Ēdamgalds uzklāts, ievērojot 19. gadsimta etiķetes prasības. Porcelāns, kristāls un sudrabs. Foto — Ieva Salmane
Lielvircavas muižā apskatāma viena no lielākajām 19. gadsimta vācbaltu mantojuma kolekcijām Baltijā — mēbeles, gaismekļi, grāmatas, trauki un citi sadzīves priekšmeti. Arī tonna sudrablietu, kuru pārvešana no Vācijas līdzinājās asa sižeta filmai
Latvijā ir daudz skaistu, labi atjaunotu muižu. Taču lielākās grūtības īpašniekiem un apsaimniekotājiem sagādā interjers — piemeklēt senajiem gadsimtiem atbilstošas autentiskas mēbeles un citas telpu detaļas ir sarežģīti un dārgi, tāpēc nākas mazliet improvizēt.
Lielvircavas muiža Jelgavas novada Platones pagastā ir atšķirīgs gadījums: ēkas eksterjers un priekšpagalms nav gluži elpu aizgrābjošs, toties muižas otrais stāvs piedāvā pārcelšanos laikā — jūs nonākat 19. gadsimta vācbaltu aristokrātu dzīves vidē un interjerā, kur pat sīkākā lietiņa nākusi no baronu fon Klopmanu dzimtas mantojuma.
