Dažās Eiropas valstīs seksuālās un emocionālās izglītības ieviešana ir sarežģīts un izaicinošs process.
Konservatīvās kustības palēnina dzimumu līdztiesības progresu Eiropā.
Īsumā
Par darba kolektīviem mēdz teikt, ka tie ir kā otrā ģimene, un dažas līdzības ar ģimeni tajos noteikti ir. Taču, cik lielā mērā tiek respektētas darbinieku īstās un dažādās ģimenes, kā arī noteiktas vienlīdzīgas iespējas darbiniekiem gan ar, gan bez bērniem? Šie ir jautājumi, kas mūsdienās jāuzdod sev ikvienam darba devējam.
Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Latvijas sabiedrībā nav pieņemts runāt par algām. Atalgojums tiek uzskatīts par sensitīvu un privātu informāciju, nereti pat tabu tēmu, par ko labāk nerunāt. Darbinieki nav pārliecināti, kā vislabāk apspriest atalgojuma jautājumus darba intervijās vai kā par to runāt darba attiecību laikā, savukārt darba devēji bieži detalizēti neatklāj faktorus, kas ietekmē atalgojuma apmēru, un nereti klasificē atalgojuma informāciju darba līgumos kā konfidenciālu. Lai gan pēdējos gados esam atvērtāki diskusijām par algām, pateicoties Latvijas likumdošanā noteiktajai prasībai darba sludinājumos norādīt algas līmeni, sabiedrībā joprojām vērojams diskomforts, runājot par atalgojumu.
Jau pēc diviem gadiem spēkā stāsies Eiropas Savienības direktīva, kas darba devējiem uzdos vienādot sieviešu un vīriešu atalgojumu par līdzīgas vērtības darbu. Patlaban darba samaksas atšķirība starp dzimumiem Latvijā ir diezgan pamatīga – 16,5% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķinu par pagājušo gadu. Arī izmaiņas šajos skaitļos noris gausi, situācija ir uzlabojusies par tikai 0,6%, salīdzinot ar 2022. gadu. Algu plaisa ir viens no iemesliem, kādēļ plaisa veidojas arī pensijās. Darba devējiem priekšā liels darbs, lai šo situāciju mainītu, un tā ir ikkatra darba devēja sociālā atbildība gan pret saviem darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Augošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita diskriminācija, atalgojuma sistēma kļūst caurspīdīga un taisnīga.
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē ir divas reizes lielāka alga nekā citās nozarēs, kas arī jauniešus motivē izvēlēties studijas IT jomā. Ja vien viņiem ir labas sekmes eksaktajās zinātnēs, viņi ir apveltīti ar loģisko domāšanu, piemīt pacietība un precizitāte, noteikti vērts studēt, lai nākotnē strādātu IT nozarē. Pozitīvi, ka patlaban sabiedrības izpratne par IT un tās pievienoto vērtību tautsaimniecībā ir daudz lielāka, līdz ar to pakāpeniski mainās arī attieksme par sievietes vietu nozarē. SIA ZZ Dats 45% no vairāk nekā 200 darbinieku kolektīva ir sievietes. Ja atsevišķi pētījumi liecina, ka Eiropā IT strādā vidēji 14% sieviešu, mums šis rādītājs ir daudz augstāks.
Kāpēc sievietes Latvijā pelna par 17% mazāk nekā vīrieši? Iemeslus un to, kā šo nevienlīdzību mazināt, skaidro pieredzējusī biznesa vadītāja Baiba Rubesa
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
