Ilustratīvs attēls.
Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir augusi ļoti strauji. Šī straujā izaugsme lielā mērā ir balstījusies uz salīdzinoši lētāku un pieejamu darbaspēku. Tomēr šobrīd šis izaugsmi veicinošais faktors pamazām izzūd. Latvijai ir jārod jaunas salīdzinošās priekšrocības, kas tai ļautu kļūt par attīstītu valsti ar augstu dzīves kvalitāti - pievilcīgu dzīvesvietu cilvēkiem un labvēlīgu vidi. Latvijai patlaban ir izvēle nokļūt tā dēvētajā “vidējo ienākumu slazdā” vai tomēr turpināt audzēt produktivitāti, lai kļūtu par augstu ienākumu valsti.
Viena no iespējām veiksmīgai attīstībai ir investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijā. Tomēr priekšnosacījums to ieviešanai ir cilvēkresursi un šī resursa kompetence. Būtisks izaugsmes potenciāls slēpjas valsts spējā attīstīt un izmantot visu tās iedzīvotāju potenciālu, taču viens faktors to pašlaik kavē – netiek pilnvērtīgi attīstīts, novērtēts un atbalstīts lielas daļas sabiedrības – sieviešu – profesionālās attīstības potenciāls. Latvijā 54% no iedzīvotājiem ir sievietes. 2021. gadā 64% no augstskolu absolventiem bija sievietes, nodarbinātas ir 72% sieviešu[2], bet tikai 19% sieviešu ir lielo uzņēmumu padomēs un 30% likumdevēju vidū.
