29. martā Latvijā būs novērojams Saules aptumsums

  • Mārtiņš Gills
  • 28.03.2025.
Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Sestdien, 29. martā, dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs plkst. 12.52, maksimālā fāze (kad būs aizklāti 22% Saules diametra) - plkst. 13.35, bet tas noslēgsies plkst. 14.18. 

Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. 

Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā. 

Interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos tīklos. Tēmturis - #saulesaptumsums.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Latvijas Astronomijas biedrības biedri piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess (www.lu.lv/zvd/) veidošanā un organizē ikmēneša astronomijas lekcijas tiešsaistē. Plašāka informācija vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Autors ir Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.