Tikai pašas Zemkopības ministrijas iestādēm izveidotā elektroauto uzlādes tīkla stacija Jelgavā. Foto — Valsts kontrole
Lai gan Zemkopības ministrija elektroauto uzlādes staciju izveidē izšķērdējusi 3,1 miljonu, nevienam par to pagaidām nav jāatbild
Pērn septembrī Zemkopības ministrija sāka dienesta pārbaudi, lai izvērtētu darbinieku atbildību elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē. Pirms tam Valsts kontroles revīzija skarbi secināja — projektā ieguldītais 3,1 miljons eiro izlietots neracionāli un izšķērdīgi. Turklāt aizdomu ēnu meta tas, ka iecere radās laikā, kad ministriju vadīja Nacionālās apvienības pārstāvis Kaspars Gerhards, bet iepirkumā uzvarēja vienīgais pretendents — viņa partijas biedra, politiķa Riharda Kola māsas uzņēmums Reck.
Marta sākumā publiski kļuva zināms, ka dienesta pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi, tomēr neviens ierēdnis disciplināri nav sodīts — vairumam iestājies likumā noteiktais noilgums disciplināratbildībai, bet tie, kurus pie atbildības varētu saukt, no darba aizgājuši, tiklīdz ierosināta pārbaude. Ir noskaidroja, ka viens atbildīgais darbu atradis Valsts kancelejā, kuru tagad vada Raivis Kronbergs, bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs. Kronberga atbildību šajā uzlādes tīkla lietā ministrija nav vērtējusi vispār, jo viņš kopš augusta vairs nestrādā ministrijā.
Valsts kontrole aicinājusi premjerministri Eviku Siliņu (JV) tomēr vērtēt Kronberga atbildību. «Revīzijā redzam, viņš no 2022. gada janvāra šo procesu organizēja, visa atbildība bija viņa rokās,» saka Valsts kontroles pārstāve Inga Vilka. Siliņas lēmums vēl nav zināms, viņa pieprasījusi ministrijai papildu informāciju, bet Kronbergam — skaidrojumu.
Slinkā pārbaude
«Patiesībā atzinums jau bija datēts ar oktobra beigām. Lēni līdz mums atnāca,» Vilka saka par ministrijas dienesta pārbaudes rezultātiem, kurus Valsts kontrole saņēmusi tikai janvāra vidū. Pretī aizsūtījusi savu vērtējumu, tajā skaitā nepiekrīt tam, ka nav vērtēta Kronberga atbildība.
Par dienesta pārbaudes secinājumiem sniegt interviju Ir sākotnēji piekrita ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, tomēr vēlāk aizņemtības dēļ to atcēla. Ministrija rakstiskās atbildēs vispārīgi skaidro, ka iepirkuma komisijai pietrūcis objektīva pamatojuma konkursu rīkojot, tāpēc nav nodrošināta līdzekļu efektīva izmantošana. Prasības par lieljaudas iekārtām nav balstītas uz saimnieciskiem apsvērumiem, bet atlases prasības, iespējams, nepamatoti ierobežojušas konkurenci. Rezultātā iepirkumam pieteicās tikai viens pretendents, kurš arī uzvarēja, — SIA Reck, vienīgais uzņēmums, kas tobrīd Latvijā atbilda nepamatoti augstajām prasībām. Turklāt Vilka norāda, ka ministrijas dienesta pārbaudē nav analizēti visi revīzijā norādītie pārkāpumi. «Tā argumentācija, ja viņi būtu visu izanalizējuši, būtu vēl smagāka,» saka Vilka.
Viņai palicis iespaids, ka ne visu informāciju dienesta pārbaudes komisija gribējusi izprast korekti. Viņa min piemēru. Revīzijā bija aizrādīts, ka pēc iekārtu pieņemšanas aktiem 2022. gadā un grāmatvedības dokumentiem nevar gūt skaidru priekšstatu par faktiski saņemtajām iekārtām, jo nav norādīts ne ražotājs, ne modelis vai sērijas numurs. Taču komisija atzinusi, ka viss noformēts atbilstoši prasībām. «Bet viņi nepaskatās, ka labojumi ir veikti pēc revīzijas. Komisijai bija jānoskaidro, kāpēc tik ilgi tas nebija izdarīts,» saka Vilka.
«Lēmumi citur bija pieņemti»
Sazvanīts Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs apgalvo, ka paskaidrojumu premjerei jau iesniedzis. Ministrijas dienesta pārbaudes komisija viņam viedokli neesot prasījusi. «Es šo projektu savācu tiesiski un juridiski, to arī aprakstīju savā paskaidrojumā,» viņš saka. Kad 2022. gada janvārī sācis darbu ministrijas valsts sekretāra amatā, iepirkuma plāns jau bijis sastādīts, budžets apstiprināts, «uzsākām visas procedūras, kā vajag». Kad norādu, ka dienesta pārbaudē konstatēti vairāki pārkāpumi iepirkuma komisijas darbā, Kronbergs stāsta, ka pārbaudes rezultāti viņam nav zināmi, lai tiesībsargājošās iestādes to izmeklē.
Iepirkuma komisiju vadīja valsts sekretāra vietnieks Jānis Šņore, kurš 2021. gadā pēc ministrijas politiskās vadības uzdevuma sagatavoja prioritārā pasākuma pieteikumu staciju tīkla izveidei. Bez viņa komisijā bija vēl pieci cilvēki — trīs no ministrijas un divi no padotības iestādēm.
