Igates izbūvētais zemākais zaļais žogs vairākos posmos tagad satiekas ar Valsts nekustamo īpašumu vadībā izbūvēto jauno žogu. Foto — Valsts nekustamie īpašumi
Būvkompānija Igate uz sava rēķina tagad novērš defektus žoga izbūvē uz austrumu robežas. Vai tas palīdzēs uzņēmējiem izsprukt no soda krimināllietā, kurā viņi apsūdzēti par 7,6 miljonu izkrāpšanu?
Klātienē ar Igates pārstāvi Jurģi Kijoneku tiekamies otro reizi. Pirms diviem gadiem, kad viņš nāca skaidroties par būvkompānijas vadībai celtajām apsūdzībām austrumu robežas izbūvē, Kijoneks bija bruņojies ar biezu dokumentu mapi. Sarunas laikā vilka ārā dokumentus un atkārtoti aicināja mani saprast, ka būvniecības procesā izmaiņas ir parasta lieta. Pilnīgs pretstats, es nodomāju, kad Kijoneks šoreiz uz tikšanos redakcijā ierodas bez neviena dokumenta un relaksēti stāsta, kā uzņēmums labo defektus Krievijas pierobežā. «Novērsīsim un izdarīsim,» viņš atkārto, un rodas priekšstats, ka viss jau ir atrisināts.
Pirms desmit gadiem Igate uzvarēja konkursā par žoga, tiltu, koka laipu un patruļtaku izbūvi Krievijas pierobežā un tika pie 21,2 miljonu vērta līguma. Tomēr plānotajā termiņā darbus nepabeidza, jo 2019. gada rudenī Iekšējās drošības birojs aizdomās par robežas izbūvē izkrāptiem 7,6 miljoniem eiro aizturēja Igates vadītāju Māri Peilānu un vēl citus iesaistītos. Tikmēr uzņēmums jau bija paguvis uzvarēt arī nākamajā konkursā par Baltkrievijas pierobežas izbūvi par vēl lielāku summu, bet šos darbus apturēja izmeklēšana.
Jau divus gadus turpinās šīs krimināllietas izskatīšana tiesā — apsūdzētie savu vainu noliedz, bet prokuratūras celtā apsūdzība detalizēti atklāj, kā notikusi krāpšanās, robežas žogam izvēloties tievāku stiepli, saņemot maksu par neizbūvētām tērauda caurtekām un pontonu laipām.
Taču iemesls, kāpēc šoreiz tiekos ar Igates pārstāvi, ir būvfirmas sāktie labošanas darbi. Lai gan Igates vadība sēž uz apsūdzēto sola tiesā, valsts ir vienojusies ar firmu, ka tā par saviem līdzekļiem līdz šā gada oktobrim novērsīs defektus agrākajos darbos.
«Man liekas, ka labāku, ātrāku un lētāku scenāriju neviens noteikti nevarētu atrast, tāpēc mēs bijām komfortā ar to, kā ejam uz priekšu,» par noslēgto vienošanos saka Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova. Tieši VNĪ kopš 2023. gada vasaras pārņēmusi robežas jautājumu — jānovērš jau izbūvēto posmu neatbilstības un jānodrošina atlikušā žoga izbūve.
Igate noliedz, ka defektus piekritusi novērst, lai panāktu labvēlīgāku risinājumu krimināllietā. «Esam ļoti ieinteresēti pabeigt šo projektu — parādīt, ka darbus esam izdarījuši, un aizmirst par to,» saka uzņēmuma pārstāvis Kijoneks.
Ietekmi uz krimināllietu noraida arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), tomēr prokurora komentāri Ir šādu iespēju nenoraida.
Situācija bija sarežģīta
2023. gada jūlijā pārņemot 283 kilometrus garās robežas ar Krieviju izbūves vadību, Valsts nekustamie īpašumi pasūtīja auditu Igates izbūvētajai daļai. «Lai saprastu, kas ir paveikts, kādi ir defekti, neatbilstības ar projektu, nolietojums, jo, protams, bija gan ziemas, gan vasaras un robežsardze šo infrastruktūru visu laiku lietoja,» stāsta Gavrilova.
Līdz 2019. gada rudens skaļajām aizturēšanām Igate Krievijas pierobežā bija paspējusi izbūvēt 99 kilometrus žoga, 60 kilometrus šķeldu takas, 7,5 kilometrus koka laipu patruļtakas, 521 caurteku, četrus iekārtos trošu tiltus un deviņus koka tiltiņus.
Igates pārstāvis Kijoneks skaidro, ka uzņēmums izpildījis visus robežsardzes pasūtītos darbus, bet tos nepaspēja pieņemt ekspluatācijā. Skaidrības labad viņš uzsver — sākotnējais būvprojekts vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā neparedzēja žoga un infrastruktūras izbūvi pilnīgi visas robežas garumā, bet tikai konkrētās vietās. «Tajā laikā neviens neko neplānoja celt purvos,» viņš saka. Tādi posmi, kur neko nevajadzēja celt, tobrīd bija ap 200 kilometru. «Tagad tur visur ir tāds žogs kā Ķīnas mūris,» tēlaini izsakās Kijoneks.
«Situācija bija sarežģīta,» par auditā atklāto saka Gavrilova. Tajā daļēji konstatētas neatbilstības, ko jau 2019. gada revīzijā bija atklājusi arī Valsts kontrole. «Piemēram, tur, kur bija plānots uzbūvēt koka laipu patruļtakas, bija šķeldu takas. Kur vajadzēja būvēt metāla konstrukcijas, tās bija no koka. Un bija vairāki mazāki defekti vai neatbilstības ar projektu,» viņa saka.
Atsevišķs stāsts ir par žogu, par ko arī prokuratūra cēlusi apsūdzību, — Igate uzlikusi žogu ar pāris milimetriem tievākām stieplēm un plānāku pārklājumu, nekā paredzēts iepirkumā, bet samaksu — vairāk nekā trīs miljonus eiro — saņēmusi par it kā projektā paredzēto žogu. «Jā, tā ir, diametrs, nu nebija atbilstība,» Gavrilova atsaucas uz auditu.
Taču šajā gadījumā Valsts nekustamajiem īpašumiem galvenais bijis tas, ka uzbūvētais žogs pilda savu funkciju — aizsargā teritoriju. Tāpēc fokusējušies uz žoga pabeigšanu, lai novērstu defektus, nodotu žogu ekspluatācijā un šo jautājumu izbeigtu. Šādam scenārijam piekritušas visas iesaistītās puses. Rezultātā Igates izbūvētais zemākais zaļais žogs vairākos posmos satiekas ar Valsts nekustamo īpašumu vadībā izbūvēto jauno žogu.
Vairāki defekti radušies arī nolietojuma rezultātā. Piemēram, takām uzklātā šķelda nolietojusies — «izbraukt varēja, bet stāvoklis nebija atbilstošs projekta prasībām», Gavrilova stāsta.
«Jums jāsaprot, ka faktiskā situācija ir tāda, ka ir pagājuši 10 gadi vietām, kopš nekas vispār nav darīts,» Kijoneks skaidro par takām. Salīdzinājumam viņš min asfalta segumu, kas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem.
Kijoneka ieskatā izbūvēto taku, tiltu, koka laipu nolietojumu veicinājusi arī to izmantošana neatbilstoši būvprojektam. Uzbūvētie ceļi paredzēti lietošanai kvadricikliem, sniega močiem un robežsargam ar suni. Taču pēc 2019. gada uzņēmums ik pa laikam apsekojis teritoriju un redzējis, ka pa infrastruktūru brauc arī ar smagāku tehniku.
Robežsardze gan rakstiski Ir skaidro, ka pārvietojas pa infrastruktūru, ievērojot būvprojektā paredzētos nosacījumus. Taču apstiprina, ka faktiski kopš 2019. gada rudens, kad būvdarbi uz robežas tika apturēti, uzbūvēto infrastruktūru robežsardze uzturējusi un labojusi tikai gadījumos, kad konstatēti bojājumi ārējas iedarbības rezultātā — krituši koki, personu ļaunprātīgas darbības, dzīvnieku nodarīti bojājumi. Šādās reizēs bojājumi novērsti, izmantojot ārpakalpojumus.
