izglītības sistēma
- Viedoklis
- 28.07.2025.
Par izglītības sistēmā notiekošo
- Radars
- 22.01.2025.
Radars Latvijā
- Pusdienās
- 15.05.2024.
- Marija Leskavniece
Skola bez skolotājiem
- Viedoklis
- 08.08.2025.
Skolas direktors mūsdienās nav tikai iestādes vadītājs
Pēdējās dienās aktualizējusies diskusija par to, vai skolu direktoriem vajadzētu atļaut vadīt arī stundas. Nozares ministrija norādījusi, ka jaunais regulējums veidots ar mērķi rūpēties par direktoru slodzi un darba pienākumu izpildīšanu. Taču tikpat aktuāla problēma ir arī direktoru trūkums – ir arvien grūtāk atrast cilvēkus, kuri būtu gatavi uzņemties skolu direktoru pienākumus.
- Viedoklis
- 28.07.2025.
Par izglītības sistēmā notiekošo
Lai cik ļoti gribētu distancēties, vasarā pieņemtie lēmumi izglītības politikas īstenošanai nedod mieru un rada nepārejošas trauksmes sajūtu. Trauksmi par to, ka sistēma, kādā šobrīd ir jādarbojas skolu vadītājiem, ir lemta bezcerībai un sabrukumam.
- Radars
- 22.01.2025.
Radars Latvijā
Valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.
- Viedoklis
- 11.12.2024.
Vai konfliktus izglītības jomā var risināt ar mediāciju?
Mediācija kā konflikta risināšanas metode Latvijā ir pieejama jau divdesmit gadus. Pirms desmit gadiem tika pieņemts arī Mediācijas likums. Lai gan šī pieeja piedāvā efektīvus risinājumus, to pazīst un izmanto vēl salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Mediācijas iespējas sniedzas tālu aiz tradicionālās konflikta risināšanas izpratnes un to var veiksmīgi pielietot dažādās jomās, tostarp izglītībā. Izglītības vide, kur ikdienā cieši sadarbojas skolotāji, vecāki un bērni, bieži vien ir sarežģīta un pilna emociju. Šeit mediācija var būt īpaši efektīva, risinot konfliktus starp pedagogiem un vecākiem, vairākiem vecākiem savā starpā vai pat starp pedagogiem. Tā piedāvā drošu un neitrālu vidi, kurā konfliktējošās puses var brīvi izteikt savas bažas un vajadzības.
- Pusdienās
- 15.05.2024.
- Marija Leskavniece
Skola bez skolotājiem
Anna Andersone vada Latvijas jaunuzņēmumu kopienas iniciētu mācību programmu, kurā viena gada laikā varēs apgūt gandrīz visas darbam tehnoloģiju nozarē nepieciešamās prasmes
- Viedoklis
- 10.04.2024.
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Valstij, kurai nav citu būtisku resursu, ar ko pelnīt, kā vien tās iedzīvotāju radītie produkti un procesi, mērķtiecīgi ir jāattīsta jomas, kas nes augstu pievienoto vērtību. STEM izglītība (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) ir cieši saistītas ar valsts attīstību un konkurētspēju. Lai gan izpratne par STEM nozīmību Latvijā pamazām nostiprinās, diemžēl krietni grūtāk veicas ar tās iedzīvināšanu un nostiprināšanu izglītības sistēmā.
- Aktuāli
- 07.04.2024.
- Marija Leskavniece
Just temperatūru
- Viedoklis
- 18.08.2023.
STEM izglītība – kritiskais elements
- Aktuāli
- 26.04.2023.
Kāpēc Latvija nevar labāk
- Viedoklis
- 09.01.2023.
Peldēt vai slīkt darba tirgū
- Aktuāli
- 07.04.2024.
- Marija Leskavniece
Just temperatūru
No šā gada sākuma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis ir Eurochambres prezidenta vietnieks. Kāds no tā ieguvums Latvijas uzņēmējiem?
- Viedoklis
- 23.08.2023.
No rīta Ukrainas skola, vakarā – Latvijas: kā mācās jaunieši no Ukrainas
Lai neizlaistu nevienu mācību gadu, daudzi jaunieši no Ukrainas, kas patlaban dzīvo Latvijā, vienlaikus mācās gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Viņi ir cerību pilni pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nevēlas “izkrist” no izglītības sistēmas, tāpēc, izmantojot tālmācības sniegtās iespējas, mācās vienlaikus divās skolās, divās dažādās izglītības sistēmās. Tas prasa dubultu apņemšanos un motivāciju.
- Viedoklis
- 18.08.2023.
STEM izglītība – kritiskais elements
Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
- Intervija
- 05.02.2023.
- Marija Leskavniece
Uzdrošināties apšaubīt pieņemto
Lietuviešu tehnoloģiju jomas uzņēmēja Viktorija Trimbela uzņēmējdarbībā saskata milzīgu brīvību piepildīt savas vēlmes un realizēt vērtības
- Viedoklis
- 09.01.2023.
Peldēt vai slīkt darba tirgū
Neesmu plānotāja. Piemēram, šogad sāku ziemas peldes no nepareizā gala. Nesāku ar kontrastdušām vai pakāpenisku iegremdēšanos, bet aukstā decembra rītā vienkārši iebridu Daugavā. Domājot par savu karjeru un Latvijas izglītības sistēmas ietekmi uz to, var vilkt dažas paralēles.
