Tas, par ko biznesā runā gadiem, nu ir apstiprināts Valsts kontroles ziņojumā – Rīgas brīvosta Latvijā ir atsevišķa pasaule, kurā ir savi likumi un tikumi. Te kārtību jau 15 gadus nosaka pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Lai cik skaļi ārvalstu un pašmāju investori līdz šim sūdzējušies par ostas ķeizaru, viņa tronis nekad nav nopietni sašūpojies. Vai miljonu izšķiešana, ko atklājusi Valsts kontrole un pārbaudīs prokuratūra, beidzot maksās Loginovam amatu?
Sistemātiska likumu neievērošana, neefektīva saimniekošana ar lieliem sabiedrības resursiem, nevienlīdzīgi spēles noteikumi biznesam, nelietderīgi un apšaubāmi tēriņi lielos projektos un sīkās lietās – tāda aina paveras, lasot vairāk nekā 100 lappuses biezo Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Rīgas brīvostu, kas publiskots šonedēļ.
Reformu partijas pārstāvji, kuri tāpat kā VK ir lūguši ziņojumā atklātos faktus pārbaudīt prokuratūrā, sarēķinājuši, ka revīzijā pārbaudīto trīs gadu laikā (no 2009. līdz 2011.gadam) Rīgas ostā nesaimnieciski izmantots varētu būt kopumā 41 miljons latu.
«Īpatnējā statusa dēļ brīvostā ir liela iespēja lietas kārtot un darbu organizēt, neievērojot labas pārvaldības principus un normatīvo aktu prasības, un tas arī notiek,» komentē VK padomes loceklis Aivars Ērglis. «Viss notiek tikai pēc viņu ieskatiem un no malas neviens to nekontrolē,» viņš papildina, norādot, ka tikai nesen pēc VK ierosinājuma ostas pakļautas satiksmes ministra uzraudzībai. VK spriež, ka par vairākiem konstatētajiem pārkāpumiem brīvostas amatpersonas būtu saucamas pie kriminālatbildības par bezdarbību, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Pārkāpumus nav novērsis ne tas, ka Rīgas ostas pārvaldē strādā vieni no vislabāk atalgotajiem publiskā sektora darbiniekiem valstī, ne valdības un Rīgas domes ieceltā astoņu cilvēku valde, kas uz sēdēm sanāk reizi vai divas mēnesī, par to katrs mēnesī saņemot vismaz 2660 latu algu. Turpmāk rakstā atspoguļosim nozīmīgākos VK atklātos pārkāpumus, kas nebūt nav visi ziņojumā uzskaitītie apšaubāmie lēmumi.
Netaisnīgi nomas līgumi
VK uzskata, ka, iznomājot 682 hektārus jeb teju 40% zemes, brīvosta nav rīkojusies atbilstoši likuma prasībai ar mantu rīkoties saprātīgi, kā rezultātā lielas zemes platības stāv dīkā vai netiek izmantotas atbilstoši mērķim. Ar vairākiem komersantiem līgumi slēgti, neesot biznesa plāniem, citos gadījumos valde balsojusi par līgumu slēgšanu, par spīti brīvostas departamentu brīdinājumiem, ka pretendentu plānotā darbība nav realizējama.
VK pārmet, ka nomniekus brīvosta neizvēlas atklātā procedūrā un nepublicē informāciju par iznomātajiem vai komersantiem pieejamajiem īpašumiem. VK faktiski ir apstiprinājusi agrāk paustos uzņēmēju pārmetumus, ka brīvosta nepublicē informāciju par brīvajiem zemes gabaliem. Kad pirms gada žurnāls Ir gatavoja rakstu par Rīgas brīvostu, ostas uzņēmēji norādīja – daudzi brīvie zemes gabali esot rezervēti politikai pietuvinātiem cilvēkiem. No desmit uzņēmumiem, kas, pēc VK ziņām, nomātajā teritorijā neveic darbību, publiskajos reģistros izsekojamas saites ar politiķiem ir vienam uzņēmumam – maksātnespējīgajam Gaujas granulas, kas pastarpināti pieder Robertam Zīlem un biznesa partneriem. Šo uzņēmumu vidū ir arī savulaik Jūlijam Krūmiņam piederošais MT Termināls un VL Bunkerings, kura īpašnieku vidū agrāk bija Vladimirs Komogorcevs – abi uzņēmēji pazīstami ar ietekmi politikā.
VK atklājusi, ka revīzijā pārbaudīto triju gadu laikā 12 nomnieki nav izpildījuši līgumā noteikto pienākumu ostā investēt noteiktu naudas summu – kopumā par 58 miljoniem latu. Lai arī viņu ieguldījums bijis tikai 3,4 miljoni, brīvostas pārvalde nav izmantojusi līgumā noteiktās tiesības šādos gadījumos izbeigt līgumu pirms termiņa, «kas veicinātu citu nomnieku piesaisti iznomātās teritorijas attīstībai», secina VK.
Lielākais investīciju plānu nepildītājs ir dāsna partiju ziedotāja un Einara Repšes biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja Donāta Vaitaita uzņēmums JP Termināls, kuram, spriežot pēc mediju ziņām, nav izdevies īstenot plānu par jaunu bioetanola rūpnīcu. Investīciju plānus nepilda arī kādreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Ivaram Milleram piederošais Kundziņsalas ziemeļu projekts un Systems Terminal, kura lielākais īpašnieks ir Krievijas pilsonis Aleksejs Parfenovs.
VK arī norāda uz nekonsekvenci nomas maksas noteikšanā. Lai arī brīvosta paskaidrojusi, ka maksu 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības piemēro uzņēmumiem, kas pārkrauj jūras kravas, bet 5% apmērā – pārējiem uzņēmumiem, praksē tas netiek ievērots. Vairākiem uzņēmumiem (Gaujas granulas, JP Termināls, MT Termināls, Reta Wood Industries, VL Bunkering, Jahtklubs Auda, Universālais termināls) piemērota zemākā nomas maksa, lai arī tie jūras kravas nepārkrauj vai to nav plānojuši darīt, savukārt virknei citu uzņēmumu, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu, noteikta augstākā nomas maksa. «Pārvalde nav piemērojusi vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem nomas pretendentiem,» secina VK.
Attīsta bez konkursiem
Virkni pārmetumu VK velta brīvostas iepirkumiem. Tā konstatējusi, ka vērienīgu būvdarbu – dzelzceļa infrastruktūras izbūves un kuģu ceļa padziļināšanas – izpildītāji Kundziņsalā nav izvēlēti atklātās iepirkuma procedūrās. Līdz ar to pastāv risks, ka Kundziņsalas attīstībā ieguldītie 22 miljoni latu nav izmantoti ekonomiski. Piemēram, nepilnus 12 miljonus latu vērtais dzelzceļa infrastruktūras projekts ir sadalīts vairākos mazākos līgumos. Tie noslēgti ar trīs uzņēmumiem – Transceltnieks, Euro Dzelzceļabūve un DAS Ceļu būve. Taču Lursoft datubāze rāda, ka tajos sakrīt atsevišķu dalībnieku un amatpersonu uzvārdi, visticamāk, tas varētu nozīmēt, ka visu projektu īsteno viena biznesa grupa.
Neievērojot publisko iepirkumu likuma procedūras, brīvosta par 175 tūkstošiem latu remontējusi arī kafejnīcu.
VK iepirkumos pamanījusi arī citas dīvainības, piemēram, kādā it kā vispārīgi formulētā automašīnas iepirkumā visi trīs piegādātāji piedāvājuši vienu un to pašu automobiļa modeli, un arī uzvarētāja iesniegtais piedāvājums saturējis informāciju, ka «pārvalde vēlas iegādāties tieši šī konkrētā ražotāja preces modeli».
Reklāma vai ziedojumi?
No VK revīzijas ziņojuma var saprast – lai apietu likumā noteikto aizliegumu ziedot, Rīgas brīvosta ar organizācijām, kas lūdz atbalstu, slēdz reklāmas līgumus. Tādi līgumi ir pieļaujami, ja tie veicina ostas pakalpojumu izmantošanu, taču daudziem atbalstītajiem pasākumiem saistību ar ostas biznesa veicināšanu grūti saskatīt.
