Pretrunu valdība

Valdības pirmās 100 dienas parasti ir jau paveikto darbu vērtēšanas laiks. Andra Kulberga valdības simtā diena bija 5. septembrī. Taču šajā datumā valdībai bija atlikušas 29 dienas līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai. Ko var prasīt un sagaidīt no valdības, kura līdz 15. Saeimas sanākšanai 3. novembrī būs strādājusi tikai piecus mēnešus?

Var prasīt, pirmkārt, lai nesačakarē lietas, kuras tad būtu jālabo nākamajai valdībai. Taču Kulbergam ir labas izredzes veidot arī nākamo, Apvienotais saraksts ir pārliecinošs aptauju līderis. Tāpēc šīs, kā to dēvē arī pats tās vadītājs, «tehniskās» valdības svarīgākais darbs ir nākamā valdības koalīcija. Taču Kulberga vēstījums par valdību pēc vēlēšanām ir divdomīgi divējāds — viens vēlētājiem, otrs iespējamajiem partneriem.

Tomēr, otrkārt, var prasīt, lai valdība izdara to, ko pati ir apsolījusi izdarīt. Un dažas lietas jau ir izdarītas. Taču tikai dažas.

Valdības deklarācijā pausta apņemšanās «koncentrēties uz darbiem», kurus var paveikt šīs Saeimas laikā. Apsveicami, ka katram ministram bija uzdoti konkrēti darbi. Taču, kad Kulbergs jūlija sākumā pavērtēja, izrādījās, ka no 61 prioritārā darba izdarīti tieši trīs. 21. jūlijā valdība apstiprināja rīcības plānu, kurā atkal noteikti katra ministra «galvenie prioritārie darbi», un to joprojām bija 61, bet valdības pasākumu skaits samazināts no 215 līdz 150 «konkrētiem» un vēl 35, kurus darītu, ja atrastu tiem naudu. Un premjerministra popularitāte turpināja augt.

Vai AS atrašanās populārāko partiju priekšgalā liecina, ka Kulberga valdība strādā izcili labi? Var vaicāt arī citādi — kas iesācējam premjerministram bez valdības darba iepriekšējas pieredzes jāpaveic, lai kļūtu par pārliecinoši populārāko politiķi?

(Tas jāuzsver — populārs ir Kulbergs, nevis AS. Bez pašreizējā līdera, kurš pat nav AS biedrs, šis dažādu interešu klubiņš, visticamāk, dirnētu mazliet virs 5% robežas, un tā biedri garlaikotu vēlētājus ar stāstiem, ka viņi esot alternatīva «valdošajai elitei».)

Vai visi valdības vērtētāji izceļ premjerministra «komunikāciju ar sabiedrību». Nudien, Kulbergam ir izcili izdevies apvienot videoblogera darbu ar Ministru prezidenta amatu. Turklāt līdz šim ir secies nesataisīt, ja citējam viņu pašu, «mēslus» un «sūdus».

Valdība ir pelnījusi atzinību pirmām kārtām par aizsardzības konsekventu stiprināšanu un nemainīgu atbalstu Ukrainai. Lai pieminam kaut vai tikai pēdējās nedēļas lēmumus par Krievijas graudu tranzīta ierobežošanu, 300% tarifa noteikšanu graudu kravām, Satiksmes ministrijas izziņoto pasažieru satiksmes slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Bet dronus virs Latvijas tagad palaikam arī notriec, un Aizsardzības ministrijas sadarbība ar Iekšlietu ministriju pierobežā ir sekmīga. Vismaz tikmēr, kamēr «nacionālais» iekšlietu ministrs Jānis Dombrava neiejaucas ar priekšvēlēšanu vajadzībām.

Atšķirīgās vēlēšanu intereses nu jau būtiski ietekmē valdības spēju strādāt, kā Kulbergs saka, «kopistiski». Un ļauj nojaust zemstrāvas, kuras nākamās valdības veidošanā būs svarīgākas nekā pirms vēlēšanām uz āru rādītais.

Kulberga uzbrēciens augusta beigās Nacionālajai apvienībai par «imitētu migrantu cīņu», «niķīga bērndārznieka histēriju» un «skaļu un bezjēdzīgu bļaustīšanos», ar ko tiekot «muļķoti pašu vēlētāji», bija ārēji spilgta, taču ne vienīgā koalīcijas partiju priekšvēlēšanu interešu sadursme.

Pirms tam bija arī izglītības ministres Ilzes Indriksones (NA) mēģinājums atcelt centralizēto eksāmenu minimālos procentu sliekšņus. Bet valdības solīto slimnīcu tīkla reformu tagad prasa atcelt Zaļo un Zemnieku savienība, kura augustā Saeimā balsoja arī pret nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanas plānu, ko izdevās pieņemt, pateicoties opozīcijas Progresīvajiem. Pēc plašiem pašvaldību iebildumiem ir nobremzētas arī solītās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī. Nav arī pazīmju, ka notiktu «cīņa pret korupciju un karteļiem».

Politiski izdevīgāki deklarācijā un rīcības plānā bija solījumi, ka «turpināsim», «pilnveidosim» un «stiprināsim». Varbūt visskaistākais: «Veltīsim uzmanību Dziesmusvētku ilgtspējas nodrošināšanai.» Šādus solījumus ir grūti neizpildīt. Turklāt diezin vai kāds mērīs «veltītās uzmanības» apjomu, kad acu priekšā ir valstij patiešām bīstami valdības darbi.

Kulberga atbalsts «zelta vīzām» un Riga Waterfront projektam, ko būvētu par Dubaijas ārzonu naudu, rāda viņa gatavību sadarboties ar Šlesera kremliniem. Var nojaust greizsirdību par to dziļākos politekonomiskajos ūdeņos. Savulaik oligarhs nr. 1 Aivars Lembergs laikam ir tik ļoti neapmierināts, ka ZZS premjerministra amata kandidāts Viktors Valainis pagājušonedēļ paziņoja, ka, pateicoties AS un Kulbergam, esot «ļoti būtiski» pieaugusi Andra Šķēles ekonomiskā un politiskā ietekme. Lemberga paša «zemnieku» ietekme aptaujās turpina sarukt.

Lai atspirgušo oligarhu darījumi nekļūtu par nākamās valdības pamatu, vissvarīgākais tās iespējamo veidotāju solījums būtu, ka Šlesera partiju neņems nekādā valdībā. Ne Kulbergs, ne Indriksone to nav skaidri un nepārprotami pateikuši. Vēl ir trīs nedēļas, lai to pateiktu.

Komentārs 140 zīmēs

• Kļūdas labojums. KNAB ir atcēlis sodus NEPLP vadītājai un vietniecei, kuras bija likumā paredzētajā kārtībā balsojušas par savu ievēlēšanu.
• Lai mazāk viltus studentu. Plāno pastiprināti kontrolēt, kā trešo valstu pilsoņi apmeklē studijas augstskolās.
• Smagas sekas. Pēc plūdiem Nepālā joprojām nav ziņu par 33 ceļotājiem no Latvijas.