Kāpēc “ārpakalpojums” ir aplams vārds, nolīgstot darbiniekus pāri robežām

  • Līna Lāsa (Liina Laas)
  • 25.07.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Viena no digitalizācijas lielākajām priekšrocībām ir iespēja apgūt darba tirgu jebkurā pasaules malā. To gan pilnā mērā joprojām apzinās tikai retais, jo globālā darbā pieņemšana lielākajai daļai uzņēmumu ir izrādījusies pārāk sarežģīta. Vienmēr ir bijis vieglāk algot dažus viesstrādniekus ar darba vīzu, nekā nolīgt desmitiem cilvēku viņu pašu mītnes zemē. Bet tas arī nozīmē, ka cilvēkam, kurš vēlas strādāt starptautiskos uzņēmumos, ir jāpakārto sava un ģimenes dzīve tam, lai meklētu šādas darba iespējas citās valstīs, jo rokas stiepiena attālumā tās nerodas. Vismaz tā bija līdz šim.

Attālināta darbā pieņemšana un tādu sadarbības platformu kā Slack un Zoom plašais lietojums pieļauj daudz brīvāku piekļuvi izciliem talantiem neatkarīgi no viņu fiziskās atrašanās vietas. Personālvadības speciālistiem nāk palīgā tehnoloģijas, un pašlaik nolīgt inženieri Ukrainā ir gandrīz tikpat vienkārši kā pašu dzimtajā pilsētā. Rezultātā uzņēmumi sāk saprast, ka talants ir talants neatkarīgi no tā, kur to meklē. Bet talantus pieņem darbā, nevis izmanto kā ārpakalpojumu. Šī tendence ikvienam neatkarīgi no tā, kur viņš ir dzimis vai dzīvo, beidzot sniedz iespēju strādāt savā sapņu uzņēmumā. Pērn 89% no vairāk nekā 300 000 līgumu, kas noslēgti ar Deel starpniecību, tika noslēgti ar attālināti strādājošiem darbiniekiem no Filipīnām, Indijas un Brazīlijas, un tikai pēdējo sešu mēnešu laikā vien globālā darbā pieņemšana ir pieaugusi par vairāk nekā 145%.

Šie jaunie darba tirgus apstākļi sola, ka nav jāpārceļas, piemēram, uz Silīcija ieleju, lai strādātu par inženieri kādā no tās uzņēmumiem. Darbinieks var palikt tur, kur pašlaik atrodas. Turklāt līdz ar pieprasījumu pēc viņa prasmēm aug arī algas: piemēram, pirms pāris gadiem Argentīnā attālināti strādājoša inženiera vidējā alga bija 33 000 ASV dolāru, bet tagad saskaņā ar Deel datiem tie ir vairāk nekā 40 000 ASV dolāru.

Sauksim lietas īstajos vārdos – tā ir globālā darbā pieņemšana

Sacensībā par izciliem talantiem nedrīkst ignorēt pārrobežu darbaspēku. Globālai darbā pieņemšanai ir daudz nozīmīgu priekšrocību, piemēram, plašāks laika joslu pārklājums, daudzveidīgākas valodu prasmes, lielāka pieredze un viedokļu dažādība. Kas tad kavē atzīt šos ieguvumus? Galvenais šķērslis ceļā uz jaunu izpratni ir domāšanas veids, joprojām mazliet nievājoši attiecoties pret globālo darbā pieņemšanu un cilvēkiem, kuri pastāvīgi neatrodas uzņēmuma galvenajā mītnē. Viņiem nebūtu jājūtas kā otršķirīgiem darbiniekiem tikai tāpēc, ka viņi strādā citā valstī. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma komanda savu darbu organizē attālināti, hibrīdmodeļa formātā vai birojā piecas dienas nedēļā, nevienam nevajadzētu justies nevērtīgākam tikai tāpēc, ka viņš neatrodas 50 kilometru rādiusā no uzņēmuma galvenās mītnes.

Tā vietā, lai koncentrētu visu uzņēmuma darbību tā galvenajā mītnē vienā noteiktā laika joslā, vadītājiem ir jāmaina savas personālvadības stratēģijas, lai tās kļūtu globālākas, elastīgākas un iekļaujošākas. Un tas sākas ar terminoloģijas izvēli. Labs sākums būtu pārstāt saukt globālo darbā nolīgšanu par ārpakalpojumu un dēvēt to īstajā vārdā. Varbūt ne pārāk tālā nākotnē “attālinātais darbs” būs vienkārši “darbs”. Cerams, varēsim iet vēl soli tālāk, piedāvājot darbuzņēmējiem vairāk priekšrocību, piemēram, pensijas un veselības aprūpi. Bet jaunas personālvadības tehnoloģijas un rīki padara darbu bez robežām par realitāti.

Talanti atrodas visur; iespējas – ne vienmēr. Bet varētu rasties, ja mainīsim runas un domāšanas veidu.

 

Autore ir starptautiskās personālvadības platformas Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Jaunākajā žurnālā