās.

 

Kāpēc balsot?

Uzņēmuma ERDA vadītāja Zane Čulkstēna

Mūsu vecāki un vecvecāki ir cīnījušies un zaudējuši savas dzīves labākos gadus, un daudzi — pat dzīvību, lai tikai mēs varētu dzīvot brīvā Latvijā. Nav ideālu partiju, un nav ideālu kandidātu, bet palikt mājās nenozīmē palikt neitrālam. Katra neizmantota balss tikai stiprinās tos, kuriem Latvijas neatkarība nerūp. Katra balss ir iespēja ietekmēt to, kādā Latvijā dzīvosim mēs un mūsu bērni. Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Aiziet uz vēlēšanām ir mazākais, ko varam darīt, lai to nosargātu.

«Dīkdieņi» Kristaps Bičkausks, Rihards Sniegs un Roberts Silavs

Pat dīkdieņiem ir jāiet vēlēt! Pat ja šoreiz tiešām ir tikai sūdīgi varianti. Pat ja viss šis process uzdzen depresiju. Jāizvēlas mazāk sūdīgais variants un jāčāpo uz iecirkni. Citādi ievēlēs tos vissliktākos, bet mēs taču gribam, lai ievēlē tikai vidēji sliktos. Maucam!

Mūziķe Būū

Kā jauna sieviete un māksliniece esmu uzaugusi Latvijā, kur varu brīvi runāt, radīt un savā ikdienā veikt dažādas izvēles. Ir ļoti viegli šīs brīvības sākt uztvert kā pašsaprotamas, bet tāda dzīve akmenī nav kalta. Tomēr negribu gaidīt brīdi, kad cīnīties par savām tiesībām jau būs par vēlu. Godīgi sakot, man vienkārši būtu kauns savu senču, it īpaši sieviešu priekšā, kurām pat nebija tiesību piedalīties vēlēšanās, ja es savu iespēju tā vienkārši neizmantotu.