Andris Nikuļcevs, SIA Anniko īpašnieks. Foto — Ieva Salmane
Nemitīgi modernizējot uzņēmumu un krājot zināšanas, Andrim Nikuļcevam izdevies izkonkurēt visus citus Latvijas paklājzāliena audzētājus. Viņš joprojām gandrīz visu paveic pats
Kad iebraucam uzņēmuma Anniko pagalmā Jelgavas novada Zaļeniekos, pulkstenis rāda astoņi, bet saimnieks Andris Nikuļcevs jau uz lauka, kur jāsagatavo sūtīšanai un jāsakrauj automašīnas kravas kastē glītos ruļļos sarullēta zāliena krava, ko nogādāt pie klientiem. Mūs sagaidīt iznāk viņa dēls Reinis. Kaut arī tēva uzņēmumā viņš pašlaik aktīvi nedarbojas, viņš te ir uzaudzis un zina daudz, ko pastāstīt.
«Anniko kā uzņēmums ir audzis kopā ar mani. Kad es biju maziņš, mums bija maziņš traktoriņš; kad kļuvu lielāks, arī traktors kļuva lielāks. Bija forši augt kopā ar traktoriem,» viņš pasmejas. Tēvs pat sakrāmējis ķieģeļus traktora sēdeklī līdzās puikam, jo Reiņa svars vēl bija pārāk mazs un mašīnas sensori bez cilvēka sēdeklī neļāva to iedarbināt. «Bet traktors bija maziņš ne jau tādēļ, lai es ar to varētu braukt, vienkārši bizness tobrīd bija ļoti maziņš. Šis viss bija eksperiments. Latvijā ir bijuši vēl tikai daži cilvēki, kas mēģinājuši audzēt paklājzālienu, bet neviens no viņiem nav izdzīvojis. Tētim tas izdevās pārsvarā tāpēc, ka viņš dzīvo un elpo to biznesu no rīta līdz vakaram. Tas ir viņa dzīvesveids.»
