Tas, par ko biznesā runā gadiem, nu ir apstiprināts Valsts kontroles ziņojumā – Rīgas brīvosta Latvijā ir atsevišķa pasaule, kurā ir savi likumi un tikumi. Te kārtību jau 15 gadus nosaka pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Lai cik skaļi ārvalstu un pašmāju investori līdz šim sūdzējušies par ostas ķeizaru, viņa tronis nekad nav nopietni sašūpojies. Vai miljonu izšķiešana, ko atklājusi Valsts kontrole un pārbaudīs prokuratūra, beidzot maksās Loginovam amatu?
Sistemātiska likumu neievērošana, neefektīva saimniekošana ar lieliem sabiedrības resursiem, nevienlīdzīgi spēles noteikumi biznesam, nelietderīgi un apšaubāmi tēriņi lielos projektos un sīkās lietās – tāda aina paveras, lasot vairāk nekā 100 lappuses biezo Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Rīgas brīvostu, kas publiskots šonedēļ.
Reformu partijas pārstāvji, kuri tāpat kā VK ir lūguši ziņojumā atklātos faktus pārbaudīt prokuratūrā, sarēķinājuši, ka revīzijā pārbaudīto trīs gadu laikā (no 2009. līdz 2011.gadam) Rīgas ostā nesaimnieciski izmantots varētu būt kopumā 41 miljons latu.
«Īpatnējā statusa dēļ brīvostā ir liela iespēja lietas kārtot un darbu organizēt, neievērojot labas pārvaldības principus un normatīvo aktu prasības, un tas arī notiek,» komentē VK padomes loceklis Aivars Ērglis. «Viss notiek tikai pēc viņu ieskatiem un no malas neviens to nekontrolē,» viņš papildina, norādot, ka tikai nesen pēc VK ierosinājuma ostas pakļautas satiksmes ministra uzraudzībai. VK spriež, ka par vairākiem konstatētajiem pārkāpumiem brīvostas amatpersonas būtu saucamas pie kriminālatbildības par bezdarbību, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.