Rīgas domes pirmajā sēdē pēc atvaļinājumiem par vadītāju bērnudārzam Dzirnaviņas iecelta Marianna Jode, kas vēl nesen bija Lašor valdes locekle. Lašor ir Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija.
Šī pati organizācija 2022.gadā iesniedza Ministru kabinetā (MK) iebildumus pret mācībām latviešu valodā (sk. informāciju MK lapā, projekta Nr. 22-TA-1134). Mācības latviešu valodā, pēc asociācijas domām, pārkāpjot krievu skolēnu ģimenes tiesības.
Precīzi pirms gada Saeimā izskatīšanā bija manabalss.lv iniciatīva par vajadzību ar likumu noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādēs drīkst strādāt tikai Latvijas valstij lojālas personas. Iniciatīva guva atbalstu, un Valsts pārvaldes likumā tika veikti grozījumi. Tapa 102.pants “Lojalitātes pienākums”. Tas ir spēkā kopš pagājušā gada.
Tātad – pieņemot darbā valsts un pašvaldības darbiniekus, ir jāvērtē viņu lojalitāte valstij.
Aplūkosim tuvāk Mariannas Jodes kandidatūru.
Pēc uzņēmumu reģistrā publiski pieejamajiem datiem M. Jode bija Lašor valdes locekle kopš 2018.gada līdz pat šā gada martam. Turpat kā valdes loceklis darbojas arī Konstantīns Čekušins (Saskaņa) un kā valdes priekšsēdētājs – Igors Pimenovs (Saskaņa). Vietā ir atgādināt, ka Saskaņa ir tā partija, kuras biedri vairākkārt uz 9. maija svinībām organizē tā dēvētos Nemirstīgā pulka gājienus. To mērķis ir sludināt Kremļa ideoloģiju un starp Latvijas krieviem vairot piederības izjūtu Krievijai.
Sūtot pieteikumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam (IKSD), M. Jode savā CV norāda krietni daudz sabiedrisko aktivitāšu mazākumtautības folkloras un kultūras pasākumu organizēšanā un popularizēšanā, taču nenorāda faktu, ka sešus gadus aktīvi darbojās Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijā, kur cīnījās pret mācībām latviešu valodā. Viņas CV par šo informācijas nav.
2022. gadā M. Jode ieņēma bērnudārza Dzirnaviņas vadītājas vietnieces amatu izglītības jomā un 2023. gadā kļuva par vadītājas pienākumu izpildītāju.
Neapšaubu kundzes pedagoģisko pieredzi un zināšanas. Bet vēršu uzmanību uz kraso un pēkšņo savu principu maiņu. Piemēram, Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē M. Jode norādīja, ka viņai neesot bijušas pieņemamas Lašor darbības formas – iešana ielās un piketēšana. Tomēr pašas Facebook profilā ir redzams, kā 2023. gada augustā popularizē Igora Pimenova aicinājumu doties piketēt pie Saeimas par tiesībām mācīties krievu valodā.
Ne IKSD, ne pašvaldības komiteja nav lūgusi Valsts Drošības dienestam komentēt M. Jodes darbošanos Lašor. Nav lūgts arī vispārējs komentārs par Lašor asociācijas darbošanos Latvijā. Tāpēc šādu dokumentu, izskatot M. Jodes kandidatūru, nav.
Piekrītu, ka cilvēks var mainīt savu viedokli un pārliecību. Būtu muļķīgi neattīstīties un palikt bērna autiņos. Tomēr M. Jodes krasās ideoloģiskās pārmaiņas raisa šaubas, ka persona ir lojāla Latvijai. Man ir aizdomas, ka M. Jode ir apzināti maldinājusi IKSD un noklusējusi informāciju par savām aktivitātēm cīņā pret latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu. Pieļauju, ka to darīja, saskatot iespēju iegūt amatu un tāpēc no saviem “vecajiem” principiem ir formāli atkāpusies par labu “jaunajiem”. Papīrs pacieš visu.
Tāpēc mans balsojums bija pret šīs kundzes iecelšanu amatā.
Taču stāsts nav par konkrēto kundzi. Te viņa ir tikai kā piemērs. Stāsts ir par pašu gadījumu, kad likuma norma par lojalitātes pienākumu ir, taču iestādes to nepilda un turpina iet sistēmas tuvredzīgo ceļu.
Kāpēc tuvredzīgo? Tāpēc, ka Krievija vienmēr ir izmantojusi kultūru, sportu un vēsturi kā propagandas ieročus savas ideoloģijas sludināšanai. Un bērnudārzi tam nav izņēmums.
Pat pēc 30 Latvijas neatkarības gadiem mēs tik grūti un ar zobu sāpēm (ne)attīrām savas valsts un pašvaldības iestādes no okupantu sekām. Sistēma joprojām turpina kalpot sistēmai.
Autore ir pilsoniski aktīva juriste, Rīgas domes deputāte, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu Apvienība
Pagaidām nav neviena komentāra