Saeimas apstiprinātā nodokļu reforma Latvijā nākamgad būtiski mainīs biznesa spēles noteikumus – par peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma attīstībā, ienākuma nodoklis vairs nebūs jāmaksā. Igaunijā šī sistēma darbojas jau kopš tūkstošgades sākuma. Bet kāpēc tai līdz šim nebija sekotāju?
Igaunijā jau septiņpadsmit gadus ir «netradicionāla» nodokļu sistēma, kas uzņēmumu peļņu pirms sadales neapliek ar nodokļiem. Tagad Latvija ir kļuvusi par otro valsti pēc Gruzijas, kas izmantos līdzīgu pieeju. Par spīti tās priekšrocībām, vispirms jau vienkāršībai, citas valstis vēl nav sekojušas Igaunijas piemēram. Iemesli tam ir dažādi. Dažām valdībām ir ideoloģiski iebildumi. Daudzas citas satraucas par iespēju zaudēt nodokļu ieņēmumus, lai gan Igaunijā tā bija īslaicīga problēma, kas beidzās pēc 2-3 gadiem. Vēl citas vienkārši neredz iemeslu pieņemt sistēmu, kas pielāgota valstij, kur uzņēmumi ir jauni un vēlas augt.
Ālto Universitātes profesors Sikstens Korkmans uzskata, ka Somijā, kur Igaunijas modelis ticis apspriests visai nopietni, būtu «nereāli» to ieviest, ņemot vērā lielās atšķirības starp uzņēmumu nodokļu likmēm un augstākajām darba ņēmēju nodokļu likmēm. Šī sistēma mudinātu iedzīvotājus augstiem nodokļiem apliktos darba ienākumus pārvērst par kapitāla ienākumiem. «Visi kļūtu par uzņēmumiem un samazinātu savu nodokļu slogu!» viņš saka.
Pastāv arī naudas ieslēgšanas risks, jo peļņas saglabāšana uzņēmumā Igaunijā ir izdevīgāka par tās sadali dividendēs (maksājot 20% nodokli) un ieguldīšanu citviet. Un tā jau būtu problēma, jo šādi, visticamāk, mazinātos valstij izdevīgā kapitāla pārdale citiem uzņēmumiem un investīciju iespējām, saka Somijas Ekonomikas pētniecības institūta pētnieciskais vadītājs Niku Mātanens.
Igaunijā daudzi tam kategoriski nepiekrīt. «Es galīgi nesaprotu to profesoru!» saka Enns Meri, Vācijas-Baltijas tirdzniecības palātas prezidents Igaunijā. Viņš apgalvo, ka visi vācu investori Igaunijas sistēmu vērtē ļoti augstu.
Somu akadēmiķiem nepiekrīt arī Martins Arula, Latvijas pierobežas kokzāģētavas Toftan vadītājs. «Ja investīcijām ir pieejams vairāk naudas, mēs varam nopirkt labākas tehnoloģijas. Tas savukārt nozīmē inovācijas un produktus ar lielāku pievienoto vērtību,» viņš saka. Toftan jau daudzus gadus nav izmaksājis dividendes. Tā vietā peļņa tiek reinvestēta uzņēmumā, paplašinot darbību un radot jaunus ieņēmumus valstij ar algu nodokļiem un pievienotās vērtības ķēdes pagarināšanu turpat pierobežā. «Turklāt tagad nav nekādas vajadzības slēpt peļņu,» Arula piemin vēl vienu priekšrocību. «Uzņēmumi kļūst godīgāki un arī ietaupa laiku, ko citkārt izmantotu nodokļu optimizēšanai.»
Swedbank Estonia vadītājs Roberts Kits cer, ka jaunā sistēma palīdzēs arī Latvijai apkarot pelēko ekonomiku un mazināt nodokļu nemaksātāju skaitu. «Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi slēpj savus ieņēmumus,» viņš saka. «Tas savukārt mazina viņu iespējas saņemt banku aizdevumus.» Kits uzskata, ka tieši uzņēmumu nodokļu sistēma ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijai līdz šim ir izdevies piesaistīt vairāk tiešo ārvalstu investīciju nekā Latvijai. 2015. gadā Igaunijā tās bija 86% no IKP, bet Latvijā – 56%. Un ārvalstu investīcijas nenozīmē tikai kapitālu – tās rada arī zināšanas un cilvēku tīklus, kas palīdz uzņēmumu izaugsmei.
Bijusī Igaunijas finanšu ministre, tagadējā deputāte Marisa Lauri uzskata – reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli vairāk noder augošiem uzņēmumiem, kamēr tradicionālā sistēma ir labvēlīgāka attīstītiem uzņēmumiem.
Tā kā augošiem uzņēmumiem ir pastāvīgi nepieciešams kapitāls, Igaunijas sistēma tiem ļauj ietaupīt līdzekļus. Īpaši svarīgi tas ir darbības sākumā, kad banku pieprasītie aizdevuma procenti ir daudz augstāki. Kopā ar citiem Nacionālās nodokļu padomes lēmumiem tas arī palīdzēja Igaunijai strauji samazināt dažādo ārzonu klātbūtni valsts ekonomikā.
