algu pieaugums
- Viedoklis
- 16.08.2024.
No imigrācijas tēmas neaizbēgsim
- Viedoklis
- 09.07.2024.
Inflācijai beigsies nauda
- Viedoklis
- 30.12.2023.
Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2024. gadā?
- Viedoklis
- 28.03.2025.
Latvijas ekonomika – pamatotu cerību un ģeopolitikas risku šūpolēs
Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts "Luminor" ekonomikas apskatā.
- Viedoklis
- 23.08.2024.
Eksportētāji: Nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas
Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus – uzmanības centrā jābūt tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un panāktu strauju ekonomikas attīstību, pateicoties pieaugumam eksportā.
- Viedoklis
- 16.08.2024.
No imigrācijas tēmas neaizbēgsim
Šā gada pirmajā pusē darba tirgu varētu raksturot kā “plakanu” - tieši tāpat kā Latvijas ekonomiku kopumā. Bezdarba līmenis kopš gada sākuma samazinājies, bet gada laikā tas ir pieaudzis. Tā kā darba tirgu ietekmē sezonas, izmaiņas gada laikā ir svarīgāks rādītājs. Taču darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais pieaugums ir neliels, turklāt reģistrētais bezdarbs 2. ceturksnī bija zemāks nekā pirms gada – vidēji 5,2% salīdzinājumā ar 5,6% pirms gada. Lai arī uz aptaujām balstītos darba meklētāju īpatsvara datus mēdz dēvēt par “faktisko” bezdarbu, var ticami argumentēt, ka reģistrētais bezdarbs drīzāk atspoguļo reālo situāciju. Rezumējot vienā teikumā - bezdarba līmenis nav būtiski mainījies.
- Viedoklis
- 09.07.2024.
Inflācijai beigsies nauda
Gada inflācija jūnijā sasniedza 1,4%, tas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā oktobra. Straujais algu pieaugums, kas dzen augšup pakalpojumu izmaksas, rada risku, ka gada 2. pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni.
- Viedoklis
- 19.03.2024.
Streiku vilnis Eiropā – kāpēc mums, baltiešiem, tas varētu rūpēt?
Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.
- Viedoklis
- 30.12.2023.
Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2024. gadā?
Svarīgākais 2023. gada ekonomikas notikums bija augstās inflācijas apturēšana. Gada beigās patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 1% augstākas nekā gada sākumā, kamēr pirms gada inflācija pārsniedza 20%. Eiropas valstu valdību solījumi domāt par energoefektivitāti un diversificēt piegādes maršrutus neizrādījās tukši – nafta un kvieši pasaules biržās 2023. gada nogalē maksā pat mazāk nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika, pakāpeniski ceļot procentu likmes, lai apkarotu inflāciju, izrādījās efektīva.
- Tribīne
- 02.10.2023.
Gribu algas pielikumu
- Viedoklis
- 30.08.2023.
Algas Latvijā atkal aug ātrāk nekā cenas
- Viedoklis
- 25.08.2023.
Vārga ekonomika tuvākajos gados
- Viedoklis
- 26.10.2022.
Gaidāmi mīnusi
- Viedoklis
- 01.06.2022.
Enerģijas lādiņš grūtam gadam
- Radars
- 01.12.2021.
Radars Latvijā
- Tribīne
- 02.10.2023.
Gribu algas pielikumu
Visbiežāk, kad saprotam, ka ikdienā nepietiek naudas, pirmā doma ir par algas pielikumu. Tomēr daudziem tā prasīšana saistās ar nepatīkamu, apkaunojošu vai pat bīstamu sarunu
- Viedoklis
- 30.08.2023.
Algas Latvijā atkal aug ātrāk nekā cenas
Vidējā darba samaksa Latvijā turpina nemitīgi palielināties un pat nelielais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī nav spējis kavēt algu kāpumu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 12% salīdzinājumā ar 2022. gada 2. ceturksni un sasniedza 1525 eiro pirms nodokļu nomaksas.
- Viedoklis
- 25.08.2023.
Vārga ekonomika tuvākajos gados
Inflācija strauji atkāpjas – cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2–2,5% tuvākajos gados. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja.
- Viedoklis
- 26.10.2022.
Gaidāmi mīnusi
Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.
- Viedoklis
- 01.06.2022.
Enerģijas lādiņš grūtam gadam
Beidzot Latvijas ekonomika aug daudz straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas! 1. ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 6,7%. Igaunijā un Lietuvā šie skaitļi bija attiecīgi 4,3% un 4,6%. Tie ir sezonāli neizlīdzināti dati - izlīdzinātajos datos kaimiņvalstīs viss bija gandrīz tāpat, vienīgi otrādi - attiecīgi 4,7% un 4,3% aiz Latvijas ziemeļu un dienvidu robežas. Latvijā, šādi rēķinot, ekonomika gada laikā pieauga par 6,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugums bija 3,6% - ļoti iespaidīgs skaitlis, un šādu panākumu veicināja pērnā gada rudens mājsēdes ietekme uz 4. ceturkšņa rezultātu. Igaunijā ceturkšņa griezumā izaugsme gandrīz apstājusies (0,1%), savukārt Lietuvā tā bija 1,0%. Te gan jāpiebilst – straujo kāpumu ceturkšņa griezumā galvenokārt veidoja produktu nodokļu iekasēšanas pieaugums par piekto daļu, pievienotā vērtība pret pērnā gada beigām auga par 0,7%.
- Radars
- 01.12.2021.
Radars Latvijā
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma 2022. gada budžeta likumu. Ieņēmumi plānoti 10,66 miljardi eiro, izdevumi — 12,4 miljardi eiro. Par 2022. gada budžetu balsoja 52 deputāti, pret bija 37, bet nebalsoja pieci. Budžetā paredzēts mediķu darba samaksas pieaugumam novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro. Pedagogu darba samaksas pieaugumam paredzēti 15,2 miljoni, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam — 20,7 miljoni.
