Kvalitāte mums ir bijusi svarīga no pirmās dienas, un turpinām to celt arvien augstāk, saka Rocket Bean vadītājs Vilmārs Vjakse. Foto — Ieva Salmane
Kafijas ražošanas bizness Latvijā plaukst. Lielākais pieaugums vērojams augstvērtīgās kafijas segmentā
Pētījumi rāda, ka pasaulē kafiju lieto 90% pieaugušo. Globālu spēlētāju ir daudz, un pēdējos desmit gados arī Latvijā tiek dibināts aizvien vairāk kafijas grauzdētavu, novērojis Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Ir arī restorāni, kas atvēruši savas grauzdētavas. Kopējais kafijas ražotāju skaits Latvijā lēšams ap 20. Precīzas statistikas gan nav, jo trūkst organizācijas, kas apvieno šīs nozares uzņēmumus. Mēģinājumi tādu dibināt līdz šim lielu atsaucību nav guvuši.
Lai arī kafijas grauzdēšana šķiet eksotisks bizness, Latvijā tā tradīcijas ir senas. Pirms kara gatavoja cigoriņu kafiju, bet 70. gadu sākumā darbu sāka Liepājas cukurfabrikas šķīstošās kafijas cehs. Tur ražotā produkcija padomju okupācijas laikā bija deficīta prece. Tagad Liepājas Kafijas fabrikā ražo šķīstošo un malto kafiju, tā ir vienīgā ražotne Baltijā ar pilnu ražošanas ciklu, pieder Ukrainas un Lielbritānijas kapitāla kopuzņēmumam un uzņēmumam Nīderlandē. Komerckafijas segmentā darbojas arī Emerald, kas dibināts 90. gadu sākumā.
Kafijas industrijai ir divi lieli virzieni: komerckafijas un specialty segments. Komerckafijas cena ir zemāka, jo ražotāji izejvielu — zaļo kafiju — pērk biržā, kur nonāk daudzu fermeru kopā sabērta raža. Līdz ar to nav zināma precīza izcelsmes vieta, kvalitāte ir zemāka, jo var būt dažādi piemaisījumi, kā akmeņi, zari, kukaiņi, kas ietekmē garšas īpašības. Nesen gan mediji vēstīja par strauju cenas pieaugumu līdz pat sešiem eiro par kilogramu. Fermeris no šīs summas saņem apmēram pusi.
Specialty kafijas ceļš ir izsekojams no saimniecības līdz grauzdētavai. Kvalitāti, piešķirot punktus, novērtē starptautiska Augstvērtīgās kafijas asociācija. Konkrētās saimniecībās iepirktu pupiņu cena var būt pat vairāk nekā astoņas reizes augstāka par biržas cenu. Šo pieeju izvēlas mazās grauzdētavas, kur izmanto daudz roku darba, tāpēc arī produkts ir ekskluzīvāks un cena lielāka. «Taču 21. gadsimts ir stāstu laikmets. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par labu stāstu,» norāda Jenzis.
Tieši šajā segmentā pēdējo gadu laikā Latvijā vērojams straujš uzrāviens. Līdzās tādiem pieredzējušiem zīmoliem kā Andrito un Rocket Bean rodas aizvien jaunas grauzdētavas. Tās atver ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, piemēram, Kuldīgā top zīmola Curonia produkcija.
Vērojams, ka, palielinoties grauzdētavu skaitam un meistarklašu pieejamībai, klientu interese par šo sektoru pieaug un vieta izaugsmei vēl ir. Ražotāji stāsta, ka globālās tendences liecina — nākotnē pieprasījums pēc kafijas turpinās kāpt. Komerckafijas sektorā laikā no 2023. līdz 2030. gadam tas palielināsies par 3%, bet specialty — par 15%.
Tomēr joprojām vairāk nekā 80% Latvijā patērētās kafijas ieved jau sagrauzdētu. Lai noskaidrotu, cik droši nozarē jūtas vietējās grauzdētavas un vai saredz iespējas izkonkurēt ārvalstu kompānijas, Ir Nauda uzrunāja trīs augstvērtīgās kafijas ražotājus.
Grauzdētās kafijas ražošana Latvijā
Patēriņš uz 1 mājsaimniecības locekli, kg gadā
Vieni no pirmajiem
Galvenie pīlāri, kas darbošanos kafijas biznesā padara veiksmīgu, ir pieredze un zināšanas, uzskata Vilmārs Vjakse. Viņš ir SIA King Coffee Service valdes priekšsēdētājs un uzņēmumā strādā gandrīz no dibināšanas brīža. Savu karjeru sāka iekārtu tehniķa arodā. Kompānijai pieder zīmols Rocket Bean.
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 2007. gadā, kad tas sāka nodarboties ar kafijas risinājumu pārdošanu citiem biznesiem. «Mūsu izpratnē kafijas risinājums sastāv no trim sastāvdaļām — iekārtām, izejvielām un tehniskā servisa,» paskaidro Vjakse. Klientu vidū joprojām ir kafejnīcas, restorāni, lielveikali, degvielas uzpildes stacijas, biroji.
Kaut gan sadarbībai tika izraudzīti paši labākie kafijas zīmoli, gribējās būt pilnībā pārliecinātiem, ka piedāvā augstvērtīgu produktu, tāpēc 2014. gadā paši sāka nodarboties ar specialty kafijas grauzdēšanu. «Citās valstīs grauzdētā kafija bieži vien ir mēnešiem ceļojusi ar smagajām mašīnām no noliktavas uz noliktavu. Tā savu kvalitāti ir krietni vien zaudējusi,» apgalvo Vjakse. «Tas ir līdzīgi kā iepirkt maizi pusgadam uz priekšu un glabāt skapī.»
Lielākā daļa — 80% — zaļo pupiņu nāk tieši no saimniecībām, galvenokārt Kolumbijā un Brazīlijā, pārējo iegādājas no tirgotājiem Eiropā, izvēloties iepriekš pārbaudītu audzētāju kafiju. Sadarbības partneru atrašana gan nav tik aizraujoša, kā varētu iedomāties. Audzētājus nedodas meklēt uz savu galvu. Grauzdētava ik mēnesi saņem simtiem paraugu, no kuriem izvēlas dažus labākos un tad dodas uz konkrētajām saimniecībām. Šāda pieeja gan palielina produkcijas izmaksas. «Mūsu mērķis nav nopirkt lētāk. Gribam būt pārliecināti par kvalitāti!»
Telpas grauzdētavai tika atrastas Rīgas centrā. Līdzās tika atvērta kafejnīca. Vieta, kur dzert specialty kafiju, tolaik bija jaunums. Gadu gaitā izveidots vesels kafejnīcu tīkls. Rīgā ir piecas, Tallinā un Viļņā — pa vienai. «Arī Valsts prezidentam patīk ik pa laikam ienākt pie mums padzert kafiju,» piebilst Vjakse. Edgars Rinkēvičs Miera ielas kafejnīcā dzēris espreso arī savā inaugurācijas dienā. «Tas mums ir labs novērtējums.»
Sākumā kafijas grauzdēšanai tika nodibināts atsevišķs uzņēmums Rocket Bean Roastery. Taču, jūtot, ka divi nosaukumi rada grūtības, runājot ar klientiem, 2020. gadā abus uzņēmumus apvienoja, saglabājot nosaukumu King Coffee Service. Bet publiski tiek izmantots tikai zīmols Rocket Bean. Kompānijai jau vairāk nekā 10 gadu ir uzņēmumi arī Lietuvā un Igaunijā. Kopumā tiek nodarbināti 116 cilvēki, no tiem Latvijā — 89.
Lielākā daļa grauzdētavas produkcijas tiek realizēta vairumtirdzniecības klientiem, bet to iespējams iegādāties arī uzņēmuma kafejnīcu tīklā, internetā un dažās citās tirdzniecības vietās. Mazumtirdzniecības tīklos tā pagaidām netiek pārdota, jo līdz šim tas nav bijis uzņēmuma fokuss, turklāt ražošanas kapacitāte jau tagad ir «tuvu griestiem». Mēnesī tiek izgatavots ap 20 tonnām kafijas, līdz 20% tiek eksportēti. Lielākā daļa nonāk Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Vērojot aktuālās tendences, radīta aukstās kafijas dzērienu līnija, tie tiek fasēti bundžiņās. Ir sadarbība arī ar citiem uzņēmumiem, piemēram, Rudy’s Kombucha, kas Kuldīgā ražo kafijas kombuču.
Lai palielinātu ražošanas jaudu un eksporta apjomu, tuvākā gada laikā tiks īstenots 2,3 miljonus eiro vērts investīciju projekts. Tā kā Miera ielas ēka atrodas dzīvojamās mājas iekšpagalmā, tur paplašināties nav iespējams. Jaunajai ražotnei noskatītas telpas ārpus centra. Grauzdētavas jauda tiks palielināta sešas reizes. Turpat tiks atvērts kafijas kompetences centrs. «Tas ļaus jaudīgāk izstāstīt savu kafijas stāstu gan sadarbības partneriem, gan klientiem,» pamato Vjakse.
SIA King Coffee Service
Apgrozījums 2023. gadā 6 349 986
Peļņa 2023. gadā 354 453
Avots: Lursoft
Pieejamība augstākajā pakāpē
Basketbolista Dāvja Bertāna ģimene iegādājusies kafijas grauzdēšanas uzņēmuma Kalve Coffee akcijas, kļūstot par vienu no uzņēmuma mazākuma akcionāriem. Tāda ziņa medijus sasniedza oktobra beigās. Iespēja kļūt par Kalves akcionāru bija dota ikvienam. 29. novembrī noslēdzās uzņēmuma sākotnējais publiskais piedāvājums — akcijas iegādājās 1255 investori, piesaistot 1,16 miljonus eiro. Tādējādi par 16% pārsniegts sākotnējais mērķis.
«Dibinot uzņēmumu, skaidri definējām, kas ir mūsu vērtības. Tās kalpo kā ceļa karte lēmumu pieņemšanā un attīstībā. Viena no uzņēmuma vērtībām ir pieejamība, un, kļūstot publiski, mēs to realizējam augstākajā pakāpē,» lēmumu pamato kompānijas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis. Lai gan startēšana biržā prasa uzņēmējdarbības procesu caurskatāmību, viņš uzskata, ka akciju pārdošana publiski rada vairāk iespēju nekā risku.
Uzņēmumu kopā ar Raimondu Selgu un Jāni Andersonu viņš dibināja 2017. gadā. Sākumā naudas bija pavisam maz, tāpēc kafiju grauzdēja darbnīcas tipa ēkā Rīgā, Stopiņu ielā. Vēlāk atvēra ražotni Jaunmārupē. Specialty virzienu izvēlējās tāpēc, ka redzēja — Latvijā starp augstvērtīgās un tradicionālās kafijas baudītājiem ir milzīga plaisa, gribēja to mazināt. Darba pienākumi sadalījās viegli. Par Andersona atbildību kļuva zīmolvedība, uz Selgu attiecās viss, kas saistīts ar kafiju, tagad viņš ir sertificēts vērtētājs. Savukārt Zēmanis sāka rūpēties par stratēģiskiem jautājumiem un kompānijas vadību.
Par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un straujajam cenu pieaugumam, ko radīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, apgrozījumu katru gadu izdevies palielināt par 30—40% un vienmēr strādāt ar peļņu. Ražotnē iespējams saražot 60 tonnas kafijas mēnesī, pašlaik Kalve izmanto 15% jaudas. «Tas parāda mūsu izaugsmes potenciālu: ar esošajiem resursiem varam strādāt daudz efektīvāk,» norāda Zēmanis.
Kafijas galvenais noieta tirgus ir Latvijā, uz vietas paliek 85% produkcijas. Eksportā lielākais produkcijas noņēmējs ir Igaunija. Nākotnē gribētos panākt, ka galvenais noieta tirgus atrodas ārpus Latvijas.
Izejvielas nāk galvenokārt no Brazīlijas. Tā ir lielākā kafijas audzētāja pasaulē, saražo ap 40% no kopējā apjoma. Ar audzētājiem tiek veidota ilgtermiņa sadarbība. Viens no lielākajiem piegādātājiem ir kooperatīvs, kurā apvienojusies 21 saimniecība, tās apsaimnieko vairāk nekā 10 tūkstošus hektāru.