Triju gadu laikā ostas reklāmas izdevumi sasnieguši gandrīz divus miljonus latu. Izlases veidā pārbaudot vairākus desmitus reklāmas līgumu, VK secina, ka 745 tūkstoši latu varētu būt iztērēti neatbilstoši ostas profilam.
Atbalsta saņēmēju loks ir plašs – osta sponsorējusi gan sporta organizācijas, kultūras pasākumus, grāmatu izdošanu, garīgā atbalsta centru Elijas nams, gan makšķernieku apvienību un izklaidi (5000 latu iedoti Jelgavas puses zemnieku saimniecībai Jauntauriņi sacensībām Dzintara volga). Lielākās naudas summas atvēlētas Rīgas 810.jubilejas lielkoncertam Meža-parkā (74 tūkstoši latu), virknei citu Rīgas pilsētas kultūras pasākumu (75 tūkstoši), basketbola klubam VEF Rīga (70 tūkstoši) un Bērnu sporta apvienībai (50 tūkstoši).
Rīgas brīvostai ir sava loža arēnā Rīga, par kuras nomu revidētajā periodā samaksāti 38 tūkstoši latu, plus vēl 794 lati par to, lai ložas apmeklētāji varētu skatīties kabeļtelevīziju. Rīgas brīvosta arī nomā peldceliņus Olimpiskajā centrā, sporta zāli Bruņinieku ielā un pērk abonementus, lai darbinieki varētu apmeklēt trenažieru zāli un ūdens relaksācijas centru. VK visus šos izdevumus kopsummā par 60 tūkstošiem latu vērtē kā nelikumīgus, jo ostu likums ļauj finansēt tikai ostas funkcijas. Par saviem darbiniekiem brīvosta rūpējas arī citādā veidā – viņi var privātām vajadzībām izmantot dienesta auto. To darot 35 darbinieki, kuri maksā no 8 līdz 38 latiem lielu nomas maksu, 4% no nepieciešamajiem remontdarbiem un sedz arī savu personīgo braucienu degvielas izdevumus. Tomēr VK secina, ka nevar pārliecināties, vai darbinieki ostas apmaksāto degvielu neizmanto privātiem braucieniem, jo grāmatvedības dokumenti neļauj spriest par adekvātu auto izmantošanas kontroli. No dažiem darbiniekiem par 20 latiem mēnesī osta automašīnu nomā.
VK arī secinājusi, ka osta nav ievērojusi krīzes laikā noteikto aizliegumu prēmēt darbiniekus un 2009.gadā izmaksājusi prēmijas un dāvanas 561 tūkstoša latu apmērā. Osta skaidrojusi, ka drīkstējusi to darīt, jo sasniegusi likumā noteikto mērķi un kopējo atalgojumu samazinājusi par 15%, turklāt prēmijas izmaksātas par 2008.gadu.
VK šādam traktējumam nepiekrīt un par neatbilstošu uzskata arī veselības apdrošināšanas apmaksu ostas valdes locekļiem, par to divos gados samaksājot 6000 latu.
Darbinieku atalgojuma sistēmu kopumā VK uzskata par necaurskatāmu un norāda, ka pretēji likumam osta savā mājaslapā nepublisko atalgojuma noteikšanas kritērijus un darba samaksas apjomu pa amata grupām.
Par to, ka atalgojums brīvostā nav adekvāts, liecina vēl kāds Rīgas brīvostas valdes locekļa Ģirta Greiškalna pamanīts fakts – personāla izmaksas gadā Rīgas ostā ir gandrīz par diviem miljoniem eiro lielākas nekā Tallinā, lai arī strādājošo skaits abās ostās ir līdzīgs. Vienlaikus, kā var secināt no abu ostu pēdējo gadu pārskatiem, Tallinas osta ir strādājusi sekmīgāk. Tallinā ir bijuši gan lielāki ieņēmumi – 89 miljoni eiro 2011.gadā, kamēr Rīgā 44 miljoni, gan peļņa – 36 miljoni eiro pret 13 miljoniem, gan arī kapitāla atdeve – 10% pret 6%. Tas nozīmē, ka Tallina ir spējīga efektīvāk izmantot savus resursus un ģenerēt lielāku atdevi.
