
«Akmens laikmetā tekstila nozarē galvenais materiāls bija liepu lūki, tos izmantoja tikpat plaši un dažādiem mērķiem kā mūsdienās poliesteru,» stāsta neolīta pinumu meistare un Latvijas Arheokluba dalībniece Līva Kaprāle. Foto — no personīgā arhīva
Līva ir tekstilmāksliniece, kas aizraujas ar eksperimentālo arheoloģiju un pēta sava aroda pirmsākumus akmens laikmetā, aizvēsturē, no kuras līdz mūsdienām saglabājies ārkārtīgi maz liecību. Aprīlī nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas pasākumā Satiec savu meistaru! Lucavsalā viņa vadīs meistardarbnīcu Neolīta pinumu meistarklase, izmantojot dažādas augu šķiedras.
«Ar tekstilu parasti saprotam apģērbu, taču plašākā nozīmē tas ietver arī dažādus sadzīves priekšmetus, pārklājus, pinumus, traukus, kurus pirms keramikas attīstības plaši izmantoja dažādu lietu glabāšanai,» stāsta Līva. «Meistardarbnīcā sniegšu ieskatu divās vai trīs pinumu tehnikās, ar kurām no dabā atrodamiem materiāliem var izgatavot, piemēram, maksti, kurā nēsāt nazi vai krama šķilu, kādu lietoja neolītā jeb jaunākajā akmens laikmetā. Tas Latvijā bija apmēram no 5400 līdz 1800 gadiem pirms mūsu ēras.»