No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas

  • Tetiana Mazurenko
  • 23.08.2023.
Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.

Paralēli pabeidz mācību gadu Latvijā un Ukrainā

Jau aptuveni gadu esmu mentore bērniem un jauniešiem no Ukrainas. Valodas barjeras dēļ viņiem nav viegli iekļauties Latvijas vidē un izglītības sistēmā, tāpēc nepieciešams pilnvērtīgs atbalsts un personīga pieeja, arī mentors. Aizvadītā mācību gada rezultāti apliecināja, ka šāda veida atbalsts patiešām palīdz – skolēni spēja veiksmīgi absolvēt 9. klasi, nokārtojot eksāmenu latviešu valodā, un bija arī tādi jaunieši, kuri paralēli sekmīgai mācību gada absolvēšanai, pabeidza pamatskolu arī Ukrainā.

Šie bērni un jaunieši sāk latviešu valodas apguvi no nulles – latviešu un ukraiņu valodas ir ļoti atšķirīgas, tāpēc cenšamies atbalstīt viņus ar dažādiem instrumentiem. Skola nodrošina konsultācijas, kursus, skolotāji runā gan angļu, gan krievu valodā u.tml. Ikdienā palīdzu bērniem, arī tulkojot mācību vielu un uzdevumus, regulāri sazinoties ar skolēniem tiešsaistē. Šobrīd varu teikt, ka kopā ar šiem bērniem esmu apguvusi 7., 8. un 9. klases mācību programmu.

Uzturēt saikni ar dzimteni

Neraugoties uz grūtībām, ar kādām saskaras šie jaunieši, piemēram, dažiem ir veselības problēmas, kopumā viņi ir ļoti apņēmīgi un motivēti, par to liecina arī sekmes. Turklāt daudzi no viņiem paralēli attālināti mācās arī skolā Ukrainā, lai neizlaistu nevienu mācību gadu un nebūtu jākārto papildus eksāmeni vai pārbaudes darbi. Tālmācība Latvijā ļauj ērti savienot – no rīta mācības Ukrainas skolā, vakarā – Latvijas. Daudzi vēlas atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir svarīgi turpināt būt daļai no Ukrainas izglītības sistēmas. Un, protams, tas ir arī veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni, runāt un dzirdēt valodu, un neaizmirst kultūru.

Meklēt kopīgo Latvijas un Ukrainas kultūrā

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu integrēšanos Latvijā, svarīga ir arī socializēšanās. Lai gan mācības notiek attālināti, Eiropas Tālmācības vidusskolas komanda strādā pie tā, lai veidotu kolektīva sajūtu, palīdzētu socializēties un iepazīt Latvijas kultūru. Vismaz reizi mēnesī tiekamies klātienē, dodamies ekskursijās vai piedalāmies meistarklasēs, salīdzinām Latvijas un Ukrainas kultūru, meklējot kopīgo. Piedalāmies arī skolas pasākumus, līdzīgi kā citi jaunieši Latvijā – skrienam maratonos, apmeklējam dzīvnieku patversmes u.tml. Ir svarīgi apzināties, ka šie bērni un jaunieši ir tieši tādi paši kā latviešu jaunieši.

Kopumā, raugoties uz abām izglītības sistēmām, jāsaka, ka tās ļoti atšķiras – gan pieeja, gan programma un saturs. Ukrainas izglītības sistēmā šobrīd notiek lielas pārmaiņas, piemēram, pāreja uz 12 klašu sistēmu, līdzšinējo 11 klašu vietā. Latvijā ir arī daudzi mācību priekšmeti, kādu nav Ukrainā, piemēram, drāma. Man ļoti patīk, ka Latvijā tik liels uzsvars tiek likts uz vispusīgu bērnu attīstību, ļaujot pilnveidot gan eksaktās zināšanas, gan radošumu.

Latvieši un ukraiņi var ļoti daudz mācīties viens no otra, arī mūsu izglītības sistēmās ir dažādas labas lietas, ko varam pārņemt un aizgūt. Pieredze liecina, ka bērni daudz ātrāk atrod kopīgu valodu, veidu un tēmas, par ko komunicēt. Šajā ziņā mēs – pieaugušie – varam mācīties no bērniem.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas ukraiņu izglītojamo mentore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mārtiņš Barons

Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Viedoklis Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Jaunākajā žurnālā