Trīs draugi, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas, radījuši divus uzņēmumus. Viens piedāvā starp desmitiem tūkstošu cilvēku atrast vislabākos darbiniekus, otrs — tehnoloģiju izmantot uzņēmumu attīstībā
Pats sevi, visticamāk, darbā nepieņemtu, nosaka uzņēmuma Hyperscan līdzdibinātājs Jānis Kreilis. Jo daudz «lēkājis» starp dažādām jomām un uzņēmumiem — CV šķistu pārāk raibs. Taču, ja visu šo pārmaiņu nebūtu, diezin vai Jānim būtu tāda pieredze un zināšanas, lai kopā ar diviem labākajiem draugiem un domubiedriem Robertu Tommi un Juri Baumu varētu veiksmīgi vadīt divus uzņēmumus — jau minēto Hyperscan, kā arī AI Academy. Abos uzņēmēju galvenais ierocis ir mākslīgais intelekts.
Uzņēmējs, nevis diplomāts
Lai nonāktu līdz stāstam par Jāņa vadītajiem uzņēmumiem, jāiziet cauri dažiem viņa dzīves līkločiem. 2004. gadā, stājoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, puisis bija izvēlējies starptautiskā bakalaurāta programmu. Plānoja, ka tā būs vārti uz studijām ārzemēs. «Skolu beidzot, Amerika bija vienīgais variants, kas man nāca prātā. Vecāki nevarēja atļauties maksāt par manu izglītību, bet tur es varēju dabūt pilnu stipendiju,» stāsta Jānis.
Izvēlējās Pensilvānijas Universitāti, kuru savulaik beidzis arī ekspremjers Krišjānis Kariņš. Jānis studēja starptautiskās attiecības. «Trīs gadi Filadelfijā, viens gads apmaiņas programmā dažādās valstīs. Pusgadu biju Zviedrijā, pusgadu Marokā, vasaru pavadīju Briselē apmaksātā praksē,» viņš uzskaita. Prakse bija pagrieziena punkts. Bija domājis nākotni saistīt ar diplomātiju, taču stažējoties pārliecinājies — šī tomēr nav joma, ar kuru gribētos saistīt nākotni.
Turklāt «vilka uz mājām». Pieteicās universitātes mājaslapā pamanītam darba piedāvājumam — naftas un dabasgāzes žurnālā The Oil & Gas Year. Tā vadība bāzējas Stambulā un Dubaijā, bet projektu komandas ceļo no valsts uz valsti. Jānis pastrādāja Brunejā, Nigērijā, Ganā, Katarā, arī Krievijā. Daļēji bija žurnālists, daļēji — biznesa attīstības vadītājs. Tomēr, izaudzis no žurnālista palīga līdz vadītājam, vairs neredzēja perspektīvu šajā uzņēmumā. «Bija apnicis dzīvot uz koferiem,» atceras Jānis.
Domās jau plānoja atgriešanos Latvijā, bet nolēma «vēl pēdējoreiz» izmest loku līdz ASV. Aizbrauca uz Ņujorku, iestājās maģistra studijās Kolumbijas Universitātē — starptautiskajās attiecībās ar specializāciju globālajā enerģētikas pārvaldībā, vadībā un politikā. «Biju izdomājis, ka ar šādu izglītību varēšu startēt attiecīgajā nozarē.»
Plašais interešu un prasmju loks izsisties darba tirgū gan palīdzējis, gan traucējis. «Veidojot uzņēmumu, varu pats gan izdomāt, gan salikt sistēmu, uztaisīt ekseli un izveidot dizainu.» Taču ne vienmēr bijis skaidrs, kur un kā šīs zināšanas pielietot.