Velkoņu sāga
Kā likumam neatbilstošu VK novērtējusi kādu presē jau plašu publicitāti guvušu ostas darbību, proti, lēmumu izveidot meitasuzņēmumu Rīgas brīvostas flote, kas sniedz velkoņu pakalpojumus. Par šādu rīcību osta izšķīrās 2010.gadā pēc konfliktiem ar privātuzņēmumiem, kuri sniedza šāda veida pakalpojumus un kurus tā no ostas mēģināja izstumt.
Pretēji brīvostai, kura velkoņu pakalpojumus definējusi kā stratēģisku darbību, VK uzskata, ka ostai kā publiskai personai nebija nekāda pamata iesaistīties šādā biznesā, jo ar to gluži labi galā var tikt komercuzņēmumi. Līdz ar to osta, «izveidojot SIA Rīgas brīvostas flote, ir nelikumīgi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem un mantu Ls 6 100 000 apmērā», secina VK. Velkoņu biznesa pārstāvji agrāk žurnālam Ir norādīja, ka brīvosta, visticamāk, ir pārmaksājusi par saviem velkoņiem, un vēlmi pārņemt velkoņu biznesu skaidroja ar iespēju kādam privāti nopelnīt.
VK par apšaubāmām uzskata vēl virkni rīcību Rīgas brīvostas flotē, kuras vienīgais valdes loceklis ir Leonīds Loginovs. Piemēram, teju viena miljona latu lielās peļņas izlietojumu un ostas darbinieku «aizdošanu» Rīgas brīvostas flotes velkoņu apkalpošanai, par to nesaņemot samaksu.
VK pārmet ostai likumam neatbilstošu rīcību vēl vairākās jomās, piemēram, nepamatotu kruīza kuģu atbrīvošanu no sanitārās maksas, piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanu komersantiem, kuri nav izpildījuši piestātņu uzturēšanas prasības, finansiāli neizdevīga risinājuma izvēli Rīgas jūras līnijas maksātnespējas procesā, kas tai radījis piecu miljonu latu papildu izdevumus. (Brīvosta savulaik Rīgas jūras līnijai galvoja kuģa Baltic Kristina iegādi.)
Rīgas brīvostas pārvalde uz žurnāla Ir uzdotajiem jautājumiem neatbildēja, bet aģentūrai LETA pārvaldes preses sekretāre Anita Leiškalne izteikusies, ka VK nav ņēmusi vērā ostas specifiku un izteiktos iebildumus. Konkrētus pārmetumus nekomentēja arī brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, norādot, ka ostas operatīvā darbība ir pārvaldes kompetencē. Tiesa, vairākus VK apstrīdētos lēmumus ir pieņēmusi valde, piemēram, par Rīgas brīvostas flotes izveidi un zemes nomas līgumiem.
Ko darīs?
Brīvostas valdē visi par VK revīzijas ziņojumu izsakās pieklājīgi, tomēr nerodas iespaids, ka šim revīzijas ziņojumam sekos atbildības izvērtēšana un būtiski uzlabojumi. «Valde pozitīvi vērtē VK darbu un sniegto atzinumu, jo konstruktīvā sadarbībā ar VK ir izstrādāts ieteikumu plāns ar 23 punktiem, kas tiks realizēti līdz šī gada 1.oktobrim,» apgalvo Ameriks, kurš sola «rūpīgi un ar pilnu atbildību» uzraudzīt pārvaldes darbu, lai ieteikumus tiešām ieviestu.
Tomēr atsevišķu valdes locekļu teiktais liecina, ka VK ziņojums pēc būtības valdē nav izskatīts, un arī Valsts kontrolē par valdes attieksmi atsauksmes nav labas. VK padomes loceklis Aivars Ērglis stāsta, ka jau decembrī ziņojums nosūtīts ostas valdei, lai to izvērtētu, bet izrādījās, ka «neviens to netaisās rādīt valdes locekļiem», kuriem vēlāk VK nācies ziņojumu izsniegt atsevišķi. Tā vietā Ameriks atsūtījis paskaidrojuma rakstu, ka VK ziņojums ir nepareizs. Ar brīvostas pārstāvjiem pārrunājot viņu iebildumus, «gandrīz izdevās vienoties par ieteikumiem», tomēr, kā atzīst Ērglis, no ostas nav saņemts pasākumu plāns un termiņi. Februāra sākumā tādus noteikusi pati VK, bet brīvostas valde «neuzskatīja par vajadzīgu» to izskatīt.
