Publicitātes foto.
Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem vara šķiet vilinoša. Kombinācijā ar privilēģijām vara kļūst par līdzekli, kas būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi un spēju rīkoties. To var likt lietā, kļūstot par patiesu līderi un radot labas pārmaiņas. Taču sava spēka un pārākuma izrādīšanai ir arī ēnas puses, kas var izpausties kā nicinājums un neiecietība pret līdzcilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri izskatās vai domā atšķirīgi. Jāatceras gan, ka ieņemtās lomas ir nepastāvīgas. Arī pats varmāka rīt var kļūt par upuri un otrādi. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot jauniešu izpratni par tādu sava pārākuma izrādīšanas formu kā diskriminācija.
Pētījumi liecina, ka diskriminācija uz vecuma pamata ir viena no izplatītākajām Latvijā.[1] Tā skar ne tikai gados vecākus cilvēkus, bet arī jauniešus, kas ikdienā gan skolas vidē, gan ārpus tās saskaras ar dažādām neiecietības izpausmēm, tai skaitā vārdisku aizskaršanu (apsaukāšanu, pazemošanu) un fizisku vardarbību. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektā veiktā jauniešu aptauja rāda, ka 74% jauniešu ir saskārušies ar neiecietību. No tiem 40% to izjutuši uz savas ādas, 15% redzējuši, kā tiek diskriminēts kāds cits, bet vēl 19% to piedzīvojuši gan paši, gan redzējuši vērstu pret citiem. Līdzīgi kā sabiedrībā kopumā, arī jauniešu vidū lielākā daļa par piedzīvoto izvēlējušies neziņot ne vecākiem, ne pedagogiem. Savukārt liela daļa to, kuri redzējuši pret citiem vērstu neiecietību vai mobingu, nav iejaukušies un neko nav darījuši, lai upuri aizstāvētu.
