Dzejniece Ilze Sperga: Latviešu valoda ir liela. Ja nerunāsim latviski, nebūs latviešu valodas

  • Ir redakcija
  • 01.02.2024.
Ilze Sperga. Foto - Reinis Hofmanis

Ilze Sperga. Foto - Reinis Hofmanis

Dzejnieces un latgalistikas ekspertes Ilzes Spergas raksts janvārī Ir.lv sacēla diskusijas sociālajos tīklos. Tajā viņa atklāti aprakstīja pieredzi, mēģinot strādāt Latvijas Universitātē savas lielās intereses laukā — latgalistikā. Zinātniece bija pārsteigta par haosa un knapināšanās apmēriem, kas viņai šķiet pretrunā ar vienu no Latvijas valsts pastāvēšanas mērķiem — latviešu valodas un kultūras stiprināšanu.

Intervijā žurnālā Ir viņa teic, ka latviešiem vienmēr bijis par sevi jāpastāv: "Vai nu tautai ir fundaments — dzīvotgriba —, vai nav. Vai pašam ir svarīga lingvistiskā vitalitāte — tu runā latviski vai nerunā? Vai valoda ir tā vērta, lai tajā runātu? Varam skatīties, kas notiek ar baltkrievu valodu, kas notika ar prūšu valodu. Latgaliešu valoda — kāpēc tā joprojām eksistē? Jo cilvēkiem tas ir svarīgi, viņi runā ne tikai mājās, bet grib runāt arī publiski. Nekad no augšas neviens nepateiks: lūdzu, runā latgaliski! Lūdzu, runā lībiski! Ja lībieši nerunās lībiski, lībiešu valodas nebūs. Ja latgalieši nerunās latgaliski, latgaliešu valodas nebūs. Tas pats ar latviešu valodu: ja latvieši nerunās latviski, ja zinātnē nebūs latviešu valodas, tad valodas nebūs. Jo zemāk valodu nobīda, jo ātrāk tā aiziet no pasaules kartes."

Viņa stāsta, ka pašlaik Matemātikas un informātikas institūtā strādā pie projekta Balsu talka: "Latviešu valoda vai nu būs digitālajā vidē, vai nebūs. Ja būs tikai Brīvdabas muzejā un grāmatās, uz papīra drukātās, tad valodas nebūs. Ja latviešu valoda būs subtitros YouTube, ja būs viedās mājas izvēlnē, ja varēsi ar savu ledusskapi sazināties latviski, tad latviešu valoda pastāvēs."

Vaicāta, kāpēc Latvijā dzīvojošie krievi ne vienmēr grib lietot latviešu valodu, viņa uzskata, ka to radījusi valsts ilgstoša čammāšanās un bezzobainība valodas lietošanas prasībās. Sperga ceļ mūsu pašapziņu - latviešu valoda nav maza! "Mums ir rakstība, internets, savs domēns un valsts, neesam nekādi murmuļi!"

Viņa arī teic - tas ir mīts, ka lielās valodās var pateikt visu un latviešu valodā jāmeklē pēc vārda: "Pie jauniem terminiem ir jāstrādā, tam jārod atbilstošs finansējums. Terminoloģijas komisija bieži nokavē, reaģē, kad anglicisms jau ieviesies. Lietuvā ir izdota plaša terminoloģiskā vārdnīca. Šādos projektos jāliek nauda! Nevis jāskrien vārdiem pakaļ, kad tie jau ieviesušies, — tad nekas nesanāk. Vārdi jānoķer, pirms tie kļuvuši populāri."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Aktuāli Ir redakcija

Latvijas Raidorganizāciju un Preses izdevēju asociācijas neatbalsta MAF piedāvātās izmaiņas

Reaģējot uz mediju - Delfi un TVNET - pausto atbalstu Kultūras ministrijas piedāvātajām izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) darbībā, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija - organizācijas, kas pārstāv vairāk kā 20 nacionālo mediju uzņēmumus - informē, ka šīs izmaiņas neatbalsta.

Aktuāli Ir redakcija

Precizējums

Precizējums pie 16. oktobrī Ir publicētā raksta Ceriņi ziemas vidū23. oktobrī Smiltenes novada domes deputāti ar balsu vairākumu izlēma izbeigt iepriekšējā sasaukuma apstiprināto siltumnīcu atjaunošanas projektu un arī atsacīties no tam jau piešķirtā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējuma. Iemesls ir būvdarbu izmaksu sadārdzinājums. Pašvaldība meklēšot citus risinājumus siltumnīcu teritorijas sakārtošanai.

Aktuāli Dagnija Baltiņa un Maija Treile, LNB

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Jaunākajā žurnālā