No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas

  • Tetiana Mazurenko
  • 23.08.2023.
Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēnu zīmējums ziedojumu straumēšanas servisa "Stopify" pasākumā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.

Paralēli pabeidz mācību gadu Latvijā un Ukrainā

Jau aptuveni gadu esmu mentore bērniem un jauniešiem no Ukrainas. Valodas barjeras dēļ viņiem nav viegli iekļauties Latvijas vidē un izglītības sistēmā, tāpēc nepieciešams pilnvērtīgs atbalsts un personīga pieeja, arī mentors. Aizvadītā mācību gada rezultāti apliecināja, ka šāda veida atbalsts patiešām palīdz – skolēni spēja veiksmīgi absolvēt 9. klasi, nokārtojot eksāmenu latviešu valodā, un bija arī tādi jaunieši, kuri paralēli sekmīgai mācību gada absolvēšanai, pabeidza pamatskolu arī Ukrainā.

Šie bērni un jaunieši sāk latviešu valodas apguvi no nulles – latviešu un ukraiņu valodas ir ļoti atšķirīgas, tāpēc cenšamies atbalstīt viņus ar dažādiem instrumentiem. Skola nodrošina konsultācijas, kursus, skolotāji runā gan angļu, gan krievu valodā u.tml. Ikdienā palīdzu bērniem, arī tulkojot mācību vielu un uzdevumus, regulāri sazinoties ar skolēniem tiešsaistē. Šobrīd varu teikt, ka kopā ar šiem bērniem esmu apguvusi 7., 8. un 9. klases mācību programmu.

Uzturēt saikni ar dzimteni

Neraugoties uz grūtībām, ar kādām saskaras šie jaunieši, piemēram, dažiem ir veselības problēmas, kopumā viņi ir ļoti apņēmīgi un motivēti, par to liecina arī sekmes. Turklāt daudzi no viņiem paralēli attālināti mācās arī skolā Ukrainā, lai neizlaistu nevienu mācību gadu un nebūtu jākārto papildus eksāmeni vai pārbaudes darbi. Tālmācība Latvijā ļauj ērti savienot – no rīta mācības Ukrainas skolā, vakarā – Latvijas. Daudzi vēlas atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir svarīgi turpināt būt daļai no Ukrainas izglītības sistēmas. Un, protams, tas ir arī veids, kā uzturēt saikni ar dzimteni, runāt un dzirdēt valodu, un neaizmirst kultūru.

Meklēt kopīgo Latvijas un Ukrainas kultūrā

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu integrēšanos Latvijā, svarīga ir arī socializēšanās. Lai gan mācības notiek attālināti, Eiropas Tālmācības vidusskolas komanda strādā pie tā, lai veidotu kolektīva sajūtu, palīdzētu socializēties un iepazīt Latvijas kultūru. Vismaz reizi mēnesī tiekamies klātienē, dodamies ekskursijās vai piedalāmies meistarklasēs, salīdzinām Latvijas un Ukrainas kultūru, meklējot kopīgo. Piedalāmies arī skolas pasākumus, līdzīgi kā citi jaunieši Latvijā – skrienam maratonos, apmeklējam dzīvnieku patversmes u.tml. Ir svarīgi apzināties, ka šie bērni un jaunieši ir tieši tādi paši kā latviešu jaunieši.

Kopumā, raugoties uz abām izglītības sistēmām, jāsaka, ka tās ļoti atšķiras – gan pieeja, gan programma un saturs. Ukrainas izglītības sistēmā šobrīd notiek lielas pārmaiņas, piemēram, pāreja uz 12 klašu sistēmu, līdzšinējo 11 klašu vietā. Latvijā ir arī daudzi mācību priekšmeti, kādu nav Ukrainā, piemēram, drāma. Man ļoti patīk, ka Latvijā tik liels uzsvars tiek likts uz vispusīgu bērnu attīstību, ļaujot pilnveidot gan eksaktās zināšanas, gan radošumu.

Latvieši un ukraiņi var ļoti daudz mācīties viens no otra, arī mūsu izglītības sistēmās ir dažādas labas lietas, ko varam pārņemt un aizgūt. Pieredze liecina, ka bērni daudz ātrāk atrod kopīgu valodu, veidu un tēmas, par ko komunicēt. Šajā ziņā mēs – pieaugušie – varam mācīties no bērniem.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas ukraiņu izglītojamo mentore

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā