Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums piedāvā plašas iespējas stiprināt dažādas nozares, tai skaitā izglītību, digitālās prasmes un inovācijas. Tomēr Latvijā no 2021.–2027. gada periodam pieejamā finansējuma patlaban izmantoti tikai aptuveni 20%. Šis potenciāls, kas varētu būtiski uzlabot izglītības sistēmu un veicināt STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomu attīstību, paliek neizmantots. Augstskolas un darba devēji turpina uzsvērt STEM talantu trūkumu, un šīs problēmas risināšana ir arī viena no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritātēm.
Izglītībai jākļūst par prioritāti
Latvijā nepieciešama domāšanas maiņa, lai izglītība kļūtu par prioritāti ne tikai stratēģiskajos dokumentos, bet arī praksē. Pašreiz izglītība bieži tiek uztverta kā otrā plāna jautājums bez skaidra ilgtermiņa plāna vai mērķtiecīgas stratēģijas. Tas ietekmē arī pieejamo līdzekļu izlietojumu – resursi tiek izšķērdēti fragmentāri, finansējums tiek novirzīts neskaidriem projektiem vai infrastruktūras uzlabošanai, tiek veidotas monitoringa sistēmas, lai gan skolās realitātē nav pietiekami daudz mācību grāmatu, bet sākumskolām - darba burtnīcu. Tādi būtiski jautājumi kā digitālo prasmju attīstība vai STEM izglītības pieejamība vispār tiek atstāti bez atbilstoša risinājuma. ES aicina visas dalībvalstis fokusēties uz STEM izglītību, sabiedrības digitālās pratības uzlabošanu un izglītības iestāžu modernizāciju. Arī Latvijai ir jāseko šīm prioritātēm, veidojot ilgtspējīgus projektus un pilnībā izmantojot ES fondu piedāvātās iespējas.
Mācīties no citu valstu pieredzes
Igaunija jau pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka mērķtiecīgu izglītības iestāžu modernizāciju, ieviešot mūsdienīgus mācību rīkus un regulāri apmācot pedagogus. Šodien Igaunija ir līdere STEM izglītībā ar skolām, kas aprīkotas ar tehnoloģiju komplektiem un STEM skolotājiem katrā mācību iestādē. Lietuvā 2022. gada janvārī tika uzsākta programma Millennium Schools, ieguldot 210 miljonus eiro reģionālo skolu modernizācijā un izveidojot 10 STEM centrus. Arī Polija ieguldījusi vairāk nekā 500 miljonus eiro laboratorijās un pedagogu apmācībās.
Jau tagad, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, Latvija saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, zemāku skolēnu sasniegumu līmeni un augstāku bērnu labklājības riska rādītāju. Diemžēl šī plaisa aug. Lielā mērā tas notiek tāpēc, ka Latvijā joprojām valda fragmentāra pieeja, kur trūkst skaidra ilgtermiņa redzējuma. Līdzekļi bieži tiek piešķirti tehnoloģiju iegādei, taču nav stratēģijas, kā efektīvi izmantot šos resursus, lai sekmētu izglītības kvalitāti.
Efektīvākai līdzekļu izmantošanai – privātā sektora iesaiste
Lai pilnībā izmantotu ES fondu piedāvātās iespējas, nepieciešama spēcīgāka privātā sektora iesaiste. Citās ES valstīs privātās un publiskās partnerības ir ierasta prakse, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Latvijā diemžēl privātā sektora iniciatīvas bieži sastopas ar neskaidru komunikāciju un birokrātiju. Uzņēmumi, kas vēlētos piedalīties projektos, tiek novirzīti no vienas iestādes pie otras vai saņem vispārīgas atbildes – “sekojiet iepirkumiem”. Lietuvā, piemēram, ir pieejama detalizēta informācija par projektiem, finansējumu un iesaistes iespējām, kas atvieglo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju dalību. Ir būtiski ne tikai stiprināt sadarbību starp valsts iestādēm un privāto sektoru, bet arī iesaistīt sabiedrību. Digitālo prasmju un STEM izglītības attīstība ietekmēs Latvijas konkurētspēju gan šodien, gan nākotnē. Bez politiskās gribas un vienotas stratēģijas šīs iespējas var palikt neizmantotas.
Ilgtspējīgas izglītības sistēmas veidošana
Lai panāktu pārmaiņas, Latvijai nepieciešama skaidra vīzija par to, kā izmantot ES fondu līdzekļus izglītības attīstībai. Tas ietver vairākus aspektus, piemēram, investīcijas STEM centros - ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem, aptuveni 4 miljoniem eiro, varētu izveidot STEM centrus visā valstī. Nepieciešama arī pedagogu zināšanu un prasmju pilnveide - regulāras apmācības, lai skolotāji varētu efektīvi izmantot jaunās tehnoloģijas. Svarīga ir arī privātā sektora iesaiste - skaidras vadlīnijas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām par iespējām piedalīties izglītības projektos. Un visbeidzot – vajadzīgs ilgtermiņa plāns. Nepieciešams izveidot vienotu stratēģiju, kas nodrošinātu pārdomātu resursu izmantošanu un mērķtiecīgu rezultātu sasniegšanu.
Investējot šodienas bērnu izglītībā, mēs veidojam konkurētspējīgu un ilgtspējīgu nākotni. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās, ka šis ceļš prasa ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī politisko gribu un kopīgu iesaisti.
Autore ir STEAM izglītības centra un sociālā uzņēmuma Roboskola.lv izveidotāja
