No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas

  • Tetiana Mazurenko
  • 23.08.2023.
Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.

Paralēli pabeidz mācību gadu Latvijā un Ukrainā

Jau aptuveni gadu esmu mentore bērniem un jauniešiem no Ukrainas. Valodas barjeras dēļ viņiem nav viegli iekļauties Latvijas vidē un izglītības sistēmā, tāpēc nepieciešams pilnvērtīgs atbalsts un personīga pieeja, arī mentors. Aizvadītā mācību gada rezultāti apliecināja, ka šāda veida atbalsts patiešām palīdz – skolēni spēja veiksmīgi absolvēt 9. klasi, nokārtojot eksāmenu latviešu valodā, un bija arī tādi jaunieši, kuri paralēli sekmīgai mācību gada absolvēšanai, pabeidza pamatskolu arī Ukrainā.

Šie bērni un jaunieši sāk latviešu valodas apguvi no nulles – latviešu un ukraiņu valodas ir ļoti atšķirīgas, tāpēc cenšamies atbalstīt viņus ar dažādiem instrumentiem. Skola nodrošina konsultācijas, kursus, skolotāji runā gan angļu, gan krievu valodā u.tml. Ikdienā palīdzu bērniem, arī tulkojot mācību vielu un uzdevumus, regulāri sazinoties ar skolēniem tiešsaistē. Šobrīd varu teikt, ka kopā ar šiem bērniem esmu apguvusi 7., 8. un 9. klases mācību programmu.

Uzturēt saikni ar dzimteni

Neraugoties uz grūtībām, ar kādām saskaras šie jaunieši, piemēram, dažiem ir veselības problēmas, kopumā viņi ir ļoti apņēmīgi un motivēti, par to liecina arī sekmes. Turklāt daudzi no viņiem paralēli attālināti mācās arī skolā Ukrainā, lai neizlaistu nevienu mācību gadu un nebūtu jākārto papildus eksāmeni vai pārbaudes darbi. Tālmācība Latvijā ļauj ērti savienot – no rīta mācības Ukrainas skolā, vakarā – Latvijas. Daudzi vēlas atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir svarīgi turpināt būt daļai no Ukrainas izglītības sistēmas. Un, protams, tas ir arī veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni, runāt un dzirdēt valodu, un neaizmirst kultūru.

Meklēt kopīgo Latvijas un Ukrainas kultūrā

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu integrēšanos Latvijā, svarīga ir arī socializēšanās. Lai gan mācības notiek attālināti, Eiropas Tālmācības vidusskolas komanda strādā pie tā, lai veidotu kolektīva sajūtu, palīdzētu socializēties un iepazīt Latvijas kultūru. Vismaz reizi mēnesī tiekamies klātienē, dodamies ekskursijās vai piedalāmies meistarklasēs, salīdzinām Latvijas un Ukrainas kultūru, meklējot kopīgo. Piedalāmies arī skolas pasākumus, līdzīgi kā citi jaunieši Latvijā – skrienam maratonos, apmeklējam dzīvnieku patversmes u.tml. Ir svarīgi apzināties, ka šie bērni un jaunieši ir tieši tādi paši kā latviešu jaunieši.

Kopumā, raugoties uz abām izglītības sistēmām, jāsaka, ka tās ļoti atšķiras – gan pieeja, gan programma un saturs. Ukrainas izglītības sistēmā šobrīd notiek lielas pārmaiņas, piemēram, pāreja uz 12 klašu sistēmu, līdzšinējo 11 klašu vietā. Latvijā ir arī daudzi mācību priekšmeti, kādu nav Ukrainā, piemēram, drāma. Man ļoti patīk, ka Latvijā tik liels uzsvars tiek likts uz vispusīgu bērnu attīstību, ļaujot pilnveidot gan eksaktās zināšanas, gan radošumu.

Latvieši un ukraiņi var ļoti daudz mācīties viens no otra, arī mūsu izglītības sistēmās ir dažādas labas lietas, ko varam pārņemt un aizgūt. Pieredze liecina, ka bērni daudz ātrāk atrod kopīgu valodu, veidu un tēmas, par ko komunicēt. Šajā ziņā mēs – pieaugušie – varam mācīties no bērniem.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas ukraiņu izglītojamo mentore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā