Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba gandrīz nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos.[1]
Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.
Protams, esam jau pieraduši daudzas problēmas nodarbinātības jautājumos risināt ar ārvalstu darbaspēka ievešanu. Tagad visvairāk Latvijā sastopami viesstrādnieki no Ukrainas, Uzbekistānas un Baltkrievijas. Kā nesen vēstīja Latvijas Televīzija, balstoties un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ārvalstu darbaspēka apjoms Latvijā kopš 2015. gada dubultojies. No 8000 uzturēšanās atļauju 2015. gadā, no kurām 6694 bija darba ņēmējiem, bet pārējās viņu ģimenes locekļiem, šogad izsniegtas jau 17 726 spēkā esošas uzturēšanās atļaujas, no kurām 15 558 izsniegtas darba ņēmējiem.[2] Turklāt tendence visdrīzāk turpinās attīstīties. Vai esam gatavi šo situāciju pieņemt? Gribas domāt, ka tomēr darba devējiem un par nodarbinātības jautājumiem atbildīgajām valsts institūcijām, ir jādara viss, lai, pirmkārt, veicinātu vietējo iedzīvotāju nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti.
Uzņēmējiem ir jāizmanto vietējie resursi un primāri tautsaimniecībā jāiesaista vietējos iedzīvotājus. Personāla noma, filiāles reģionos un darbinieku mobilitāti veicinoši risinājumi uzņēmumu ietvaros. Tie ir tikai daži no risinājumiem. Svarīgi raudzīties uz situāciju ar atvērtu skatu un jau laikus aizgūt labākās prakses piemērus no citām Eiropas valstīm.
Autors ir SIA Agence valdes priekšsēdētājs
[1] Centrālā statistikas pārvalde. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā.
[2] Latvijas Televīzija. Kopš 2015. gada ārvalstu darbaspēks Latvijā vairāk nekā dubultojies.
