Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.
Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes samazinātas
Esam samazinājuši ekonomikas izaugsmes prognozes gan ASV, gan eirozonas lielākajām valstīm. Nākamgad šajās valstīs lielākoties gaidāma stagnācija jeb ekonomikas izaugsme, kas daudz neatšķirsies no 0%. Savukārt 2024.gadā izaugsme atgriezīsies, bet būs vāja, ap 1,2-1,6%. Turklāt Ķīnas devums globālajā ekonomikā būs mazāks nekā ierasts, jo tās izaugsmi turpina ierobežot nekustamā īpašuma cenu kritums un stingrā Covid ierobežojumu stratēģija.
Augstā inflācija un procentu likmju kāpums arvien vairāk slāpē pasaules ekonomikas izaugsmi. Tuvākie mēneši radīs vislielākos izaicinājumus, jo inflācija spītīgi turēsies augstā līmenī vai pat vēl vairāk pakāpsies. Tai pat laikā, lai novērstu augstās inflācijas iesakņošanos, lielākā daļa centrālo banku ASV un Eiropā turpinās paaugstināt procentu likmes. Turklāt gada aukstajos mēnešos augs pieprasījums pēc energoresursiem, kas var radīt to pieejamības problēmas un jaunus energoresursu cenu lēcienus, it īpaši Eiropā. Iedzīvotāju finansiālo situāciju pasliktina ne tikai dzīves dārdzības pieaugums un procentu likmju kāpums, bet arī akciju cenu kritums, un daudzās valstīs slīdēt lejā sākušas arī mājokļu cenas. Neskatoties uz valstu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, daudzviet pasaulē rudens un ziemas mēneši ekonomikā nesīs kritumu. Tomēr, ja raugāmies mazliet tālākā nākotnē, ir pamats piesardzīgam optimismam. Vājais pieprasījums galu galā atdzesēs inflāciju, un 2023. gada beigās, tā jau būs krietni samazinājusies kā ASV, tā Eiropā. Tas mudinās centrālās bankas pāriet uz procentu likmju mazināšanu un radīs priekšnoteikumus lēnai ekonomikas atlabšanai 2024. gadā.
Zemo procentu likmju laiks jau kādu laiku ir galā
Trīs un sešu mēnešu Euribor likmes 24.oktobrī bija pakāpušās līdz attiecīgi 1,56% un 2,13%. Tās šobrīd daļēji atspoguļo Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņemšanos turpināt tās pārziņā esošu procentu likmju celšanu. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme šobrīd ir 0,75% un mēs sagaidām, ka līdz nākamā gada martam tā tiks paaugstināta četras reizes un sasniegs 2,5%. Savukārt 2023.gada beigās gaidāms, ka ECB sāks mazināt procentu likmes, un 2024. gadā noguldījumu iespējas likme būs 2%. Finanšu tirgi ir iecenojuši nedaudz straujāku ECB likmju kāpumu, saskaņā ar kuru trīs mēnešu Euribor 2023. gada rudenī nedaudz pakāpsies virs 3% un līdzīgā līmenī saglabāsies arī 2024.gadā.
Latvijas ekonomikas temperatūras stabiņš noslīdēs zem nulles
Latvijas ekonomika šā gada pirmajā pusē auga par diezgan spēcīgiem 4,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr jau otrā ceturkšņa laikā ekonomikas jauda apsīka. Augstā inflācija bija sākusi deldēt gan vietējo, gan ārvalstu pieprasījumu. Īslaicīgu pienesumu ekonomikai pavasara – vasaras sezonā gan vēl sniedza ar ceļošanu, atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu atgūšanās no Covid ierobežojumiem. Bet, inflācijas radītajai spriedzei pieaugot, trešajā ceturksnī ekonomikā, visticamāk, jau bija vērojams kritums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Mēs prognozējam, ka kritums turpināsies arī šī gada pēdējā ceturksnī un nākamā gada sākumā. Ekonomikas lejupslīdi visvairāk ietekmēs kritums mājsaimniecību patēriņā, bet dažus ceturkšņus novērosim arī eksporta apjomu mazināšanos. Privātā sektora investīciju aktivitāte, visdrīzāk, saglabāsies piesardzīga, ja neskaita ieguldījumus enerģētiskajā drošībā un energoefektivitātes uzlabošanā. Nākamo divu gadu laikā gaidāms būtiskāks publisko investīciju uzrāviens, ko veicinās dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešana.
Šogad ekonomikas izaugsme gaidāma ap 2,8%, pateicoties spēcīgajam gada sākumam. Savukārt 2023. gads paies stagnācijas zīmē (0% izaugsme) – gads iesāksies ar kritumu, bet, sākot ar otro ceturksni, gaidāma lēna atkopšanās. Daudz stabilāku 2,9% izaugsmi sagaidīsim 2024. gadā.
