Foto - Evija Trifanova, LETA
Latvijā arvien aktuālāka kļūst prasība pēc kvalitatīvas izglītības, tiek izmēģinātas dažādas pārmaiņu formas un paņēmieni, dažkārt virspusēji, bieži arī nepamatoti. Izglītības kvalitāti ietekmē daudzi tiešie un netiešie faktori. Tiešu faktoru vidū pamatā ir skolotāju prestižs, pienācīgs atalgojums, mācību satura kvalitāte, skolotāju pietiekamība un kompetence, skolu esamība un izvietojums konkrētā teritorijā. Jau ilgāku laiku Latvijas izglītības kvalitāti ietekme arī netiešie faktori – demogrāfija, ģimenes labklājība, bērnu veselība. Latvijas valdības ieskatā viens no galvenajiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt celt kvalitāti, ir skolu tīklu optimizācija.
Vairums Latvijas skolotāju ietver sevī gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, skolotāji apvieno vecāku, draugu, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Gadsimtos skolotājs bijis sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājiem nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprasties ar līdzpilsoņiem – gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar piesardzīgu neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Skolotājam jāprot būt līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos zināšanās, prasmēs un pieredzē. Pirmā skola – šie vārdi nozīmē daudz gan pirmklasniekam, kurš pirmo reizi ver skolas durvis, gan absolventam, kurš glabā atmiņas par savu skolu. Dzejnieks Jāzeps Osmanis skolai veltījis skaistus vārdus:
