Latvijai jāpieņem fundamentāli lēmumi bez skaidra parauga, kam sekot
Raksturs rūdās grūtībās ne tikai cilvēkiem, bet arī tautām un valstīm, un Latvijai 2017. solās būt viens no sarežģītākajiem gadiem kopš neatkarības atgūšanas. Grūtības gan, cerams, nebūs materiālas – tautsaimniecībā nav draudošu krīzes pazīmju, un, par spīti vai varbūt tieši pateicoties gaidāmajam attiecību atsalumam starp Vašingtonu un Maskavu, nešķiet, ka aktuālākās briesmas valstij ir Krievijas tanku uzbrukums pāri Zilupei.
Toties pirmo reizi kopš Atmodas laikiem Latvija atradīsies krustcelēs bez kartes, kas rādītu virzienu tālāk uz drošību un labklājību. Pirms 25 gadiem ceļa mērķis bija neatkarība, tad iestāšanās ES un NATO. Nekustamo īpašumu burbulī uz dažiem gadiem vizuļoja ātrās naudas mirāža, pēc tam izrāpšanās no krīzes bedres un iekļūšana eirozonā aizņēma visus spēkus un domas. Pēdējos gados stabila izaugsme ļāva par būtiskiem ekonomikas jautājumiem pārāk neuztraukties, bet Krimas okupācija lika vēl ciešāk pieķerties jau sen nostiprinātām transatlantiskām vērtībām.
2016. gadā sāka skanēt signalizācija. Sakustējušies balsti daudziem mūsu pieņēmumiem par labklājību un drošību. Varam jau cerēt, ka nesekos katastrofa, bet tā būtu likteņa izaicināšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.