«Visu novērsīsim»
Gavrilova neslēpj, ka pēc reālās situācijas apzināšanas viens no scenārijiem bijis līguma laušana ar Igati un\cita būvnieka piesaiste. «Bet pēc pieredzes zinām, ka līguma laušana ir visdārgākais un visgarākais ceļš, ko var iet,» Gavrilova saka.
Tāpēc tomēr mēģināts vienoties ar Igati, ka tās 2015. gadā noslēgtais līgums par infrastruktūras izbūvi uz Latvijas un Krievijas robežas joprojām ir spēkā un saskaņā ar šo līgumu tai ir pienākums novērst izbūvē konstatētos defektus un neatbilstības. Sarunās no Igates puses piedalījusies visa valde, arī priekšsēdētājs Māris Peilāns. Piekrituši visas neatbilstības, defektus novērst un nodot izbūvēto ekspluatācijā.
Kā Igates pārstāvji sarunās skaidroja, kāpēc izbūvētais neatbilst projektā paredzētajam? «Mēs saprotam, ka tur bija mutiskas sarunas, būvsapulces, kur meklēja labāku risinājumu. Droši vien, lai ātrāk visi tempi ietu uz priekšu, bija atrasti kaut kādi kompromisi, bet nebija dokumentu par to, ka izmaiņas ir veiktas, tāpēc tas droši vien ir krimināllietas jautājums,» saka Gavrilova.
Lai arī sākotnēji bijušas diskusijas par naudu, «mēs sapratām, ka valsts jau samaksāja vienreiz, un nebūtu valstiski maksāt vēlreiz par tiem pašiem darbiem», stāsta Gavrilova. «Mēs piedāvājām — ja jūs gribat to visu pabeigt, tad, lūdzu, vajag pabeigt esošā līguma ietvaros bez papildu samaksas.»
Igate pērn oktobrī tam piekrita. «Mēs esam ļoti ieinteresēti pabeigt šo projektu — parādīt, ka mēs to esam izdarījuši, un aizmirst par to,» Kijoneks sarunā saka vairākkārt. Igates pārstāvis tā arī neatklāj, cik uzņēmumam nāksies iztērēt, lai defektus novērstu.
Pirmos darbus Igate jau veikusi. Pērn decembra beigās pēc nolietoto elementu atjaunošanas un pamatu stiprināšanas ekspluatācijā nodoti iepriekš izbūvētie iekārtie trošu tilti pār Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi.
Vēl atlicis novērst defektus un atjaunot nolietotos elementus žogā, jāveic līmeņošanas darbi caurtekām, koka tiltiņiem un koka laipām. Šķeldu takām jāatjauno ģeotekstils un šķeldas uzbērums.
Gavrilova skaidro, ka panākta arī vienošanās, ka vietās, kur šķelda nav bijis labs risinājums, Igate tagad uzbūvēs koka laipas.
«Kas attiecas uz mūsu kā būvnieka, iespējams, nepareizi veiktajiem darbiem, vai arī, iespējams, kaut kur kaut kas dabiskā nolietojuma rezultātā ir tomēr bojāts, to visu mēs novērsīsim un izdarīsim,» apstiprina Kijoneks.
Noslēgtā vienošanās paredz, ka Igate visas nepilnības novērsīs šogad līdz oktobra beigām, kad Valsts nekustamie īpašumi plāno arī pabeigt atlikušā žoga izbūvi. Pašlaik Valsts nekustamo īpašumu vadībā jau pabeigta žoga izbūve robežas prioritārajos posmos. Vēl atlicis izbūvēt aptuveni 28 kilometrus žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontonus 15 kilometru garumā.
Beigām tuvojas arī izbūves darbi Baltkrievijas pierobežā. Pērn pabeigts būvēt žogu 257 kilometru garumā. Šogad plānots pabeigt nepieciešamās infrastruktūras izbūvi noslēdzošajos posmos, kur nav paredzēts žogs — posmā ar Riču ezeru un Daugavas posmā, kur jau izbūvēti un nodoti ekspluatācijā seši novērošanas torņi un pievadceļi. Daugavas posmā vēl plānota patruļtakas izbūve 16,7 km garumā un pieci tilti, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām.
