Ilustratīvs attēls
24.maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas stāties spēkā šā gada 1.jūlijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola paziņoja: “Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.” Tiktāl šo labi atalgotās amatpersonas teikto varētu uzskatīt par reklāmu.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu. Tiek apgalvots, ka Sadales tīkla (ST) pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais - mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu - tarifa pieaugums ir no 3,87 eiro uz 7,55 eiro mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 eiro uz 36,4 eiro mēnesī. Pieaugums - 370,3%.
Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā - līdz pat 9,5 reizēm!
Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi? Vai ST ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu diferencētas maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām ar 3 fāzes 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS Sadales tīkls izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu?
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu pēc AS Sadales tīkls publiski sniegtās informācijas papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 milj. eiro. Ja 2022.gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas ST kasi papildinātu ar 182 milj. eiro,tad aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums sastāda 77 milj. eiro.
Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo.
Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 milj. pieslēgumu pie ST. Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 eiro mēnesī, tas dod papildus ienākumu 93,24 milj. eiro gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu? Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi, piemērojot maksu par jaudas uzturēšanu?
Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?
Nesen TV24 raidījumā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka Latvenergo. Te nu prātā nāk pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas pēc deviņu mēnešu darba secinājums: 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilda Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus - aizsargāt savas tautas un valsts intereses. To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu - aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.
Autors ir bijušais pašvaldības darbinieks