Līdzīgi kā iepriekš ostu jautājumā, vienīgie, kas prasa nopietnus uzlabojumus, ir Reformu partijas (RP) virzītie brīvostas valdes locekļi, taču viņi brīvostā ir tikai divi.
Ostā ir astoņi valdes locekļi, no kuriem pusi ieceļ valdība un pusi Rīgas dome, kas līdz šim dažādo koalīciju un interešu dēļ ir bijis drošs garants tam, lai Leonīds Loginovs turpinātu darbu ostā par spīti asajai kritikai.
«Rīgas brīvostas valdei kopumā un pārvaldniekam būtu beidzot kritiskāk jāsāk raudzīties un jāizvērtē Rīgas brīvostas darbības rādītāji, nevis jāignorē kritiskas analīzes nepieciešamība,» saka Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, kurš ostas valdē kopš pagājušās vasaras pārstāv Ekonomikas ministriju. Greiškalns un Inga Antāne (valdē pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju) ir arī vērsušies prokuratūrā, lūdzot izvērtēt, vai VK saskatītajos pārkāpumos nav noziedzīgu nodarījumu pazīmes un vai atbildīgās personas nav jāsauc pie kriminālatbildības.
Rīgas domes ieceltie Saskaņas centra pārstāvji ostas valdē uz Ir jautājumiem neatbildēja, bet Ēriks Škapars (pārstāv Finanšu ministriju) un Džineta Innusa (pārstāv Satiksmes ministriju) ir pielaidīgi. Innusa norāda, ka kopš pagājušā gadā valdībā mainīts brīvostas nolikums, osta jau strādā caurskatāmāk un labāk, bet Škapars uzskata – daļa VK ieteikumu ir vērā ņemami, daļa – apšaubāmi.
Publisku aicinājumu koalīcijas partneriem būt drosmīgiem un izlēmīgiem, beidzot nopietni diskutēt par izmaiņām brīvostas pārvaldes vadībā, pauduši RP ministri Daniels Pavļuts un Edmunds Sprūdžs. Taču pašlaik nav skaidrs, vai šis aicinājums tiks sadzirdēts. Par ostām atbild satiksmes ministrs. Tikko amatā apstiprinātais bezpartejiskais Anrijs Matīss, gluži tāpat kā ministrijas pārstāve ostā, uzskata, ka uzlabojumi jau tiek veikti. Savukārt uz jautājumu, vai pēc ziņojuma no amatiem būtu jāatbrīvo ilggadējie Rīgas brīvostas valdes locekļi un pārvaldnieks, Matīss atbildēja: «Katrs konkrētais VK revīzijas ziņojumā minētais gadījums un šo lēmumu pieņēmēji ir jāvērtē atsevišķi, par kuriem kompetentas institūcijas pieņems savus lēmumus.» Premjerministrs Valdis Dombrovskis VK ziņojumu nosaucis par «nopietnu signālu», kas jāizvērtē, un «neizslēdza», ka varētu mainīt arī vadību, taču šajā jautājumā svarīga ir arī Rīgas domes attieksme.
Kurš atbildēs par naudas šķiešanu?
Jautājām visiem Rīgas brīvostas valdes locekļiem: kāda ir jūsu kā valdes locekļa atbildība par to, ka brīvostas pārvalde sistemātiski neievēro likumus un izšķiež sabiedrības resursus, kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma? Vai valdes locekļi un pārvaldnieks jāatbrīvo no amata?
Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai), valdes priekšsēdētājs kopš 2010.gada oktobra, valdes loceklis kopš 2001.gada, pārstāv Rīgas domi.
Uz jautājumiem tieši neatbildēja, rakstiskajā atbildē norādīja: «Laika periodā, par kuru veikta VK pārbaude, Rīgas brīvostā gandrīz visi valdes lēmumi pieņemti vienbalsīgi, balstoties uz juridiski pamatotiem un sagatavotiem dokumentiem.»
Nils Ušakovs (SC), valdē kopš 2010.gada novembra, pārstāv Rīgas domi.
Uz jautājumiem neatbildēja.
