29. martā Latvijā būs novērojams Saules aptumsums

  • Mārtiņš Gills
  • 28.03.2025.
Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Sestdien, 29. martā, dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs plkst. 12.52, maksimālā fāze (kad būs aizklāti 22% Saules diametra) - plkst. 13.35, bet tas noslēgsies plkst. 14.18. 

Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. 

Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā. 

Interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos tīklos. Tēmturis - #saulesaptumsums.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Latvijas Astronomijas biedrības biedri piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess (www.lu.lv/zvd/) veidošanā un organizē ikmēneša astronomijas lekcijas tiešsaistē. Plašāka informācija vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Autors ir Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.