29. martā Latvijā būs novērojams Saules aptumsums

  • Mārtiņš Gills
  • 28.03.2025.
Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Daļējs Saules aptumsums 2015.gadā. Foto - Ieva Čīka, LETA

Sestdien, 29. martā, dienas vidū visā Latvijā notiks daļējs Saules aptumsums. Šo var uzskatīt par nelielu aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta piektā daļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs plkst. 12.52, maksimālā fāze (kad būs aizklāti 22% Saules diametra) - plkst. 13.35, bet tas noslēgsies plkst. 14.18. 

Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze, kas mainīsies virzienā no Latvijas dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem. Krāslavā fāze būs 17%, bet Ventspilī – 25%.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija redzams 2021. gada 10. jūnijā, bet 2022. gada 25. oktobrī daļējo Saules aptumsumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas nevarēja novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Nākamais daļējais Saules aptumsums Latvijā būs 2026. gada 12. augustā, kad Spānijā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā notiks pilns Saules aptumsums. 

Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā tāds bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā. 

Interesanti ir arī gredzenveida Saules aptumsumi. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā Saule atgādina apli ar robu.

Saules aptumsuma publiski novērojumi 29. martā ir plānoti Rīgā pie Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Jelgavas ielā 3. Latvijas Astronomijas biedrība aicina aptumsumu novērot arī individuāli un dalīties ar novērojumiem sociālajos tīklos. Tēmturis - #saulesaptumsums.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai nezināmu īpašību plēves materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku ciešu zaru spraugām, caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem vai pat cauri virtuves putu karotei.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. Latvijas Astronomijas biedrības biedri piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess (www.lu.lv/zvd/) veidošanā un organizē ikmēneša astronomijas lekcijas tiešsaistē. Plašāka informācija vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Autors ir Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Intars Miķelsons

Pirms uzticies, pārbaudi!

Uzņēmējdarbība vienlaikus ir gan dinamiska un aizraujoša, gan arī riskanta. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā darbojas gandrīz 200 tūkstoši uzņēmumu, tikai aptuveni divas trešdaļas no tiem iesniedz gada pārskatus, bet vēl mazāk ir tādu, kuros ir reģistrēti darbinieki. Tas rada sarežģījumus atrast patiešām uzticamus klientus un sadarbības partnerus.

Viedoklis Jorens Liopa

Vai valsts digitālo pakalpojumu pārvaldība ir drošās rokās?

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība. Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.

Viedoklis Romans Djakons

Kā spēcināt Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veidiem, kā stiprināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, jo pastāv riski, ka Latvija kā valsts var zaudēt augstākās izglītības jomu. No vienas puses – Latvijas jauniešu kļūst mazāk, no otras puses – arvien vairāk no tiem dažādu iemeslu dēļ izvēlas studēt ārvalstīs. Es uzskatu, ka izglītības konkurētspējas stiprināšana ir jāsāk jau vidusskolā, jo spēcīga vidējā izglītība ļaus mums noturēt gan vairāk studentus Latvijā, gan cels kopējo izglītības līmeni.

Viedoklis Aivars Kagainis

Vai patvaļīga būvniecība Latvijā ir regulāra prakse?

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.