29. martā Latvijā būs novērojams Saules aptumsums

  • Mārtiņš Gills
  • 28.03.2025.
Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Sestdien, 29. martā, dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs plkst. 12.52, maksimālā fāze (kad būs aizklāti 22% Saules diametra) - plkst. 13.35, bet tas noslēgsies plkst. 14.18. 

Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. 

Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā. 

Interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos tīklos. Tēmturis - #saulesaptumsums.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Latvijas Astronomijas biedrības biedri piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess (www.lu.lv/zvd/) veidošanā un organizē ikmēneša astronomijas lekcijas tiešsaistē. Plašāka informācija vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Autors ir Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.