Brīvdomīgajā un radošajā festivālā Burning Man, kas katru gadu notiek tuksnesī Nevadas štatā ASV, ukraiņi prezentēja darbu I’m Fine jeb Ar mani viss kārtībā
No tāluma šie krāsainie burti dzīvespriecīgi paziņo pasaulei: I’m Fine, bet, pieejot tuvāk, redzams, ka šī konstrukcija veidota no sašautām ceļa zīmēm, izpostītu bērnu rotaļu laukumu elementiem, pat Hersonā sabombardētā tirdzniecības centra izkārtnes.
Šīs 30 metrus garās un 10 tonnas smagās instalācijas autori ir mākslinieks Oleksijs Sajs (49) no Kijivas un brīvprātīgais, Ukrainas lielākā labdarības fonda Atgriezies dzīvs dibinātājs Vitālijs Deinega (40). Šis tandēms Amerikā notiekošā festivāla apmeklētājus pārsteidza jau pērn, izveidojot Fēniksa skulptūru un to sadedzinot — lai parādītu, ka arī Ukraina šobrīd iet cauri kara liesmām, bet atkal ir gatava atdzimt. Šogad viņi vēlējās demonstrēt, ko nozīmē dzīvot kara apstākļos.
«Instalācija I’m Fine no tālienes izskatās skaisti, taču tā ir veidota no kara artefaktiem. Tieši tāda pašlaik ir mūsu dzīve. No malas tā varbūt izskatās normāla, bet, iedziļinoties vairāk, jūs pārņem šausmas par to, kas ir kļuvis par mūsu ikdienu,» skaidro Vitālijs Deinega.
Kā piemēru viņš min sevi — viņam par sava veida normu kļuvusi draugu apbedīšana. Uz festivālu Burning Man Vitālijs mazā pudelītē atveda sava drauga — 23 gadus vecā karavīra Kostjas Juzvjuka — pelnus. Jaunais vīrietis burtiski nedēļu pirms savas nāves sociālajā tīklā ierakstīja «testamentu,» lūdzot viņa pelnus izkaisīt interesantākajās pasaules vietās. Vitālijs tos atstāja galvenajā Burning Man svētnīcā.
«Mūsu pilnīgi neadekvātā dzīves situācija arī mums pašiem ir kļuvusi par normu. Mēs arvien mazāk reaģējam uz raķetēm, nāvi, bēdām un pārcilvēciskām pūlēm, kas vajadzīgas, lai neapjuktu no bailēm. Mēs patiešām esam «normāli», tikai mūsu normālums ir biedējošāks par jebkuriem murgiem. Taču mēs dzīvojam, cīnāmies un reizēm pat cenšamies būt laimīgi. Ar mums «viss ir kārtībā». Un mēs pat esam gatavi sirsnīgi pajautāt pasaulei, «kā tev klājas?»,» par instalācijas galveno vēstījumu saka Vitālijs.
Festivāla noteikumi pieprasa, lai autori dežurē pie saviem darbiem. To darīja arī Vitālijs, turklāt ar lielāko prieku, jo tā bija viņa «zvaigžņu stunda» — visiem interesentiem stāstīja par katra instalācijas elementa izcelsmi. Patiesībā šis darbs tapa pavisam neilgi pirms šāgada festivāla, kas notika no 25. augusta līdz 2. septembrim. Lai savāktu sadragātās ceļa zīmes un izpostītos pilsētvides elementus, mākslinieki ievietoja aicinājumu sociālajā tīklā Facebook. Palīdzība tika lūgta arī policijai, neatliekamās palīdzības dienestam un armijas vienībām, kas dažus artefaktus atsūtīja pat no frontes.
«Piemēram, 12 sašautās zīmes Gājēju pāreja mums iedeva policija. Mums tas ir stāsts par cilvēkiem, kurus krievi nogalināja kara sākumā tikai tāpēc, ka viņi šķērsoja ceļu vai brauca ar velosipēdu darīšanās. Tur ir arī divas zīmes Uzmanību, bērni! Viena no tām stāvēja pie skolas Hersonas apgabalā, ko krievi pilnībā iznīcināja.» Kad Vitālijs par to stāstīja festivāla apmeklētājiem, viņš parādīja arī foto ar sagrautās ēkas drupām.
«Kāds amerikānis teica, ka mūsu instalācijā ir tik daudz skumju un nāves, ka to ir grūti izturēt, un raudāja,» stāsta Vitālijs. «Cits savukārt teica, ka šajā darbā ir daudz spēka, jo, ja mēs justos kā upuri, nevis cīnītāji, mēs to nemaz nebūtu atveduši uz šejieni.»
Labdarība ar vērienu
Vitālijs ļoti labi zina, kā labi izskaidrota vēsture spēj ietekmēt cilvēka izvēles. Pirms 2014. gada Pašcieņas revolūcijas Vitālijs strādāja par IT speciālistu privātajā sektorā. Taču pēc tam, kad viņš redzēja protestētāju masveida nošaušanu Kijivas centrā un dažus mēnešus vēlāk sekojošo Krimas okupāciju, jaunais vīrietis nolēma kļūt pilsoniski aktīvāks. Viņš nodibināja fondu Atgriezies dzīvs. Pirmsākumos tā bija neliela aktīvistu komanda, kas iepirka vienkāršu munīciju frontei, pat sūtīja televizorus valsts nemierīgajā austrumu daļā dislocētajiem karavīriem. Aizvadīto 10 gadu laikā fonds ir pārtapis par vērienīgu labdarības organizāciju, kas pēdējos divarpus gados savākusi 10 miljardus grivnu (216 miljoni eiro).
2018. gadā Vitālijs sāka mācīties biznesa skolā, lai apgūtu organizācijas attīstīšanas iemaņas. Divus gadus vēlāk izveidoja fonda uzraudzības padomi, kurā uzaicināja darboties uzņēmējus un inovatorus. Fonda vadības grožus viņš nodeva bijušajam jūras kājniekam Tarasam Čmutam.
«Tarass fonda pašreizējiem projektiem ir pievienojis analītisko nodaļu, kas strādā tandēmā ar Aizsardzības ministriju,» lepojas Vitālijs. Tikmēr viņš bija plānojis doties ceļojumā apkārt pasaulei kā videoblogeris. Tam gatavojās gandrīz gadu un 2021. gada nogalē beidzot aizlidoja uz Āziju. Bet jau pēc diviem mēnešiem sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, un Vitālijs nekavējoties atgriezās Kijivā. Sāka veidot videoblogu Ukrainian Witness (Ukrainas liecinieks) — šajā YouTube kanālā tika publicētas intervijas ar karavīriem, reportāžas no atbrīvotajām pilsētām. «Mūsu uzdevums ir pastāstīt starptautiskajā telpā patiesību par Ukrainas karu,» saka Vitālijs.
Pagājušā gada februārī viņu uzaicināja strādāt Aizsardzības ministrijā par ministra vietnieku digitalizācijas jautājumos — viņš palīdzēja ieviest digitālo dokumentu pārvaldību. Kad 2023. gada septembrī par jauno aizsardzības ministru kļuva Rustems Umerovs, viņš nomainīja veco komandu, tajā skaitā arī Vitāliju Deinegu. Tas ļāvis aktīvajam vīrietim atjaunot savu projektu Ukrainas liecinieks, un viņš atkal stāsta pasaulei par kara ikdienu.
Instalācijas līdzautors Vitālijs Deneiga.
Foto no personīgā arhīva
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Pagaidām nav neviena komentāra