Onuky Dzirnavu ielā 42 Rīgā
Vispirms vēlos izteikt pateicību Latvijas tautai par nemainīgo atbalstu Ukrainai un solidaritāti šajos grūtajos laikos. Mūsu valstis vieno ne tikai kopīga vēsture, kas saistīta ar pretošanos impēriskajam spiedienam, bet arī kultūras radniecība, kas iedvesmo cīņai un radošumam. Šodien gribu dalīties ar jums savās pārdomās par Ukrainas kultūras transformāciju trīs gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma.
Ap Latvijas neatkarības proklamēšanas dienu Ukrainas gaisa spēki izplatīja video, kurā redzams, kā bijusī bērnudārza audzinātāja Natālija Grabarčuka ar pārnēsājamo raķešu palaišanas ierīci Igla notriec uz kādu ukraiņu objektu lidojošu okupantu izšautu raķeti. Vasarā Vācijas medijs Deutsche Welle rakstīja par angļu valodas skolotāju Filipu Averenkovu, kurš vairs psiholoģiski nespējis turpināt darbu Kijivā, kamēr valsts austrumos norisinās karš, tādēļ atsaucies valsts aicinājumiem iestāties armijā. Jau kopš kara sākuma biznesa vadībā iegūtās zināšanas armijas labā lietā liek veiksmīgs uzņēmējs Heorhijs Volkovs, kurš salīdzinoši mierīgajā Dņipro pilsētā atstāja savu biznesa konsultāciju un digitālā mārketinga uzņēmumus, lai tagad frontē vadītu bezpilota lidaparātu operatoru vienību. «Kad sākās pilna mēroga karš, es nebiju saistīts ar armiju un nebiju arī Rembo ar AK-47 rokās. Taču es zināju, ka man kaut kas jādara, lai cīnītos ar krievu ļaunumu,» nesen portālam Euromaidanpress.com stāstīja 37 gadus vecais uzņēmējs.
Karš Ukrainā izraisīja lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Kur bēgļi atrodas šodien? Divus
Nevaldības organizāciju (NVO) informācijas punktā cilvēki no Ukrainas, kas ieradušies Latvijā, jau no 2022. gada marta var atrast palīdzību dažādās jomās, sākot no pirmās nepieciešamības lietām līdz pat ģimenes brīvā laika pavadīšanas iespējām. Savukārt Latvijas iedzīvotāji var uzzināt par iespējām, kā palīdzību sniegt, vai noskaidrot, kā palīdzēt saviem ukraiņu draugiem. NVO informācijas punktu biedrība Gribu palīdzēt bēgļiem izveidoja, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem nekavējoties atrast to palīdzību, kas pagājušajā gada pavasarī tajā laikā bija neieciešama visvairāk, un sniegtu šo informāciju vienuviet. Jau sākotnēji bijām apkopojuši informāciju no vairākiem desmitiem nevaldības organizāciju, piemēram, Tavi draugi, Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas, Patvēruma Drošā māja, Pestīšanas armijas, Caritas par viņu iespējām. Pateicoties Rīgas domes atbalstam, esam varējuši punkta darbību nepārtraukti nodrošināt Rīgas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centra telpās.
Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā. Lai gan ir uzskats, ka svešvalodas vislabāk apgūt tieši bērnībā, ar pārdomātām un atbilstošām metodēm valodas var mācīties jebkurā vecumā. Galvenais ir patiesa vēlme iemācīties valodu, nevis apmeklēt nodarbības tikai “ķeksīša pēc”.
Pirms pāris gadiem globālu popularitāti ieguvušajā Dienvidkorejas seriālā Kalmāra spēle (Squid Game) dalībniekiem trešais dzīvības un nāves uzdevums bija virves vilkšana uz improvizēta tilta aptuveni desmit metrus virs cietas grīdas. Šajā izdzīvošanas cīņā varēja uzvarēt tikai viena no divām komandām. Vājākā, lai cik izmisīgi un varonīgi cīnītos, beigās krita aizā un visi desmit zaudējušās komandas dalībnieki gāja bojā. Šī epizode atausa atmiņā, kārtējo reizi dzirdot bažīgas ziņas par rietumu pasaules iedzīvotāju paguršanu no Ukrainā notiekošā kara.
Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts jūlijā nedēļu ilgā vizītē bija Ukrainas dienvidu pilsētās Mikolajivā, Hersonā un Odesā. Intervijā Ir viņš stāsta, ka uzaicinājums saņemts no ukraiņu Drošības padomes un vizīte sniegusi lielu informācijas apjomu, ko analizēt un mācīties. Sarunās ar vietējiem iedzīv
Brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš, kurš kopš šīs nedēļas strādā NATO štābā Briselē, intervijā žurnālam Ir pašreizējo situāciju kara frontē Ukrainā raksturo kā spēka izsīkuma posmu abām pusēm: "Pozīciju karš, kurā notiek tikai nelielas izmaiņas. Ja kāds saka, ka krievi ir pārrāvuši fronti, tad jāņem vērā — fronte ir milzīga, kā no Barselonas līdz Berlīnei. Frontes līnija ir relatīvi mierīga, nav lielu kustību, kādas redzējām pirmajā kara mēnesī."
Pavasarī pirms diviem gadiem, kad par mūsu galveno ienaidnieku bija kļuvusi neredzama slimība, Latviju ar ieročiem rokā bija gatavs aizstāvēt 31% valsts iedzīvotāju. Tā toreiz vēstīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra sagatavotais pētījums. Vēl 55% bija gatavi piepalīdzēt nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Vēsturnieks Valdis Klišāns sarakstījis Ukrainas vēstures grāmatu — īsu ieskatu tūkstošgadē, kurā atklājas nācijas veidošanās apstākļi, kas ļauj mums labāk izprast ukraiņu cīņas sparu tagad
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