Inflācija negribīgi vērš skatu lejup
Inflācija septembrī pieauga līdz 22,2%, kas, iespējams, arī izrādīsies tās augstākais punkts, pēc kura cenu pieauguma temps sāks nomierināties. Tomēr tas notiks pamazām, un līdz pat pavasarim inflācija vēl turēsies tuvu pie 20%. To sekmēs energoresursu tarifu kāpumi, kā arī otrreizējie efekti no enerģijas cenu kāpuma. Rudenī izsludināto apkures tarifu un citu energoresursu straujā kāpuma ietekmi uz inflāciju un iedzīvotāju maciņiem gan ierobežos valsts atbalsta pasākumi, no kuriem liela daļa stājās spēkā oktobrī. Inflāciju pamazām atdzesēs globālā pieprasījuma vājināšanās kombinācijā ar centrālo banku procentu likmju paaugstināšanu. Vairāki ārējie faktori jau šobrīd atspoguļo vājāka pieprasījuma ietekmi. Pasaules tirgos dažādu izejvielu cenas un transportēšanas izmaksas ir atkāpušās no pavasara rekordiem. Vēl viena laba ziņa ir globālo piegāžu ķēžu saspīlējumu mazināšanās. Gaidāms, ka 2022.gadā inflācija vidēji būs ap 17,3%, nākamgad – ap 9%, bet 2024. gadā jau vien 2,5%. Tas nozīmē, ka cenu kāpums turpināsies, bet tas vairs nebūs tik straujš.
Bezdarbs pieaugs īslaicīgi, pirktspējai vajadzēs vairāk laika, lai atgūtos
Pieejamie dati rāda, ka darba tirgū situācija pagaidām turpina attīstīties par labu darba ņēmējam. Faktiskais bezdarba līmenis septembrī samazinājās līdz 6,3%. Tā kā darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāla problēma daudzu darba devēju vidū un demogrāfiskās tendences sola tikai drūmāku ainu, tad gaidāms, ka īslaicīgas krīzes apstākļos darba devēji nesteigsies masveidā atlaist darbiniekus. Lai gan būtisks bezdarba vilnis nav gaidāms, nelielu pieaugumu rudens-ziemas mēnešos gan novērosim, un tas būs lielāks nekā ierasts sezonālu faktoru ietekmē. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā pakāpsies virs 7%, un tad atkal atsāks lēnām mazināties.
Algu izaugsmi šobrīd galvenokārt virza darbaspēka trūkums, bet neliela loma, visticamāk, ir arī milzīgajam cenu pieaugumam. Augošā dzīves dārdzība mudina daļu strādājošo kaulēties par lielākām algām. Tomēr reti kurš darba devējs var atļauties un ir gatavs pilnībā kompensēt cenu kāpumu. Tas arī nebūtu vēlams, jo var iegriezt bīstamo algu – cenu spirāli, radot daudz lielākas nepatikšanas ekonomikā. Tāpēc šādos gadījumos labvēlīgākie darba dēvēji drīzāk izšķirsies par nelielu algas pielikumu, iespējams, liekot uzsvaru uz īstermiņa risinājumiem ar mērķi palīdzēt mazāk atalgotajiem darbiniekiem “pārziemot”.
Gaidāms, ka vidējās bruto algas kāpums gada otrajā pusē nedaudz paātrināsies un gadā vidēji būs ap 8,3%. Savukārt nākamgad algu pieaugumam papildu sparu dos iecerētais minimālās algas kāpums. Lai gan rakstīšanas brīdī, tas vēl nav apstiprināts Saeimā trešajā lasījumā, pieņemam, ka minimālā alga pieaugs no pašreizējiem 500 eiro līdz 620 eiro nākamā gada sākumā un līdz 700 eiro ar 2024.gadu. Minimālā alga Latvijā ir otra mazākā Eiropas Savienībā un noteikti ir jāpaaugstina. Tomēr pastāv risks, ka tik straujš un neizdiskutēts kāpums var veicināt ēnu ekonomikas palielināšanos un nodarbinātības kritumu. Gaidāms, ka vidējā alga nākamajos divos gados augs par aptuveni 8-8,5%. Neskatoties uz diezgan sparīgo algu pieaugumu, strādājošo pirktspēja sāks atjaunoties tikai nākamā gada otrajā pusē un pat līdz 2024. gada beigām vēl nebūs sasniegusi pagājušā gada līmeni.
Autore ir Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
Pagaidām nav neviena komentāra