Krievijas Lukoil samaksā vairāku miljonu sodu Čehijas prezidenta padomnieka vietā, tādā veidā vēl vairāk pastiprinot bažas par Kremļa un tā sabiedroto ietekmi atsevišķu Eiropas valstu politikā
Pavisam īsu brīdi šķita, ka ietekmīga Čehijas prezidenta padomnieka Martina Nejedlija galva tūlīt ripos. Pēc ilgas juridiskas cīkstēšanās viņš zaudēja tiesas prāvu un bija spiests pārskaitīt iespaidīgu soda naudu valsts kasē. Prezidents nāca klajā ar ultimātu – maksā vai atvadies no amata!
Taču pēkšņi uzradās sargeņģelis no Maskavas. Krievijas lielākā privātā naftas kompānija Lukoil, kuras darījumi ir atkarīgi no Kremļa atbalsta, pieteicās samaksāt daļu soda čeha vietā – 32 miljonus kronu (1,2 miljonus eiro).
Nejedlijs saglabāja prezidenta Miloša Zemana ekonomikas padomnieka posteni un arī viņa pārstāvētās partijas priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Taču šī labdarība nekavējoties radīja aizdomas par Kremļa centieniem nopirkt ietekmi Čehijas prezidenta pilī, labi zinot, ka 2013. gadā ievēlētais Zemans ir viens no kaislīgākajiem Maskavas aizstāvjiem Eiropā.
«Diemžēl Čehijas Republikā daži prezidenta un premjera padomnieki vēlas sadarboties ar krieviem,» saka Karels Randaks, kas līdz 2007. gadam vadīja Čehijas ārējās izlūkošanas dienestu. «Es neapgalvoju, ka viņi ir Krievijas aģenti, taču skaidrs, ka dažām personām nauda ir svarīgāka par mūsu valsts drošību.»
Pagājušajā nedēļā skaļu diplomātisku skandālu izraisīja ASV prezidenta Baraka Obamas lēmums izraidīt no valsts 35 Krievijas pilsoņus, kurus drošības dienesti tur aizdomās par spiegošanu un mēģinājumiem iejauties ASV iekšpolitikā, veicot datoruzbrukumus prezidenta vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai. Taču kiberuzbrukumi ir tikai viena no metodēm, kuras Kremlis izmanto savu mērķu sasniegšanai. Tiem var pieskaitīt Krievijas valsts mediju īstenotās dezinformācijas kampaņas, radikālu grupu atbalstīšanu un dažkārt par sazvērestības pret labi pazīstamiem Krievijas valdības kritiķiem.
Dažos gadījumos, norāda eksperti, Kremlis un tā sabiedrotie izmanto arī vecmodīgu, taču aizvien efektīvu tehniku: tas cenšas nopirkt politiskās elites pārstāvjus, īsti pat nezinot, vai un kad iztērētā nauda atmaksāsies.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem par Krievijas ietekmi Eiropā pēdējos gados – vai Vladimiram Putinam ir vienkārši palaimējies, ka daži politiķi atbalsta viņa politiku, vai arī labvēlību Kremlim ir izdevies panākt ar manipulācijām. Eksperti prāto, ka kaut kur pa vidu starp veiksmi un manipulēšanu mīt oportūnisms, ko viņi sauc par vienu no Kremļa raksturīgākajām pazīmem.
«Krievi sistemātiski aizpilda jebkuru brīvu lauciņu un tad cenšas to paplašināt,» saka Čehijas ārlietu ministrs Martins Stropnickis. «Viņiem ir gadiem ilga pieredze, un viņi to dara bez lielas steigas.»
Maskava ne reizi nav publiski paudusi nemīlestību pret ES paplašināšanu vai liberālu imigrācijas politiku, taču labprāt ekspluatē šos jautājumus savās interesēs, norāda analītiķi. Tā cenšas vājināt alianses, kuras uzskata par saviem sāncenšiem, piemēram, ES un NATO, jo nevēlas to nostiprināšanos bijušā padomju bloka ietekmes zonā.
