nodarbinātība
- Analīze
- 09.10.2024.
- Ieva Jakone
Nekrīt!
- Viedoklis
- 06.09.2024.
Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?
- Viedoklis
- 16.08.2024.
No imigrācijas tēmas neaizbēgsim
- Viedoklis
- 17.06.2025.
Darba tirgus pieejamība kā attīstības mēraukla
Sabiedrībā aizvien biežāk izskan aicinājumi pēc vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr statistika rāda – šīs cerības ir vēl tālu no realitātes.
- Viedoklis
- 22.10.2024.
Past and future growth of the Latvian economy
The Latvian economy is currently best described at being at a standstill, which should be clear from Figure 1. Actually, not a very bad outcome given recession in some trading partner countries (e.g. Estonia, see again Figure 1) as well as geopolitically dark skies. It could be worse…
- Analīze
- 09.10.2024.
- Ieva Jakone
Nekrīt!
Kāpēc iedzīvotāju kritumam līdzi nesarūk arī sabiedriskā sektora nodarbinātība?
- Viedoklis
- 16.09.2024.
200 000 paraolimpiskie čempioni jeb Iekļaušana arī tad, kad spēles beigušās
Paraolimpiskās spēles nosvinētas. Esam ieguvuši trīs zelta medaļas un vienu sudrabu. Kādu brīdi esam raudzījušies un svinējuši sasniegumus, kurus var gūt cilvēki ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem. Taču tas ir bijis tikai īss brīdis, uzplaiksnījums, kas vēlreiz ir atklājis to, cik talantīgi, apņēmīgi un mērķtiecīgi ir šie vēl līdz galam nenovērtētie cilvēki. Latvijā kopā ir ap 200 000 potenciālo paraolimpisko čempionu. Kad pienāks brīdis, kad mēs novērtēsim katru?
- Viedoklis
- 06.09.2024.
Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba gandrīz nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
- Viedoklis
- 16.08.2024.
No imigrācijas tēmas neaizbēgsim
Šā gada pirmajā pusē darba tirgu varētu raksturot kā “plakanu” - tieši tāpat kā Latvijas ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis kopš gada sākuma samazinājies, bet gada laikā tas ir pieaudzis. Tā kā darba tirgu ietekmē sezonas, izmaiņas gada laikā ir svarīgāks rādītājs. Taču darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais pieaugums ir neliels, turklāt reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks nekā pirms gada – vidēji 5,2% salīdzinājumā ar 5,6% pirms gada. Lai arī uz aptaujām balstītos darba meklētāju īpatsvara datus mēdz dēvēt par “faktisko” bezdarbu, var ticami argumentēt, ka reģistrētais bezdarbs drīzāk atspoguļo reālo situāciju. Rezumējot vienā teikumā - bezdarba līmenis nav būtiski mainījies.
- Bizness pasaulē
- 07.04.2024.
Slidenā palmu eļļa
- Viedoklis
- 12.03.2024.
Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš
- Viedoklis
- 26.02.2024.
Tuvojas papildspēki
- Viedoklis
- 02.11.2023.
Vai esam gatavi darba dzīvei pēc 70?
- Viedoklis
- 19.06.2024.
Turpinām maksāt pabalstu vai labāk maksāsim algu?
Latvijai hroniski trūkst darbinieku – kā speciālistu ar augstu kvalifikāciju, tā arī vienkāršāka darba darītāju. Tieši kvalitatīva cilvēkkapitāla pieejamība ir nozīmīgs šķērslis Latvijas konkurētspējas uzlabošanai, kas saistīts ar nepietiekami kvalificētiem darbiniekiem, iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka Latvijas sabiedrība noveco. Publiski izskan viedokļi par “nepopulāru lēmumu” nepieciešamību, lai risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, ar to pamatā saprotot imigrācijas iespēju paplašināšanu darbinieku ieplūšanai no ārvalstīm, kā arī sociālā atbalsta programmu sašaurināšanu, lai motivētu cilvēkus strādāt, nevis “dzīvot uz pabalstiem”. Abi šie virzieni ir diskutējami, taču aktualizējams vēl viens – iekšējo darbaspēka rezervju atgriešanu darba tirgū profesijās, kur darbinieki ir vajadzīgi visvairāk, kā arī to, ka ekonomikas politikai ir jāizriet no cilvēka dzīves kvalitātes interešu viedokļa.
- Viedoklis
- 18.06.2024.
Mūžizglītība ir galvenā atbilde uz izmaiņām globālajā darba tirgū
Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference Nākotnes darbs, un tajā tika plaši diskutēts par Latvijas un globālajiem darba tirgus izaicinājumiem, kā arī nākotnes perspektīvām. Galvenās atziņas liecina, ka demogrāfijas tendences un kopējā statistika, kas saistāma ar nodarbinātības jautājumiem, ir izaicinoša, taču labā ziņa - ir skaidri virzieni risinājumiem un atbildēm uz izmaiņām globālajā darba tirgū.
- Bizness pasaulē
- 07.04.2024.
Slidenā palmu eļļa
Šogad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta atbalstītais aizliegums importēt tādus produktus, kuru ražošana notikusi uz pirmatnēju mežu rēķina. Taču šīs prasības draud pasliktināt nodarbinātības situāciju nabadzīgākos pasaules reģionos. Vai Eiropa var glābt mežus un klimatu, neiznīcinot darbavietas, piemēram, Malaizijā?
- Viedoklis
- 12.03.2024.
Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš
Īsumā
- Viedoklis
- 26.02.2024.
Tuvojas papildspēki
Jaunākais darbaspēka apsekojums nedaudz atgādina šūpuļdziesmu – galveno rādītāju līknes maigi šūpojas, dzīve mierīgi rit uz priekšu, nekādas krīzes nav, dusiet mierīgi. Aiz skaitļiem un tendencēm var nolasīt arī draudīgus vēstījumus, kurus laikus uzklausot, ir iespējams radīt labāku nākotni. Taču, lai tas notiktu, nepieciešamie risinājumi prasīs spēju izkāpt no intelektuālā komforta zonas.
- Viedoklis
- 02.11.2023.
Vai esam gatavi darba dzīvei pēc 70?
Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts diemžēl arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.
