Darba tirgū tiek meklēti vispusīgi talanti ar starpdisciplinārām prasmēm

  • Elīna Branta
  • 01.07.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Mūsdienu strauji mainīgajā un tehnoloģiski attīstītajā pasaulē uzņēmumi saskaras ar arvien sarežģītākiem izaicinājumiem – tas nozīmē, ka arī no darbiniekiem tiek sagaidītas daudzveidīgas un starpdisciplināras prasmes, kā arī elastība. Arvien vairāk darba devēju atzīst, ka panākumu atslēga ir tieši starpdisciplinaritāte, kas ļauj darbiniekiem ne tikai veiksmīgi pildīt savus tiešos pienākumus, bet arī veiksmīgi integrēties komandā, komunicēt ar kolēģiem un klientiem, kā arī risināt problēmas radošā un efektīvā veidā.

Latvijā ir pārdomātas atbalsta iespējas un mehānismi, kas ir daudzsološs pamats jaunuzņēmumu attīstībai. Inkubatori, akseleratori un citas atbalsta iespējas nodrošina jaunajiem uzņēmējiem lielu daļu no nepieciešamajiem resursiem, kā arī konsultācijas un informatīvo atbalstu. Tomēr, lai šie resursi tiktu pilnībā izmantoti, nepieciešams aktīvāk veicināt uzņēmējdarbības kultūru, motivējot cilvēkus uzņemties riskus un veidot jaunus uzņēmumus. Mums ir lieliski jaunuzņēmumi, kas veido izcilus nišas produktus pasaules līmenī. Lai veicinātu vairāk šādus uzņēmumus, ir nepieciešami uzņēmīgi cilvēki ar daudzveidīgām prasmēm.

Mūžizglītība – vēlme un motivācija mācīties

Tehnoloģiju attīstība un globālās tendences mainās tik ātri, ka vērtību un konkurētspēju darba tirgū saglabās tikai tie, kuri spēj nepārtraukti mācīties un pielāgoties jaunām situācijām. Zinātkāre, vēlme mācīties un uzdrīkstēšanās riskēt veicina inovācijas un palīdz uzņēmumiem attīstīties. Šīs īpašības palīdz ne tikai sekot līdzi tendencēm, bet arī būt soli priekšā tām. Domājot par jaunu zināšanu un prasmju ieguvi, mūsdienās nav noteicošais, vai tie ir kursi, mācības gada garumā vai studiju programma vairākiem gadiem, galvenais – motivācija un vēlme mācīties.

Kādas prasmes novērtē darba devējs?

Darba tirgus ir mainījies, un tas nozīmē, ka arī darba devēju prasības un gaidas ir kļuvušas daudzveidīgākas. Tiek meklēti vispusīgi talanti ar starpdisciplinārām prasmēm, kuri spēj domāt “ārpus kastes” un plānot vairākus soļus uz priekšu, apvienojot zināšanas un prasmes no vairākām nozarēm. Lai gan IT nozarē tehnoloģiju zināšanas ir ļoti svarīgas, meklējot jaunu komandas locekli, darba devējs analizē arī citus aspektus, piemēram,  vai ar konkrēto cilvēku ir viegli sastrādāties, kāds būs viņa pienesums komandai, kādas ir viņa vērtības, vai kandidātam piemīt kritiskā domāšana utt. Lai veidotu veiksmīgu karjeru IT nozarē noteicošās ir ne tikai tehnoloģiju zināšanas, bet arī caurviju prasmes. Tehnoloģiju zināšanas var apgūt un uzlabot, taču mainīt cilvēka komunikācijas stilu un spēju sadarboties ir daudz grūtāk.

Savienot tehnoloģiju un biznesa pasaules

Jau šobrīd tendences visā pasaulē liecina, ka speciālisti, kuri spēj savienot tehnoloģiju un biznesa pasaules, liekot lietā zināšanas un prasmes no abām, ir ļoti pieprasīti. Šādu cilvēkus var dēvēt par “zvaigžņu spēlētājiem” – ja reizēm IT jomas pārstāvjiem ir izaicinājums saprast biznesa vides vajadzības un otrādi, tad cilvēki ar izpratni par abām nozarēm veido tiltus starp šīm jomām un ir īpaši vērtīgi. Viņi saprot abu pasauļu izaicinājumus un spēj piedāvāt risinājumus, kas ir gan tehnoloģiski izcili, gan biznesa ziņā veiksmīgi. Es lieku lielas cerības uz StartSchool absolventiem, jo tieši viņi būs nākotnes tehnoloģiju līderi – augsti kvalificēti speciālisti, kuri apguvuši starpdisciplinārās prasmes – tehnoloģijas un biznesu. Šādi cilvēki var veidot savus uzņēmumus vai strādāt lielos un starptautiskos uzņēmumos, jo minētās kompetences padara viņus par vērtīgu ieguvumu teju ikvienam tehnoloģiju uzņēmumam. Latvijā netrūkst cilvēku, kuri ir pietiekami motivēti un drosmīgi, lai veidotu paši savus uzņēmumus vai kļūtu par vērtīgiem darbiniekiem lielos uzņēmumos. Ar pareizo izglītības programmu, atbalstu un motivāciju, šie speciālisti var kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem, veicinot inovācijas un izaugsmi Latvijai kopumā.

 

Autore ir Swisscom DevOps Center Latvia valdes locekle, StartSchool līdzdibinātāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā