Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.» Foto — Kristaps Kalns.
Ar tulkotāju, dzejnieku un valodnieku Rafaelu Martinu Kalvo sarunājas Madara Stāde
Rafaels Martins Kalvo (Rafael Martín Calvo, 1978) ir spāņu tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks un valodnieks (Dr. philol.). Pašlaik Ventspils Augstskolas docents. Pirmais dzejas krājums de repente, mineral (piepeši, minerāls) izdots 2003. gadā, nākamais — Rudimentos para un espacio interior (Pamati iekšējai telpai) — 2021. gadā, šogad iznāks trešais. Spānijā izdotas septiņas viņa tulkotās latviešu autoru grāmatas.
Mēs tiekamies pelēcīgā, siltenā ziemas pēcpusdienā, par kādu izvērties, šķiet, viss janvāris. Brīdi pasvārstāmies starp divām valodām un pārmijam dažas frāzes par daudzvalodību ikdienas dzīvē. Spānim Rafaelam Martinam Kalvo šajā ziņā ir vērā ņemama pieredze — viņš ir dzīvojis piecās valstīs, kur centies iepazīt dažādu kultūru kodus un atšķirības. Jau ilgāku laiku viņa mājas ir Latvijā — Kurzemes laukos.