Vadims Jerošenko (SC), valdē kopš 2009.gada, pārstāv Rīgas domi.
Uz jautājumiem neatbildēja.
Mihails Kameņeckis (SC), valdē kopš 2007.gada, pārstāv Rīgas domi.
Uz jautājumiem neatbildēja.
Ēriks Škapars (Vienotība), valdē kopš 2009.gada, pārstāv Finanšu ministriju.
Ir lietas, ko lemj valde un ko pārvaldnieks, katra atbildību lai izvērtē tie, kam tā jāizvērtē. VK nav galīgā patiesība, daļai pārmetumu nepiekrītu un neuzskatu, ka kādam būtu jāatkāpjas no amata – Rīgas brīvosta kopumā strādā labi. Es lepojos, ka pagājušajā gadā pēc pārkrauto kravu apjoma tā kļuva par lielāko ostu Baltijas reģionā.
Inga Antāne (Reformu partija), valdē kopš 2012.gada februāra (revidētajā laikā nav strādājusi), pārstāv VARAM.
Reformu partija, jau sākot darbu valdībā, par vienu no prioritātēm nosprauda ostu pārvaldības sakārtošanu. Ir panāktas izmaiņas ostu nolikumos, pateicoties kurām Rīgas brīvostas pārvaldei tagad jāpublisko sava darba kārtība, bet valdes sēdēs var piedalīties personas, kuras skar valdes lēmumi. Ņemot vērā Satiksmes ministrijas pienākumu pārraudzīt ostu darbu, ministram jālemj par brīvostas vadības atbildību par konstatētajiem pārkāpumiem.
Džineta Innusa, valdē kopš 2012.gada jūnija (revidētajā laikā nav strādājusi), pārstāv Satiksmes ministriju.
Varu apliecināt – kopš piedalos valdes sēdēs, visi jautājumi tiek apstiprināti tikai pēc to izvērtēšanas. Valdes locekļus ieceļ un no amata atbrīvo Rīgas dome un Ministru kabinets, tajā pašā laikā nav šaubu, ka prettiesiskas rīcības gadījumā amatpersonām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāatbild par savu rīcību vai pieņemtajiem lēmumiem.
Ģirts Greiškalns, valdē kopš 2012.gada jūlija (revidētajā laikā nav strādājis), pārstāv Ekonomikas ministriju.
Lai gan normatīvajos aktos tiešā veidā par brīvostas valdes atbildību nekas nav teikts, uzskatu, ka valde ir atbildīga, lai brīvostas pārvaldes darbības būtu tiesiskas un tā tiktu pārvaldīta efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ir jāvērtē pārvaldnieka un to valdes locekļu atbildība, kuru pilnvaru laikā, kā secinājusi VK, Rīgas brīvostas pārvaldes darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Leonīds Loginovs, Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Brīvostu vada kopš 1998.gada. Pārvaldnieku ieceļ un no amata atbrīvo valde.
Uz jautājumiem neatbildēja.
Avots: dati par atalgojumu ņemti no amatpersonu 2011.gada deklarācijām, izņemot Innusu, Greiškalnu un Antāni, kuri summas nosauca paši
Rīgas brīvostas apmaksātie konsultanti
Basketbola kluba VEF Rīga sporta direktors Artūrs Šēnhofs, līgums par basketbola trenera pakalpojumiem, Ls 1368
Latvijas rekordists lodes grūšanā Jānis Pugačovs (pazīstams kā Bojārs), līgums par treniņu un sporta pasākumu organizēšanu, paredz pakalpojumu sniegšanu telefoniski vai elektroniski. Uzreiz pēc līguma noslēgšanas izmaksāti Ls 7430
Valsts kontrole apšauba sportistu konsultāciju nepieciešamību brīvostai, bet par pārējo pienesumu nav pienācīgu pārskatu.
Aināra Šlesera biroja bijusī vadītāja Inga Pelša, līgums par konsultācijām ārējo ekonomisko attiecību jautājumos, Ls 18 571
Andra Amerika palīdze Rīgas domē Lolita Strunce, līgums par juridiskajām konsultācijām, Ls 6400
Bijušais Tautas partijas politiķis Edmunds Krastiņš, līgums par finanšu konsultācijām, Ls 27 000