«Ikviena valsts, kas veiksmīgi virzās prom no savas komunistiskās pagātnes uz atvērtu, pārtikušu un tiesisku sabiedrību, ir viņu drauds,» saka Čehijas parlamenta Drošības komitejas vadītājs Ivans Gabals.
Fakts, ka Krievija finansē politiskās kustības un politiķus, nav jaunums. Pēc PSRS sabrukuma no Maskavas izceļojuši daudzi naudas pārsūtījumi, ieskaitot starptautisku kodolieroču pretinieku kustības subsidēšanu.
«Šāda uzvedība tik ļoti atgādina padomju valdības uzvedību, ka tas jau kļūst smieklīgi,» saka Martins Krāgs, kas Stok-holmā vada Zviedrijas Starptautisko attiecību institūtu. «It kā viņi būtu paņēmuši vecu rokasgrāmatu un notraukuši putekļus.»
Tomēr ir kāda būtiska atšķirība – PSRS savulaik meklēja ideoloģiskus sabiedrotos, taču mūsdienu Kremlis cenšas atrast jebkādas personas, kas varētu kalpot viņu interesēs, secina Gļevs Pavlovskis, kas līdz 2011. gadam 15 gadus tika algots kā Kremļa propagandists. «Esmu pārliecināts, ka viņi tagad maksā iespaidīgas summas dažādiem cilvēkiem. Kremlī tas tiek uzskatīts par normāliem politiskā tirgus likumiem. Domāju, ka valsts budžetā ir atsevišķa sadaļa šādu labvēlīgu pozīciju radīšanai.»
Čehijas līdera atpakaļgaita
No 1998. līdz 2002. gadam pildot premjera pienākumus, Milošs Zemans bija svarīga figūra Čehijas sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai, slavējot savas valsts atgriešanos pie Rietumu saknēm. Taču 2003. gadā viņš zaudēja Valsts prezidenta vēlēšanu cīņā, pārvācās uz nomaļu ciemu un vasaras dienas lielākoties pavadīja gumijas laivā uz ezera.
Lielākā daļa čehu par viņu pat aizmirsa. Krievi gan ne.
Zemans tika ielūgts uz ikgadējo forumu, kas tiek izmantots kā platforma Rietumu institūciju kritizēšanai. Pasākuma rīkotājs bija bijušais padomju izlūkdienesta virsnieks ANO, bet tolaik Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins. Biežs viesis ciemā, kur dzīvoja Zemans, bija Krievijas vēstnieks Čehijā, atceras vietējie žurnālisti.
Uz politiskās skatuves Zemans atgriezās 2013. gadā, izcīnot prezidenta krēslu. Svarīgs šā politiskā triumfa inženieris bija Martins Nejedlijs, kas vienlaikus bija arī galvenais vēlēšanu kampaņas finansētājs.
50 gadus vecais vīrietis saglabājis noslēpumainas personas auru – viņš darbojas kā prezidenta ārštata padomnieks, nesaņemot algu no valsts.
Zināms, ka 90. gados Nejedlijs devās strādāt uz Krieviju. Kādam žurnālistam reiz atklājis, ka tur nodarbojies ar Opel automašīnu reklamēšanu. 2007. gadā atgriezās Čehijā, nodibināja Lukoil meitasuzņēmumu Lukoil Aviation Czech un kļuva par tā ģenerālmenedžeri. Firma bez konkursa ieguva tiesības piegādāt aviācijas degvielu vairākām lidostām, ieskaitot Prāgu.
Tomēr šis bizness pajuka, atstājot vairāk nekā 200 miljonu kronu (7,4 miljoni eiro) parādus, tajā skaitā 1,2 miljonu eiro sodu par degvielas piegādes līguma nepildīšanu.
Lukoil savu meitasuzņēmumu likvidēja. Tiesas dokumenti liecina, ka Nejedlijs, kuram piederēja 40% Lukoil Aviation Czech akciju, nesamaksāja neko.