Peļņai paliekot uzņēmumā, tā bilance kļūst spēcīgāka. Tas samazina vajadzību pēc aizdevumiem, turklāt nepieciešamības gadījumā uzņēmumi tad spēj piesaistīt vairāk ārējā kapitāla. To pašu iemeslu – veselīgas bilances un zemu parādu – dēļ 2008. gada krīzē Igaunijā izdzīvoja lielāka uzņēmumu daļa nekā Latvijā vai Lietuvā.
Spēcīga kapitalizācija var gan izrādīties arī nevēlama, ja uzņēmējam sāk pietrūkt ideju un kapitāls pazūd sliktās investīcijās, brīdina Lauri. Kā piemēru viņa min naudas ieguldīšanu nekustamo īpašumu burbulī vai pamatdarbībai tālās nozarēs. «Taču es nepiekrītu, ka šāda sistēma ieslēdz kapitālu vienā noteiktā sektorā un kavē tā izkliedēšanu. Naudu vienmēr ir iespējams investēt citos projektos,» viņa uzsver.
Lauri ir pārliecināta, ka nodokļu atlaides reinvestētajai peļņai ir labs un noderīgs instruments valstij, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbību un uzņēmumu izturību, vienlaikus veicinot kapitālieguldījumus. «Tas piesaista ārvalstu kapitāla investīcijas un stiprina arī vietējos uzņēmumus,» viņa saka. Šāda sistēma, viņasprāt, ir īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem.
«Tās galvenā pievilcība slēpjas vienkāršībā,» piekrīt Deloitte Advisory AS nodokļu speciālists Ivo Vanasauns. Tā prasa minimālu grāmatvedību un pārskatus, un jaunie uzņēmumi visu uzmanību var veltīt naudas pelnīšanai un ieguldīšanai izaug-smē. Sistēma jau ir laika pārbaudīta un turpina sevi pierādīt. «Tā ir apliecinājusi sevi 17 gadu garumā,» saka Vanasauns.
Protams, arī Igaunijas pieejai ir savas problēmas. Neviena sistēma nav ideāla.
Ernst & Young partneris Ranno Tingass norāda, ka valsts parasti ir ieinteresēta aplikt peļņu ar nodokļiem pēc iespējas drīzāk, lai neļautu tai «izkūpēt» sliktās investīcijās vai ekonomikas lejupslīdē. Tas, iespējams, arī ir viens no iemesliem, kāpēc lielākā daļa valstu devušas priekšroku tradicionālākai nodokļu sistēmai.
Lielākiem un stabilākiem uzņēmumiem, kuri peļņu vēlas ik gadu izdalīt īpaš-niekiem, šī sistēma nesniedz nekādas priekšrocības. Daudzi lielāki uzņēmumi tāpēc ir izmēģinājuši dažādas shēmas, lai ar «aizdevumu» palīdzību pārvirzītu peļņu meitasuzņēmumiem.
Igaunija apzinās, ka naudas «bloķēšanās» jeb ieslēgšanās var radīt problēmas, tāpēc no nākamā gada sistēma tiks mazliet izmainīta, lai veicinātu pastāvīgu līdzekļu sadalīšanu. Proti, regulārajām dividendēm piemēros tikai 14% ienākuma nodokļa likmi, ko aprēķinās, balstoties uz pēdējo trīs gadu vidējām nodokļiem apliktajām dividendēm. «Redzēsim, kā un vai tas strādā, jo uzņēmumiem sākumā jebkurā gadījumā nāksies izdalīt ar 20% nodokli aplikto peļņu, pirms būs iespējams izmantot šo mazāko likmi,» saka Tingass.
Martinu Arulu satrauc šīs izmaiņas. «Igaunijas valdībai nevajadzētu nokaut vistu, kas dēj zelta olas. Tai nevajadzētu darīt neko, kas kaitētu valsts konkurētspējai ar citām valstīm. Nodokļiem jāpaliek stabiliem.»
Daļa uzņēmēju satraucas, ka valsts var zaudēt savu pievilcību investoru acīs, ja nodokļu atlaides reinvestētajai peļņai ieviesīs arī Latvija. Viņuprāt, ir pēdējais laiks atrast jaunu pieeju. Taču Ranno Tingass uz to skatās pozitīvāk un plašāk – Igaunijas unikālās sistēmas izplatīšanās varētu palīdzēt piesaistīt jaunus ārvalstu investorus visai Baltijai. Marisa Lauri uzskata, ka arī Lietuva drīz vien sekos Igaunijas un Latvijas paraugam un ieviesīs nodokļu atlaides reinvestētajai peļņai.
Pat Somijā ne visi akadēmiķi ir noskaņoti kritiski. Šāda sistēma var ļoti labi strādāt valstīs, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte nav tik izteikta kā Somijā, saka Niku Mātanens. Taču Skandināvijas labklājības valstīs spēcīgāk varētu izpausties sistēmas trūkumi.