Kafija līdz ar iekārtām un apkopes servisu tiek piedāvāta citiem biznesiem, to pārdod arī savos veikalos. Patlaban Rīgā darbojas piecas šādas vietas, drīzumā paredzēts atvērt vēl sešas pārējās Baltijas valstīs — Viļņā un Tallinā. Ārvalstu tirgus tiek iztaustīts jau kopš pagājušā gada, kad viena kafejnīca tika atvērta Vācijā, Diseldorfā. «Mērķis bija saprast, kā operēt biznesu ārpus Latvijas un vai šāds koncepts darbojas lielākā tirgū, kas vienlaikus ir nedaudz konservatīvāks,» stāsta Zēmanis.
Vairākas mācībstundas esot piedzīvotas, tomēr kopumā veicoties labi. Kafejnīcu darbība kopš pagājušā gada oktobra ir Jāņa Podiņa pārziņā. Viņš ir konkursos godalgots pasaules līmeņa kafijas bārmenis un iepriekš ar ģimeni dzīvoja Dānijā. Kopumā Kalve nodarbina vairāk nekā pussimt cilvēku; atverot jaunās kafejnīcas, darbinieku skaits palielināsies. Tad, visticamāk, pieaugs arī ražotnes noslodze.
Tirgū tiek konkurēts, piedāvājot labāko cenas un kvalitātes attiecību. Populārākais ir espreso maisījums Chocolate Bar. To piedāvā jau kopš uzņēmuma dibināšanas brīža. «Protams, nevaram konkurēt ar lielveikalu produkciju, kurai ir ļoti zema kvalitāte, liels pārdošanas apjoms un citādas ražošanas tehnoloģijas,» saka Zēmanis. Tomēr arī vietējie specialty kafijas grauzdētāji netiek uzskatīti par konkurentiem. Drīzāk aroda brāļiem. «Ja būs vairāk labas kafijas grauzdētāju, iegūs arī visi pārējie.»
Vai Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas var atļauties par kafiju maksāt augstāku cenu un saprot arī tās iemeslus? Novērojumi rāda, ka tirgus mainās. Jaunajai paaudzei ir svarīgi ilgtspējas jautājumi un tas, ka «nepērkam kafiju no audzētājiem Indijā, kur izmanto bērnu darbu», saka Zēmanis. Kalves kafejnīcās var iegādāties kafiju bundžās; nākot tās uzpildīt, cena par pupiņām ir mazāka. Pērn šādā veidā bez iepakojuma pārdotas 22 tonnas kafijas, kas veido jau 60% no pirkumu kopskaita.
AS Kalve Coffee
Apgrozījums 2023. gadā 2 488 766
Peļņa 2023. gadā 53 439
Avots: Lursoft
Liela vērtība cilvēcībai
Šķiet, Latvijā zināmākais vietējais kafijas grauzdētājs ir Andrito Coffee Roastery, ko var uzskatīt par vienu no celmlaužiem specialty kafijas sektorā. Darbības pirmsākumos uzņēmuma dibinātājs Andris Petkēvičs bieži bija redzams televīzijas ekrānos. Viņš pats gan par šādu sakarību nav pārliecināts. Diez vai raidījumu vadīšana pirms daudziem gadiem varot būt radījusi šādu efektu.
Mēs sarunājamies laikā, kad uzņēmumā notiek pārmaiņu process. Tas pārceļas uz jauno ražotni, kas atradīsies Latvijā vadošā HoReCa jeb viesmīlības sektora piegādātāja Gemoss jaunā loģistikas centra teritorijā Rīgā, Mūkusalas ielā. Turpat līdzās, arī Gemosa paspārnē, grauzdētava darbojās jau līdz šim. Gemosa īpašniecei Ievai Treijai pieder arī puse Andrito Coffee Roastery. Tagad uzņēmumam būs atvēlēta moderna divstāvu ēka, simt kvadrātmetru vietā — nepilni 300. Oficiāla atklāšana plānota pavasarī.
Pārcelšanās nepieciešama tāpēc, ka 15 gadu laikā saimniecība izaugusi tik liela, ka līdzšinējās telpās sāk aptrūkties vietas. Sākotnēji tika meklēta iespēja ražotni pārcelt ārpus Rīgas, taču ne tālāk par 30 kilometriem, galveno biroju saglabājot Rīgā. Gribējies atrast «foršu vietu, kam dot pievienoto vērtību». Andris dzimis Ogrē, šo novadu izmeklējis krustu šķērsu, bet neko piemērotu nav atradis.
Grauzdētava dibināta 2010. gadā. Līdz tam Petkēviča darba pieredze bija saistīta ar «pēdējo fāzi», proti, kafijas gatavošanu un pasniegšanu. Pats arī mācīja citus viesmīlības nozarē. «Vienā brīdī man ar to bija par maz,» viņš atceras. Radās kārdinājums pasniegt tādu kafiju, kuras garšu veidojis pats. Vai toreiz tā nešķita pārāk neparasta nozare Latvijai? «Kafijas grauzdēšana ļoti piestāv valstīm, kam ar lauksaimniecību nav nekāda sakara. Tās ceļš ir ļoti laikietilpīgs un garš, tāpēc katrs tajā sevi var atrast un realizēt.»
Šo gadu gaitā uzņēmums izveidojis stabilu sadarbību un pat draudzību ar saimniekiem, kas audzē kafiju, un piegādātājiem. «Kafijas pasaulē bez cilvēcības nav iespējams veiksmīgi strādāt,» pārliecināts ir Petkēvičs. «Tā ir viena no mūsu vērtībām.» Sadarbības partneri atrodas Brazīlijā, Kolumbijā, Panamā, Gvatemalā un daudzās citās valstīs. Ik pa laikam pie viņiem dodas vizītēs. Tas neesot tik bīstami un dārgi, kā daudziem šķiet.
Andrito sortimentā ir gaišāka un tumšāka grauzdējuma kafija pupiņās un arī maltā veidā, tādējādi pielāgojas jebkurai gaumei. Ar katru gadu populārāka kļūst gaišāka grauzdējuma kafija. Tomēr novērojumi rāda, ka populārākie produkti pircēju vidū joprojām ir tie, kam zemāka cena.
Daļa uzņēmuma klientu ir tādi, kas regulāri meklē jaunas garšas un aromātus. Petkēvičs viņus dēvē par kafijas garšu medniekiem, kam svarīgs baudījums. Daļai savukārt galvenais ir funkcionalitāte. Šie cilvēki nepievērš uzmanību niansēm, tomēr arī šajā gadījumā svarīgi, lai dzēriens garšo labi. «Manuprāt, nekas sliktāks nevar būt, ja pamana to, cik kafija ir negaršīga,» uzņēmējs piebilst.
Tomēr — vai augstvērtīgās kafijas niša Latvijai nav par šauru? Petkēvičs to noliedz. Novērojis, ka zem saules pietiek vietas visiem, un limits vēl nav iztērēts: «Latvijas tirgus jebkam ir ļoti mazs, tāpēc racionāli jāvērtē tirgus aiz valsts robežām, kur gan priekšā ir citi grauzdētāji.»
2024. gadā kopējais ražošanas apjoms ir ap 90 tonnām, tas ik gadu tiek palielināts, un kapacitāte vēl ir. Galvenais noieta tirgus ir Latvijā, galvenie pircēji — viesmīlības uzņēmumi. Tomēr pēdējā gada laikā aizvien pieaug pārdošanas apjoms internetā, kur klienti ir gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Šādā veidā Andrito produkcija nonāk arī kaimiņvalstīs un Somijā.
Uz citām valstīm tiek eksportēta arī iepirktā zaļā kafija, tā nonāk pie citiem ražotājiem kaimiņvalstīs un Tālajos Austrumos. Tā ir uzņēmuma darbības papildu sadaļa. Eksporta apjoms pēdējos četros gados ir bijis strauji mainīgs, to ietekmējusi Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā. Šogad varētu būt daži desmiti tonnu.
Paralēli kafijas grauzdēšanai un izejvielas eksportēšanai Andrito nodarbojas ar meistarklašu vadīšanu. No jaunā gada tās organizēs reizi mēnesī. Meistarklases pieejamas ikvienam interesentam, grupā parasti ir līdz 30 cilvēkiem. Gadā tās apmeklē vairāk nekā pustūkstotis ļaužu, viņiem ir iespēja saņemt atbildes uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar kafijas baudīšanu. Meistarklases turpinās piedāvāt arī jaunajās telpās, plānotas vēl citas aktivitātes. «Gribam, lai šeit notiek dzīvība!» saka Petkēvičs. l
SIA Andrito Coffee Roastery
Apgrozījums 2023. gadā 748 795
Peļņa 2023. gadā 97 267
Avots: Lursoft
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