Īpašu attiecību auklēšana ar enerģijas uzņēmumu starpniekiem, kuri par savu turību var pateikties Krievijai un kuriem ir zināma politiskā ietekme savā valstī, ir klasiska krievu metode, kas novērota arī Vācija, Ukrainā un citās valstīs. Šādas saites bieži vien nav tiešs Kremļa roku darbs, taču tās veido indivīdi un kompānijas, kas vēlas izpatikt Putinam.
Nejedlijs simpātijas pret Krieviju nekad nav īpaši slēpis – čehu prese nesen publicēja foto, kurā redzams, ka viņa mobilā tālruņa vāciņu grezno Putina ģīmetne.
Krievijas un ES attiecības būtiski pasliktinājās pēc Krimas ankesijas 2014. gadā un destabilizācijas Ukrainā. Taču Čehijas prezidents Zemans turpināja demonstrēt izteiktu labvēlību pret Krieviju. Viņš regulāri kritizē Rietumu noteiktās ekonomiskās sankcijas un pat spītīgi noliedz, ka Kremlis jelkad būtu iesūtījis savus karavīrus Ukrainā. Kad 2014. gada septembrī Zemans to paziņoja pirmoreiz, pazīstamais zviedru politiķis Karls Bilts ironiski komentēja: «Es nezinu, vai Čehijai ir savs ārējās izlūkošanas dienests. Ak ir gan? Tad lai viņš [Zemans] pajautā šai iestādei!»
Zemans bija viens no pāris ES līderiem, kas apmeklēja Uzvaras dienas parādi Maskavā 2015. gada maijā. Putins viņu sagaidīja īpaši sirsnīgi: «Ir patīkami redzēt, ka Eiropā vēl palikuši tādi politiķi, kuri tieši pauž savu pārliecību un īsteno neatkarīgu politiku.» Abu līderu sarunās Kremlī piedalījās arī Nejedlijs, kuram nav dota Čehijas valdības pielaide valsts noslēpumam, taču prezidents uzstāja uz viņa klātbūtni.
Kopš tā laika Zemans turpinājis slavināt prokremlisku politiku. Viņš izteicis atbalstu Krievijas intervencei Sīrijā un pērn sāka mudināt rīkot Czechxit – referendumu par Čehijas izstāšanos no ES.
Debates par ietekmi
Protams, Čehijā tiek diskutēts par Kremļa ietekmes mērogiem. Daži apsūdz prezidentu par krievu naudas pieņemšanu savu politisko mērķu finansēšanai, savukārt citi slavē par to, ka šādi līdera izteikumi atbalso lielas sabiedrības daļas vilšanos ES politikā. Un vēl ir arī tādi, kuri uzstāj, ka Čehija jau sen izvēlējusies kļūt par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem.
Daži politologi norāda, ka Zemanam ir liela mute, taču ierobežota reālā vara. Čehijas politiskās nostādnes izstrāda premjers un viņa kabinets, kuri joprojām ir nelokāmi savos prorietumnieciskajos uzskatos.
Prezidenta runasvīrs Jirži Ovčačeks īsziņā paskaidro, ka nevēlas atbildēt uz jautājumiem par iespējamo Krievijas ietekmi. Savukārt pats Zemans jau agrāk izteicies, ka šādi kritiķi, arī prese, ir «gauduļi» un «Prāgas kafejnīcu publika».
Sazvanīts pa tālruni, Nejedlijs vispirms sāka gānīties par piespriesto soda naudu Lukoil Aviation Czech parādu lietā, bet tad paziņoja, ka vēlas saņemt jautājumus rakstiski. Viņš uz tiem neatbildēja. Klusēja arī Krievijas vēstniecība, kura tāpat lūdza iesūtīt rakstiskus jautājumus. Lukoil birojs Maskavā atbildēja, ka meitasuzņēmums ir likvidēts un sods samaksāts atbilstoši Čehijas likumiem, piebilstot, ka spriedumu bija pārsūdzējuši, taču zaudēja arī apelāciju.
Zemans agrāk noliedzis, ka Lukoil jelkad ir bijis viņa sponsors. Naftas uzņēmuma prezidents Vagits Aļekperovs čehu avīzei pirms vairākiem gadiem skaidrojis, ka Lukoil ir privāts uzņēmums un darbojas neatkarīgi no Krievijas politikas.
Precīzi pierādīt to, ka Kremlis pērk ietekmi, ir grūti. Pat tajos retajos gadījumos, kad naudas pārskaitījumi ir acīmredzami, to iemesls un sekas nav melnbalti. Daži čehu politiķi un analītiķi norāda, ka prezidents Zemans vienkārši reflektē savā valstī valdošo noskaņojumu.
No kompartijas ievēlētais parlamenta deputāts Ždeneks Ondračeks uzskata, ka daudziem čehiem ir nostalģija pēc laikiem pirms 1989. gada, kad padomju modelis piedāvāja lielāku stabilitātes sajūtu un ienākumu vienlīdzību. «Sociālistiskā valsts saviem pilsoņiem piedāvāja daudzas garantijas, un nevienam ar savām problēmām nebija jācīnās tikai paša spēkiem,» deklarē Ondračeks, uzvilcis melnu krekliņu ar uzrakstu «Esmu dzimis Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā».
Dažos gadījumos šādas vecās saites ir daudz ietekmīgākas par jebkuru portālu, kas fabricē izdomātas ziņas, saka bijušais izlūks Randaks. Viņam nav ne mazāko šaubu par to, ka valstī ir daudz padomju sistēmas atbalstītāju, jo Čehoslovākija atradās PSRS ietekmes zonā vairāk nekā 40 gadus.
Tagad Čehijā rosās daudzi krievu uzņēmēji, žurnālisti un citu jomu darbinieki, no kuriem daļa neapšaubāmi darbojas Krievijas izlūkdienestu interesēs, saka Randaks.
Kā savas ietekmes aģentus Krievijas vēstniecība mēģinājusi aktivizēt aptuveni 40 000 tautiešu, kas tagad dzīvo Čehijā. Tā izveidoja Krievijas tautiešu koordinācijas padomi, stāsta kādas imigrantu grupas vadītājs Aleksejs Keļins un bijušais koordinācijas padomes vadītājs Igors Zolotarevs. Sākumā viņiem šķitis, ka vēstniecība vienkārši vēlas no pārceļotājiem gūt pieredzi, kā Čehija pārveido savu komunistisko bagāžu. «Taču visas mūsu ilūzijas sabruka, kad pie varas nāca Putins. Krievija savus pilsoņus centās izmantot tikai kā Kremļa ārpolitikas aģentus,» saka Zolotarevs, kas tagad vada tautiešu grupu Krievu tradīcija.
Patlaban Prāga esot pilna ar krievu spiegiem. Ikgadējā ziņojumā 2015. gadā vietējais izlūkdienests norādīja, ka vēstniecība ir akreditējusi nepieredzēti lielu diplomātu skaitu, no kuriem lielākā daļa, visticamāk, nodarbojas ar spiegošanu. Pašlaik Krievijas vēstniecībā strādā 140 diplomātu. Salīdzinājumam – ASV vēstniecībā ir tikai 40.
Marionešu organizācijas un citi krievu aktīvisti «jebkurā laikā var tikt izmantoti čehu sabiedrības un politiskās vides manipulēšanai un destabilizācijai, ja vien Krievija to vēlētos», teikts ziņojumā.
Ar šāgada janvāri Čehijas Iekšlietu ministrijas paspārnē sāks darboties Terorisma un hibrīddraudu novēršanas centrs, kura uzdevums būs atmaskot jebkādu dezinformāciju.
Analītiķi pieļauj, ka Kremlis ir lielākā krievu iestāde, kas cenšas nopirkt ietekmi, taču nebūt ne vienīgā. Līdzīgi uzvedas arī oligarhi un koncerni. «Ne jau viss notiek pēc tiešas Putina norādes,» uzskata Aļina Poļakova no Vašingtonā strādājošās domnīcas Atlantic Council. «Ir daudz indivīdu, kas cenšas izpelnīties personisku labvēlību, piegādājot kaut ko vērtīgu savam caram.»
