Vitas Vārpiņas perfektā Veronika dara visu, lai viņa meitas Rūbija (Sintija Ceplauska), Džiliana (Gerda Igaune), Džouna (Daniela Muižniece) un Glorija (Justīne Skutāne) līdz pēdējam sīkumam atdarinātu reiz slavenu grupu — māsas Endrūsas. Foto — Marko Rass
Dailes teātra iestudējums Kalifornijas pakalni paliek svārstāmies starp izklaidi un nopietnu problēmu izpēti
Priekškaram veroties, atklājas palmas un tādas kā promenādes ugunis gar krastmalu. Vērīgāk ieskatoties, izrādās, ka tās ir lampiņas pie bāra letes, kas Blekpūlas viesnīcā pie vēsās Īrijas jūras nez kāpēc noformēta kā tropu iedzertuve. Bet palmas un zilā debess vispār ir tikai sapnis, kas ierāmē pelēko ikdienu kūrorta hotelītī, no kura jūra nemaz nav redzama. Režisors Mārtiņš Eihe kopā ar scenogrāfu Adriānu Tomu Kulpi uzreiz piesaka iestudējuma noskaņu: viss te ir mākslīgs un samežģīts. Vienīgā neapšaubāmā realitāte ir nāves klātbūtne — kaut kur augšstāvā patiešām mirst šīs viesnīcas saimniece un četru meitu māte Veronika.
