Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas.
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām tikai nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.
Lai arī sarunas par jaunām nodokļu iniciatīvām nevienā brīdī nav rimušas, tomēr nupat tās uzņem jaunu sparu. Mēs saprotam priekšlikuma galveno mērķi – veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, bet to nevarēs sasniegt, ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei.
ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē. ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7% ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1% no 3,4% 2023. gada sākumā. Visdrīzāk, ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.
Ja mēs personificētu tautsaimniecības izaugsmi un tai būtu elektroniskā pastkastīte, tad šā gada 2. ceturksnī uz tai adresētajiem ziņojumiem būtu saņēmuši automātisko atbildi: “Esmu prombūtnē līdz…”. Izaugsmes prombūtnes paziņojumi pienāca dažādu īstermiņa datu veidā: apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības, transportlīdzekļu reģistrācijas, karšu maksājumu, kā arī noskaņojuma datu izskatā. Kā cimperlīgs suflē, kas tikai prasmīga konditora rokās īpaši labvēlīgos apstākļos izdodas gaisīgs un nesakrities, pēc 1. ceturkšņa visai straujā palēciena (kad inflācija jau bija apvaldīta un procentu likmes stabilizējušās) iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir noplacis. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda par 1,1% zemāku IKP nekā 1. ceturksnī (sezonāli koriģēti dati).
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Ikviena iedzīvotāja uztverē infrastruktūras pakalpojuma kvalitātes ideāls ir "pieejams nekavējoties, jebkurā vietā, bez pārtraukumiem, augstā kvalitātē, turklāt vēlams, bez maksas". Diemžēl bezmaksas pakalpojumu ideja ir sociālisma ilūzija, kurai turklāt ir daudz blakņu, kā mēs ļoti labi atceramies arī no Latvijas vēstures, – sākot ar darba kultūru, atbildību, beidzot ar ražošanas, pakalpojumu vai infrastruktūras kvalitāti. Tāpēc, līdzīgi kā citās industrijās (sakaru pakalpojumi, autoceļu uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana u.c.), arī elektroapgādes infrastruktūru vienmēr finansē tās lietotāji – vai nu tiešā veidā ar pakalpojumu maksām, vai arī netieši ar nodokļu starpniecību. Tā kā nodrošinām pakalpojumu visā Latvijā, tad infrastruktūras lietotāji kopīgi finansē elektrotīkla uzturēšanu un atjaunošanu visā valsts teritorijā, ne tikai savā pilsētā, novadā vai ciemā.
Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot pat 0,565 EUR/kWh ar PVN. Lai arī 2022. gada vasaras otrā puse un rudens sākums bija visdārgākie cenu periodi kopš 2013. gada, kad Nord Pool atvēra Latvijas cenu apgabalu, faktiski cenas augšupejošu tendenci uzsāka jau 2021. gada jūnijā. Šīs izmaiņas ietekmēja gandrīz ikvienu elektroenerģijas lietotāju Latvijā, kā arī iedzīvotāju tālākās rīcības, lemjot par elektroenerģijas iegādi.
Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts Ministru kabinetam, kas paredzēja no 2024. gada visiem iedzīvotājiem obligātu ikgadēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, oktobra sākumā tika veiksmīgi atsaukts. Taču tas izgaismoja virkni neskaidrību, kas pastāv attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem starp privātpersonām. Jau pašlaik visiem iedzīvotājiem ir jādeklarē savi ienākumi, arī neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā.
The proposal is known by most, I assume, otherwise here is a description.
Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
