Iznīcinātājs "Eurofighter" Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē Lielvārdē pērn Vācijas aizsardzības ministra apmeklējuma laikā. Foto - Ieva Leiniša, LETA.
Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija. Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk.
Ir būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.
Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. Financial Times norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.