Līdz nākamā gada beigām plānots visu austrumu sauszemes robežu aprīkot ar viedo infrastruktūru — elektronisko sakaru tīkliem, elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmām un novērošanas iekārtām, kas būtiski uzlabos robežsargu reaģēšanas un novērošanas spējas.
Kā ietekmēs kriminālprocesu?
Kā Valsts nekustamo īpašumu un Igates noslēgtā vienošanās var ietekmēt krimināllietas izskatīšanu tiesā, kur krāpšanā apsūdzēts Igates valdes priekšsēdētājs Peilāns un vēl četri cilvēki? Apsūdzību būtība — izbūvēts lētāks un būvprojektā paredzētajam diametram neatbilstošs stiepļu žogs, plānoto koka laipu vietā ievērojami lielākā apmērā izbūvētas takas ar šķeldas klājumu, tērauda caurteku vietā ieliktas lētākas līmētā koka konstrukcijas. Atkāpes no plāna notikušas arī tiltu izbūvē. Rezultātā no robežsardzei atvēlētajiem valsts līdzekļiem izkrāpti 7,6 miljoni eiro.
«Mūsu uzdevums kā būvniecības nozares ekspertiem ir pabeigt darbus, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Mums nav kompetences vērtēt, kā tas atspoguļosies uz šo kriminālprocesu,» saka Gavrilova. Viņa uzsver, ka lēmums slēgt vienošanos ar Igati izrunāts un saskaņots ar visām iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā Iekšlietu ministriju.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzsver, ka «mērķis bijis, lai civiltiesiska strīda dēļ neiesprūst robežas izbūve». Ministrs uzticas Valsts nekustamo īpašumu kompetencei.
Politiski jutīgu šo jautājumu padara apstāklis, ka valdības vadītājas Evikas Siliņas (JV) vīrs kā jurists savulaik strādājis ar uzņēmēju Peilānu. Laikā, kad Igate uzvarēja iepirkuma konkursā, Kozlovskis bija iekšlietu ministrs, bet Siliņa — ministrijas parlamentārā sekretāre. Vai valsts ļauj Igatei novērst būvniecības defektus, lai Igate varētu panākt labvēlīgāku rezultātu krimināllietā? Kozlovskis atbild: «Nē, pilnīgi noteikti ne.» Neko tādu vismaz pašlaik viņš nesaskatot. Viņaprāt, vienošanās nekādi neietekmēs krimināllietu.
Igates pārstāvis Kijoneks saka, ka nekādas cerības nelolo. Uzņēmums vienkārši gribot pabeigt darījumu. «Visu laiku karājas, ka Igate nav izpildījusi uzņemtās saistības. Tā nav taisnība, mēs esam uzbūvējuši visu, kas ir prasīts. Reti kurš tā izdarītu Latvijā.»
Prokuratūras celtajām apsūdzībām viņš nepiekrīt. Uzsver, ka lietā joprojām nav neviena cietušā, no kura būtu saņemta pretenzija, ka uzņēmums būtu kaut ko izkrāpis. 2023. gada beigās, kad Ir rakstīja par šo krimināllietu, robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts atbildēja īsi — robežsardzei neesot pierādījumu, lai tā spētu pierādīt prokurora norādīto kaitējumu, tāpēc nav pieteikusi zaudējuma kompensāciju.
«Ir krimināllieta par to, ka mēs esam nozaguši trīs milimetrus no žoga stieples, kur kāds nemāk lasīt iepirkuma dokumentāciju vai nemāk izlasīt, ka var būvēt gan laipas uz pontoniem, gan laipas uz skrūvpāļiem. Mēs esam gatavi to pierādīt tiesā un diemžēl esam spiesti to darīt, jo mums nevis saka, ka jūs esat uzcēluši nepareizi, bet mums saka — jūs esat nozaguši. Mēs pierādīsim, ka tā nav,» sarunas noslēgumā saka Kijoneks.