Tomēr iejusties Latvijā problēmu nebija, pats būdams reemigrants, viņš drīz vien atrada kopēju valodu ar citiem tādiem pašiem gājputniem. Kopā ar Ilzi Garozu noorganizēja pirmo tikšanos atbraucējiem, no tās pavisam drīz radās kustība Ar pasaules pieredzi Latvijā. Tur Jānis sastapa arī Robertu Tommi, kurš kļuva par viņa draugu un biznesa partneri.
Viltus pozitīvs signāls
Labi pārzinot atgriešanās problēmas, Jānis nolēma spert pirmos soļus biznesā, izveidojot vakanču un personāla atlases platformu Yourmove.lv. Tajā darba devēji varēja sastapt kvalificētus darba ņēmējus, galvenokārt tādus, kuri Latvijā nav ne studējuši, ne strādājuši, bet no ārzemēm atgriezušies ar ekskluzīvām zināšanām. «Šis sociālais uzņēmums bija ne tikai mana pirmā pieredze biznesā, bet arī mēģinājums ar biznesa līdzekļiem risināt dziļas sociālas problēmas, piemēram, Latvijas intelektuālā darbaspēka aizplūšanu.»
Gandrīz trīs gadu laikā, kamēr uzņēmums darbojās uz pilnu klapi, tas katru gadu dubultoja ieņēmumus. Līdz nāca Covid-19. «Sākumā cīnījāmies, mēģinājām kaut ko darīt, bet vārda tiešā nozīmē viss bija apstājies,» atceras Jānis. Sākumā vēl cerējis, mēģinājis biznesu atdzīvināt, bet tad sapratis — nebūs.
Zināms, katra krīze var kļūt par kaut kā jauna sākumu. Pandēmijas laikā Jānis saprata — jādomā par plašākiem ūdeņiem, starptautisku uzņēmumu, kurā varētu izmantot gan studiju laikā gūtās zināšanas, gan daudzu gadu darba pieredzi.
Ap to laiku Juris Baums, viens no Jāņa labākajiem draugiem, bija attapis — nav apmierināts ar savu mazo biznesu. Arī jau minētais Roberts, tikko pabeidzis milzīgu digitalizācijas projektu kādā uzņēmumā, prātojis, ko darīt tālāk. «Teicu: džeki, mums vajadzētu strādāt kopā!» atceras Jānis. Ideju bija daudz, taču draugi, piedalīdamies vairākos hakatonos, meklēja to īsto un vienīgo, kas ne tikai interesētu pašus un sniegtu gandarījumu, bet ļautu arī nopelnīt.
2021. gadā dzima ideja par uzņēmumu, kas palīdzētu darba sludinājumus padarīt daudz pievilcīgākus un pamanāmākus, nekā ierasts. Tikko bija beigusies pandēmija, darba tirgus bija karsts, trūka darbinieku. Uzņēmumi par tiem cīnījās.
«Doma bija tāda — laiki mainās, bet darba sludinājumi desmitiem gadu izskatās tādi paši kā tolaik, kad tika rakstīti ar rakstāmmašīnu.» Jaunais uzņēmums Hyperjob piedāvāja izveidot ar dažādiem lietotāja saskarnes elementiem bagātinātu, interesantu darba sludinājumu, tādu kā mini mājaslapu. Ar šo ideju uzņēmums startēja Latvijas akseleratorā Overkill, vēlāk arī zviedru Antler. 2023. gada sākumā Hyperjob kā jaunuzņēmums pabeidza pirmssēklas investīciju raundu, iegūstot vairāk nekā 400 tūkstošus eiro idejas virzīšanai. Viss izskatījās cerīgi — uzņēmums bija ieguvis pirmos agrīnos klientus, Eiropas līmeņa vienradžus, tātad noteikti būs vēl. «Izrādījās, ka tas ir bijis viltus pozitīvs signāls,» nopūšas Jānis. Pirmie lielie klienti nenozīmē, ka būs arī nākamie. Uzņēmums turpināja strādāt, centās piesaistīt klientus, bet 2023. gada beigās kļuva skaidrs — attīstība nenotiek, kaut kas steidzami jādara lietas labā. Ja ne, piesaistītie līdzekļi beigsies, un arī bizness beigsies, pa īstam nesācies.
MI — atslēga visam
Liekot galvas kopā, uzņēmēji nosprieda, ka, ņemot vērā mākslīgā intelekta uzvaras gājienu, jākoncentrējas uz tā piedāvātajiem rīkiem. Sarunā ar kādu paziņu, personāla atlases speciālistu, izkristalizējās ideja radīt rīku, kas spētu apstrādāt LinkedIn profilos sniegto informāciju, starp daudziem tūkstošiem potenciālo darbinieku atrodot vispiemērotākos kandidātus.
Apdedzināšanās iepriekšējā biznesā uzņēmējus bija darījusi piesardzīgus — viņi uzreiz visas olas no Hyperjob groziņa nepārcēla uz Hyperscan, sākumā izmēģināja tā dēvēto lieso pieeju. «Visu darījām pakāpeniski — izveidojām prototipu, pārbaudījām, vai vispār ir interese par šādu pakalpojumu.»
Pirmais produkts bija maksimāli vienkāršs — izmantojot Google Sheets, tika ievadītas potenciālo darbinieku profilu saites un iegūti dati. Tādējādi radās tabula, kurā atlasīti darbinieki ar iepriekš norādītām specifiskām prasmēm un pieredzi. «Šis rīks nebija ērts lietošanā, taču tas pierādīja, ka mūsu koncepts varētu strādāt.»
Uzņēmums ieguva pirmos klientus, izsūtot savu piedāvājumu e-pastā un LinkedIn. «Reklāmai naudas mums nebija, neviens mūsu uzņēmumu nepazina. Bija jāizdomā, kā uzrunāt klientus.» Puiši bija izveidojuši sistēmu, ar kuras palīdzību uz īpaši atlasītu potenciālo klientu e-pastiem nosūtīja vēstuli ar individuālu uzrunu. Kad pirmie klienti Latvijā, Lielbritānijā, Skandināvijā un citur jauno rīku bija notestējuši un atzinuši par labu esam, varēja ķerties pie īstā atlases rīka izstrādes un tā piedāvāšanas.
Personāla atlases speciālisti nu var atviegloti uzelpot, jo darbinieki vairs nav jāmeklē, dienām ilgi sēžot LinkedIn un klikšķinot uz katra profila. Izmantojot mākslīgo intelektu, Hyperscan piedāvā potenciālajiem darba devējiem visā pasaulē pēc sīki un smalki noteiktiem kritērijiem atrast savam uzņēmumam visatbilstošākos darbiniekus vietnē LinkedIn.
Klienti, kādus uzņēmums tagad vēlas iegūt, ir globālas rekrutēšanas aģentūras, kurās ir ne vairāk kā 50 darbinieku. Pašreizējo vidū ir gan vietējie uzņēmumi, gan dažādu jomu kompāniju personāla atlases komandas.
Norit darbs arī pie kāda jauna pakalpojuma — ar to uzņēmumiem būs iespējams atrast ne tikai jaunu darbinieku, bet arī potenciālo klientu. «Piemēram, uzņēmums vēlas pārdot sarkanas rozes. Ar mūsu rīka palīdzību tas varēs atlasīt ziedu veikalus konkrētā valstī, pilsētā, kas atbilst vēl kādiem konkrētiem kritērijiem,» paskaidro Jānis. Viņš uzskata — izstrādātās tehnoloģijas iespējas ir gandrīz bezgalīgas, tikai jāatrod jauni veidi, kā to izmantot. Piemēram, investori ar to var meklēt potenciālus jaunuzņēmumus.