Dienesta pārbaudē secināts, ka vienīgie pie atbildības būtu saucami komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ministrijas Administratīvā departamenta direktora vietnieks Helmuts Dundurs un šī departamenta darbiniece Anna Grīnvalde. Taču abi, sākoties pārbaudei, aizgājuši no darba ministrijā. Pārējie komisijas locekļi pie atbildības nav saukti, jo iestājies noilgums.
Ir noskaidroja, ka vairāk nekā 20 gadus Zemkopības ministrijā nostrādājušais Helmuts Dundurs pērn decembrī sācis strādāt Valsts kancelejā. Kronbergs saka — zinājis par Dundura aiziešanu no ministrijas un piedāvājis viņam darbu kancelejā. «Bija vakance, un ilgstoši nevarējām atrast iepirkumu speciālistu,» Kronbergs skaidro. Šobrīd Dundurs «personīgu iemeslu dēļ» esot uzrakstījis atlūgumu. Sazvanīts Dundurs apstiprina, ka darbu kancelejā drīz atstās. Esot noguris un valsts pārvaldei vairs netic.
Dundurs nepiekrīt dienesta pārbaudes secinājumiem, ka vainīgie ir viņš ar Grīnvaldi. «Komisijā jau nebijām mēs tikai divi.» Viņš atzīst, ka «procesa uzraudzībā piedalījos», taču par daudzām lietām viņam bijusi tikai pastarpināta informācija un nebija iespējas neko ietekmēt, jo «lēmumi jau kaut kur citur bija pieņemti». Taču sīkāk viņš nekomentē. «Nekādu pierādījumu uz rokas man nav, tāpēc arī neko nevaru komentēt. Vienkārši tā situācija, kāda izvērtās, ir pretīga,» Dundurs neslēpj.
Cik daudz uzlādē?
Līdz pērnā augusta vidum ministrijas izveidotajā tīklā uzlādes bija veiktas tikai 15 vietās, bet vairāk nekā puse no 52 stacijām stāvēja neizmantotas — tā revīzijā bija secinājusi Valsts kontrole.
Arī šogad divos mēnešos uzlāžu apjomu Valsts kontrole vērtē kā ļoti niecīgu. «2025. gada janvārī joprojām desmit, bet februārī 14 uzlādes stacijas vispār netika izmantotas. Sanāk, ka vidēji vienā stacijā veiktas 6,5 uzlādes mēnesī. No vidējā patēriņa varam secināt, ka mēnesī ar uzlādi nobraukti apmēram 40 tūkstoši kilometru. Tas ir apmēram 5% no ministrijas resora mēneša nobraukuma,» analizē Valsts kontrole.
Tāpat vairumā punktu uzstādītās iekārtas nav pielāgotas, lai darbotos ar pilnu 60 kW jaudu. Tas izdarīts tikai vienā uzlādes punktā — pie ministrijas galvenās ēkas. Šeit astoņas uzlādes stacijas, kas atrodas cilvēku apgrozījuma ziņā aktīvākajā vietā Rīgā, nav no biežāk izmantotajām. Piemēram, Berģos, kur atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvalde, uzlādes veiktas vairāk. Vilka skaidro, šis ir spilgts piemērs, ka varēja uzstādīt iekārtas ar daudzkārt mazāku jaudu un izmaksām. Pērn pie ministrijas ēkas astoņās stacijās vidēji mēnesī veiktas uzlādes 363 kWh apjomā. Lai nobrauktu 100 km, vidēji nepieciešamas 16 kWh. «Nu un tad kāds mēģina iestāstīt, ka viss ir ļoti apdomīgi,» Vilka saka.
Arī neviens no revīzijā norādītajiem ieteikumiem pagaidām neesot ieviests. Vilka skaidro ieteikumu būtību — ministrijai jāizveido saprotama un ērta kārtība, kādā iestādes var izmantot uzlādes tīklu. Joprojām liela daļa no stacijām atrodoties slēgtās teritorijās, un kārtība, kad uzlādes tīklu var lietot tikai ar speciāli piešķirtām kartēm, rada nevajadzīgu administratīvo slogu.
«Mēs valstī runājam, ka jāmazina birokrātija, jo tā apēd nodokļu maksātāju naudu, bet šeit sanāk, ka pati ministrija ir uztaisījusi modeli, lai būtu vairāk darba,» Vilka vērtē. Tas noticis Kronberga laikā, kuram nu premjerministre uzdevusi vadīt darba grupu birokrātijas mazināšanai. «Tas liekas absurdi,» Vilka piebilst.
Vērtē arī KNAB
Divus administratīvā pārkāpuma procesus bija ierosinājis arī Iepirkumu uzraudzības birojs, bet vēlāk izbeidza. Pirmajā birojs vērtēja, vai pamatoti pagarināts darbu izpildes termiņš, un pārkāpumus nekonstatēja. Otrajā pārbaudīja, vai pamatoti iegādātas iekārtas, kādas neparedzēja sākotnējā vienošanās. Konkursa nolikuma pārkāpumu konstatēja, tomēr lietu izbeidza, jo nespēja pierādīt atbildīgā vainu.
Pēc Valsts kontroles revīzijas arī KNAB pērn decembrī sāka kriminālprocesu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar smagām sekām. Izmeklēšana joprojām notiek, un birojs neprognozē, kad varētu beigties. Neatklāj arī to, vai ir kāds aizdomās turētais.
Izvairīgs ir arī Kronbergs, kad jautāju, vai sniedzis kādus paskaidrojumus KNAB. «Nu to es jums neatklāšu,» viņš ir lakonisks.
