Dzejniece Ilze Sperga: Latviešu valoda ir liela. Ja nerunāsim latviski, nebūs latviešu valodas

Dzejnieces un latgalistikas ekspertes Ilzes Spergas raksts janvārī Ir.lv sacēla diskusijas sociālajos tīklos. Tajā viņa atklāti aprakstīja pieredzi, mēģinot strādāt Latvijas Universitātē savas lielās intereses laukā — latgalistikā. Zinātniece bija pārsteigta par haosa un knapināšanās apmēriem, kas viņai šķiet pretrunā ar vienu no Latvijas valsts pastāvēšanas mērķiem — latviešu valodas un kultūras stiprināšanu.

Intervijā žurnālā Ir viņa teic, ka latviešiem vienmēr bijis par sevi jāpastāv: “Vai nu tautai ir fundaments — dzīvotgriba —, vai nav. Vai pašam ir svarīga lingvistiskā vitalitāte — tu runā latviski vai nerunā? Vai valoda ir tā vērta, lai tajā runātu? Varam skatīties, kas notiek ar baltkrievu valodu, kas notika ar prūšu valodu. Latgaliešu valoda — kāpēc tā joprojām eksistē? Jo cilvēkiem tas ir svarīgi, viņi runā ne tikai mājās, bet grib runāt arī publiski. Nekad no augšas neviens nepateiks: lūdzu, runā latgaliski! Lūdzu, runā lībiski! Ja lībieši nerunās lībiski, lībiešu valodas nebūs. Ja latgalieši nerunās latgaliski, latgaliešu valodas nebūs. Tas pats ar latviešu valodu: ja latvieši nerunās latviski, ja zinātnē nebūs latviešu valodas, tad valodas nebūs. Jo zemāk valodu nobīda, jo ātrāk tā aiziet no pasaules kartes.”

Viņa stāsta, ka pašlaik Matemātikas un informātikas institūtā strādā pie projekta Balsu talka: “Latviešu valoda vai nu būs digitālajā vidē, vai nebūs. Ja būs tikai Brīvdabas muzejā un grāmatās, uz papīra drukātās, tad valodas nebūs. Ja latviešu valoda būs subtitros YouTube, ja būs viedās mājas izvēlnē, ja varēsi ar savu ledusskapi sazināties latviski, tad latviešu valoda pastāvēs.”

Vaicāta, kāpēc Latvijā dzīvojošie krievi ne vienmēr grib lietot latviešu valodu, viņa uzskata, ka to radījusi valsts ilgstoša čammāšanās un bezzobainība valodas lietošanas prasībās. Sperga ceļ mūsu pašapziņu – latviešu valoda nav maza! “Mums ir rakstība, internets, savs domēns un valsts, neesam nekādi murmuļi!”

Viņa arī teic – tas ir mīts, ka lielās valodās var pateikt visu un latviešu valodā jāmeklē pēc vārda: “Pie jauniem terminiem ir jāstrādā, tam jārod atbilstošs finansējums. Terminoloģijas komisija bieži nokavē, reaģē, kad anglicisms jau ieviesies. Lietuvā ir izdota plaša terminoloģiskā vārdnīca. Šādos projektos jāliek nauda! Nevis jāskrien vārdiem pakaļ, kad tie jau ieviesušies, — tad nekas nesanāk. Vārdi jānoķer, pirms tie kļuvuši populāri.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.