Pirmā priecīgā glezna pēdējo trīs gadu laikā, rādot krāsaino, pašas radīto bildi ar dvīņumāsu Annu bērnībā, saka ukrainiete Katerina Ribakova (21). Māsas kopā ar mammu Svitlanu un mazo māsiņu Uļjanu (12) Latvijā nokļuva pirms trim gadiem, bēgot no kara šausmām Ukrainā
Viens hobijs ir pašai mācīties, otrs — mācīt citus, saka Inga Pūre. Savu aizraušanos viņa padarījusi par ienesīgu biznesu
Karjeras konsultante Aļona Fedko stāsta, kāpēc negrib būt bēgles statusā un kā pāris pēdējo gadu laikā ir notikusi Ukrainas darba tirgus feminizācija
Daudzi kara bēgļu bērni turpina attālinātas mācības Ukrainas skolās un neapgūst latviešu valodu. Tiem, kas iet Latvijas skolās, bieži ir grūtības mācībās. Kāpēc trešajā kara gadā joprojām nav efektīva risinājuma, kā ukraiņu bērnus integrēt mūsu sabiedrībā?
Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo un plāno Latvijā uzturēties vismaz trīs gadus, ir jāprot sarunāties latviešu valodā vismaz pamatzināšanu līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet mūsu līdzpilsoņi, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā un tūkstošiem ārvalstnieku, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.
Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi. Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.
Jaunākais darbaspēka apsekojums nedaudz atgādina šūpuļdziesmu – galveno rādītāju līknes maigi šūpojas, dzīve mierīgi rit uz priekšu, nekādas krīzes nav, dusiet mierīgi. Aiz skaitļiem un tendencēm var nolasīt arī draudīgus vēstījumus, kurus laikus uzklausot, ir iespējams radīt labāku nākotni. Taču, lai tas notiktu, nepieciešamie risinājumi prasīs spēju izkāpt no intelektuālā komforta zonas.
Karš Ukrainā izraisīja lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Kur bēgļi atrodas šodien? Divus
Glābjoties no krievu okupantiem, miljoni ukraiņu ir zaudējuši savas mājas. Kopš lielā kara sākuma seši miljoni devušies bēgļu gaitās uz ārzemēm, vēl lielāks skaits pārcēlies turpat Ukrainā. Vairāk nekā 50 tūkstoši ukraiņu bēgļu nonāca Latvijā, daudzi ir palikuši. Pieci ukraiņu stāsti atklāj, kā kara gadi mainījuši viņu dzīvi
Norvēģija ir TOP10 investors Latvijā un 12. nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris. Iedzīvotāji Norvēģiju uzlūko kā pārticīgas un sociāli atbildīgas valsts paraugu, bet uzņēmumi – kā maksātspējīgu un drošu tirgu, kur sadarbības pamatā ir reputācija un uzticība. Kādas tendences iezīmēja 2023. gads, un ko Latvijas uzņēmumi no šī tirgus var gaidīt šogad?
Nevaldības organizāciju (NVO) informācijas punktā cilvēki no Ukrainas, kas ieradušies Latvijā, jau no 2022. gada marta var atrast palīdzību dažādās jomās, sākot no pirmās nepieciešamības lietām līdz pat ģimenes brīvā laika pavadīšanas iespējām. Savukārt Latvijas iedzīvotāji var uzzināt par iespējām, kā palīdzību sniegt, vai noskaidrot, kā palīdzēt saviem ukraiņu draugiem. NVO informācijas punktu biedrība Gribu palīdzēt bēgļiem izveidoja, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem nekavējoties atrast to palīdzību, kas pagājušajā gada pavasarī tajā laikā bija neieciešama visvairāk, un sniegtu šo informāciju vienuviet. Jau sākotnēji bijām apkopojuši informāciju no vairākiem desmitiem nevaldības organizāciju, piemēram, Tavi draugi, Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas, Patvēruma Drošā māja, Pestīšanas armijas, Caritas par viņu iespējām. Pateicoties Rīgas domes atbalstam, esam varējuši punkta darbību nepārtraukti nodrošināt Rīgas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centra telpās.
2023. gada 2.oktobris. 586. diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo Latvijas Radio. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri vienojās Ukrainas pilsoņiem līdz 2025. gada 4. martam pagarināt tiesības saņemt pagaidu aizsardzību ES. Vienlaikus Latvijā dzīvojošo Ukrainas bērnu skaits nu jau veido aptuveni 2% no visa Latvijas bērnu skaita. Un dažiem no viņiem jau mēnesi šis ir trešais mācību gads Latvijā, dažiem otrais, bet dažiem tikai pirmais. Vai esam izdarījuši visu, lai mudinātu bērnus apmeklēt Latvijas mācību iestādes? Lai veicinātu viņu integrāciju? Lai palīdzētu pārvarēt kara traumas? Lai atbalstītu latviešu valodu apguvē? Nē, neesam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
