Trampa tirdzniecības politika var kļūt arī par mūsu nacionālās drošības jautājumu
Kāpēc šķiet, ka viss, ko mēs zinājām par globālo ekonomiku, vairs neatbilst patiesībai?
Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.
"Pasaule šobrīd iet cauri varenām pārmaiņām visos līmeņos. Vecā kārtība šķīst laukā, un nevienam nav ne jausmas, kas nāks vietā," intervijā žurnālam Ir saka režisors Alvis Hermanis. Viņš seko līdzi tam, kas notiek Amerikā ar prezidenta vēlēšanām, un paredz, ka ar jebkuru iznākumu gaidāmas lielas pārmaiņas globālā līmenī. Sajūtas viņam saka, ka līdzīgas pārmaiņas kā pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad sāka brukt PSRS un pēc dažiem gadiem pasaules karte izskatījās pavisam citādāk, notiks tuvāko divu gadu laikā. "Tā būs cita pasaule, kurā dzīvosim," saka režisors.
Valsts valoda ir centrālais nacionālas valsts elements, tāpēc vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Šāda politiska un juridiska pašsaprotamība pastāv jau kopš valsts dibināšanas 1918. gadā. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu nācijas un valodas pastāvēšana un attīstība, kas arī ir viens no mūsu valsts pamatmērķiem.
Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas vilņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panāktu pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši pašlaik ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties. Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.
Covid-19 krīze atstāj iespaidu uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, un ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Vīrusa šoks būtiski vilks uz leju Latvijas ekonomiku, aktivitātes kritums pasaulē, vismaz īstermiņā, būs nopietnāks, nekā finanšu krīzes laikā, un mēs kā maza, atvērta ekonomika, šādas svārstības sāpīgi jutīsim. Labās ziņas ir tās, k
Globālajā ekonomikā patlaban notiek nopietnas, sistēmiskas izmaiņas, kurām pat pasaules gaišākie prāti nerod pārliecinošu skaidrojumu. Likumsakarības, kas agrāk raksturoja makroekonomiskos procesus un par kurām rakstīja mācību grāmatās, vairs nedarbojas. Piemēram, līdz šim varēja paļauties uz šādu makroekonomikas likumu – bezdarba samazināšana izraisīja inflācijas pieaugumu. Taču tagad pasaulē kopumā ir vērojams zems bezdarba līmenis, bet arī inflācija ir salīdzinoši zema.
Ikviens no mums Eiropā, kurš piedzīvoja 1989. gada 9. novembri, var atbildēt uz šo jautājumu. Jo dienā, kad pirms 30 gadiem austrumvācieši un rietumvācieši prieka asarām acīs apskāvās, beidzās ne tikai Vācijas dalījums. Līdz ar mūri krita arī dzelzs priekškars, kas mūsu kontinentu bija sašķēlis 40 gadus.
Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms. Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot. Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globali
Latvijas novados, kur sakalusāmas izloksnes, cilvēkiem ir sakņu sajūta. Dzirdu savu dzimto valodu - tātad esmu mājās! To, gatavojot jaunu LTV1 raidījumu, novērojis dziesminieks Kārlis Kazāks
Tirgošanās ir instinkts tāpat kā sekss, globālās darījumu saites raksturo tirdzniecības vēstures pētnieks Viljams Bernsteins
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!