Lietā vairākkārt nomainījušies prokurori. Pašreizējais, jau trešais prokurors Kaspars Andruškins rakstiski Ir apstiprina, ka prokuratūra rūpīgi seko līdzi notikumiem un ir saziņā ar Valsts nekustamajiem īpašumiem. Tas, ka uzņēmējs novērš savas pretlikumīgās rīcības rezultātā radīto kaitējumu vai nekvalitatīvi un nepilnīgi paveikto darbu, esot vērtējams pozitīvi.
Vai tas var ietekmēt krimināllietas iznākumu, tagad vēl esot pāragri komentēt. Andruškins nenoliedz, ka «potenciāli tas var tikt ņemts vērā gan kā atbildību mīkstinošs apstāklis, gan var ietekmēt pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācijas apmēru, gan, iespējams, sekmēt iespējamu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu noslēgšanu kriminālprocesā».
Kā vienošanos ar Igati komentē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis?
VNĪ pērn panāca vienošanos ar Igati, ka tā par saviem līdzekļiem novērsīs būvniecībā uz robežas pieļautos defektus. Kādēļ piekritāt šādam risinājumam, zinot, ka uzņēmuma vadība ir apsūdzēta par vairāku miljonu izkrāpšanu robežas izbūvē?
Reāli jau no likuma izriet šis uzdevums, kas VNĪ tika noteikts — izbeigt tiesiskās attiecības ar veco būvnieku. Kā viņi to īsteno, tas ir viņu kompetencē.
Bet pastāvēja variants arī līgumu lauzt.
Man grūti komentēt. Kā jau teicu, tika speciāli grozīts [Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves] likums, kur VNĪ tika noteikta kā atbildīgā institūcija, kas īsteno visu būvniecību. Tā ir VNĪ atbildība, šādu variantu viņi ir izvēlējušies.
Bet šis atbildības jautājums ir saskaņots arī ar jums.
Mēs tiekam informēti. Bet par lēmumu, kādā veidā konkrēti jautājumu risināt, viņi neprasīja mums atļauju. Mēs paļaujamies uz VNĪ, kas vislabāk zina situāciju. Skaidrs, ka viss process kopumā izriet no būtiskām summām un viņu rīcība ir balstīta, saprotu, uz ekspertu atzinumiem, ar mērķi vismazāk nodarīt kaitējumu budžetam.
Zināms, ka premjerministres Evikas Siliņas laulātais savulaik ir aktīvi sniedzis konsultācijas Igatei. Vai nav tā, ka valdība faktiski tagad ļauj Igatei novērst defektus, lai Igate varētu panākt labvēlīgāku rezultātu krimināllietā? Vai varat apstiprināt, ka nav bijuši mēģinājumi politiski situāciju ietekmēt?
Nē, pilnīgi noteikti ne. VNĪ ir kapitālsabiedrība. Tika rūpīgi vērtēts, saprotu, ka viņi bija pieaicinājuši gan juristu atzinumus, gan dažādu ekspertu atzinumus. Bija mērķis, lai neapstātos robežas izbūve, bet arī lai nerastos sarežģījumi no civiltiesiskām attiecībām. Šie ir tie pamatprincipi. Neko vairāk es tur nesaskatu.
Vai jums liekas pareizi ļaut darbus pabeigt uzņēmumam, kura vadība ir apsūdzēta par vairāku miljonu izkrāpšanu tieši robežas izbūvē?
Viens ir, protams, kriminālprocesuālās darbības, un tas [process] iet. Bet civiltiesiskās darbības bija jāizbeidz, tāpēc tika grozīts likums. Pamatprincips ir par to, ka Igate novērš to uz sava rēķina un valsts tam netērē nevienu centu.
Tātad jūs domājat, ka krimināllietu tas nekādi neietekmēs?
Es domāju, ka pilnīgi noteikti ne. Kriminālprocess iet savu ceļu. Mums bija mērķis, lai civiltiesiska strīda dēļ neiesprūst robežas izbūve.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
