Speciālizlaidums: Tik daudz naudas, ka var pat «dedzināt»!

Tik daudz naudas, ka var pat «dedzināt»!

Kāpēc ministrijas nespēja iztērēt 186 miljonus eiro no iepriekšējā perioda Eiropas fondu naudas?

Bez privātā sektora iesaistes ES fondu apguve nav iespējama

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums piedāvā plašas iespējas stiprināt dažādas nozares, tai skaitā izglītību, digitālās prasmes un inovācijas. Tomēr Latvijā no 2021.–2027. gada periodam pieejamā finansējuma patlaban izmantoti tikai aptuveni 20%. Šis potenciāls, kas varētu būtiski uzlabot izglītības sistēmu un veicināt STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomu attīstību, paliek neizmantots. Augstskolas un darba devēji turpina uzsvērt STEM talantu trūkumu, un šīs problēmas risināšana ir arī viena no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritātēm.

IZM negrib sadzirdēt, ka skolām trūkst mācību līdzekļu

Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.

Jauns veids, kā Latvijas veselības aprūpē ieviest uzlabojumus un inovācijas

Nereti Latvijas valsts pārvaldei tiek pārmesta nespēja izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus un ieguldīt tos tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Veselības aprūpes jomā cenšamies šo mītu lauzt. Esam sākuši vērienīgu projektu, kas, jēgpilni ieguldot ES līdzekļus, uzlabos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks pilnveidoti un kļūs efektīvāki. Tas tiks panākts, iesaistot dažādus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus – ārstniecības iestādes, universitātes un uzņēmumus.

VIDEO: 'Rail Baltica' ieviešanas plāns