«Trīs reizes pārstrādāts un uzlabots», beidzot ir tāds, kā cerēts, par Hyperscan izstrādāto risinājumu saka Jānis. «Mums ir lieliska lietotāju saskarne, laba cenošanas stratēģija un nu jau arī labi tirdzniecības rādītāji.» Un piebilst: «Apstāties nedrīkst, bet jau tagad ir pirmais gandarījums par labi padarītu darbu.»
Piedāvāt makšķeri
Runājot par mākslīgā intelekta iespējām, Jāņa acis iemirdzas — tās esot bezgalīgas! «Hyperscan sistēmu izveidoja algoti sistēmu izstrādātāji, bet tās konceptu un arhitektūru domājām un zīmējām paši, un arī prototipu izstrādājām paši, izmantojot mākslīgo intelektu,» paskaidro Jānis. Strādājot nelielā komandā, sīki un smalki atkoduši dažādus knifus. «Nebija jau izvēles,» pasmejas Jānis. Jaunuzņēmumā ir ārkārtīgi daudz darba, bet nav iespēju noalgot cilvēkus, kas tos palīdzētu paveikt ātrāk vai kvalitatīvāk. Tāpēc jāatrod iespējas, kā teicamā līmenī un ātrā tempā tos izdarīt pašiem. «Labākais darbinieks izrādījās mākslīgais intelekts. Tas var rakstīt e-pastus, izstrādāt pieteikumu grantu projektā un tā tālāk. Ja man atņemtu šo rīku, man nolaistos rokas!» iesaucas Jānis. Neesot pat iespējams izmērīt, cik daudz ātrāk ar mākslīgo intelektu strādā uzņēmums.
Turklāt pērn radusies vēl viena biznesa ideja — nevis kā Hyperscan gadījumā piedāvāt «zivi», konkrētu rīku, bet «makšķeri» — zināšanas par to, kā izmantot mākslīgā intelekta iespējas uzņēmuma attīstībā. Tā tapa AI Academy — uzņēmums, kas piedāvā apgūt visu, sākot no «sarunbotiem līdz multimediju rīkiem un mākslīgā intelekta integrācijai Microsoft Excel vai Google Sheets vidē un citās darbplūsmās».
Sadarbībā ar Rīgas Biznesa skolu viņi ar praktiskiem piemēriem no uzņēmējdarbības vides piedāvā interesentiem iepazīties ar mākslīgo intelektu un tā iespējām. «Cilvēki zina, ka ir tāds mākslīgais intelekts, taču neprot ar to sarunāties, uzdot pareizos jautājumus, izmantot tā piedāvātās iespējas. Mēs palīdzam to iemācīties! Atrast veidu, kā uzlabot uzņēmuma ikdienu.» Jānis mazliet piesardzīgi atzīst, ka šis bizness «vismaz pagaidām» aizgājis ļoti labi.
Jā, visi trīs uzņēmuma dibinātāji nekad neesot tik daudz strādājuši kā pēdējos gados, bet arī tik liela gandarījuma kā tagad, kad «izvilkts viens bizness un no jauna izveidots otrs», neesot bijis nekad.
Šo gadu laikā piedzīvots viss, sākot no bezmiega naktīm un pamatīgas jostas savilkšanas, beidzot ar izdegšanu. «Tomēr tas bijis un ir tā vērts,» saka Jānis. Lielākais ieguvums ir sajūta, ka «kopā ar šiem džekiem varu ne tikai atpūsties, izklaidēties, bet arī strādāt». «Zinām ne tikai cits cita vājās un stiprās puses, bet esam arī guvuši pārliecību, ka cits uz citu vienmēr varam paļauties. Ja viens kritīs, pārējie piesegs un palīdzēs piecelties.»
Hyperscan līdzdibinātājs un izpilddirektors Jānis Kreilis: «Labākais darbinieks izrādījās mākslīgais intelekts. Tas var rakstīt e-pastus, izstrādāt pieteikumu grantu projektā un tā tālāk. Ja man atņemtu šo rīku, man nolaistos rokas!»
Publicitātes foto
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra