Swedbank
- Viedoklis
- 16.01.2025.
Pārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
- Zīmolu tops
- 06.10.2024.
- Agnese Meiere
Mīluļu atslēga — attīstība!
- Viedoklis
- 20.05.2025.
Kā uzlabot gauso daudzdzīvokļu namu renovācijas tempu?
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā kopumā ir apmēram 39 500 daudzdzīvokļu māju, no kurām pēdējo 10 gadu laikā ar valsts atbalstu renovētas vien aptuveni 1600 ēku — tātad nepilni 4%.
- Viedoklis
- 31.01.2025.
Izglītībā nevaram atļauties darboties atsevišķi – darba pietiks visiem
Mēs dzīvojam sarežģītā un strauji mainīgā laikā, ko raksturo kompleksi jautājumi bez skaidrām atbildēm un daudzšķautņaini izaicinājumi bez vienkāršiem, ātriem risinājumiem. Problēmu definēšanai un risināšanai ir nepieciešama daudzu pušu iesaiste, prasme nepārtraukti mācīties un pielāgoties, spēja iedziļināties un vēlme sadarboties un strādāt kopā. Izglītības joma nav izņēmums. Izglītība caurauž visus mūsu sabiedrības audekla slāņus, atstājot tālejošu un paliekošu ietekmi uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību, tādēļ, domājot, kā stiprināt un uzlabot izglītības kvalitāti ilgtermiņā, ir pienācis laiks izglītības sistēmā pilnvērtīgi integrēt arī dažādu uzņēmējdarbības sektoru pieejas, zināšanas un kompetences.
- Viedoklis
- 16.01.2025.
Pārmaiņas pensiju krāšanā – lielāka uzmanība jāpievērš savas pensijas pelnītspējai
Politiķu lēmums no šā gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi pašreizējo pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības. Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.
- Viedoklis
- 10.12.2024.
Daļa no sekmīga biznesa ir pārdomāta plānošana
Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir nodibināti gandrīs 7000 jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati. Dažādi pētījumi par jaundibinātu uzņēmumu dzīvotspēju liecina, ka “ilgdzīvotāju” kategorijā paliek labi ja piektā daļa no visiem (tehnoloģiju jaunuzņēmumu vidū vēl mazāk). Viens no iemesliem, kas samazina jauna biznesa mūžu un spēju izdzīvot, ir mērķtiecības trūkums, proti, uzņēmējam ir lieliska ideja, daudz enerģijas, lai sāktu biznesu, ir izdevies piesaistīt finansējumu, taču sākotnējais “uzrāviens” pēc gada vai diviem noslāpst. Biznesa plāns un strukturēts skats uz uzņēmuma attīstību ilgākā termiņā, iespējams, var izskatīties pēc liekas laika un enerģijas tērēšanas, jo jaunajam uzņēmējam “viss ir galvā.” Tā ir taisnība, ja runājam par darbību gada vai pāris gadu griezumā. Ja ir apņemšanās sekmīgi attīstīties tālāk, būtu jāpiefiksē galvenās lietas, kā attīstība notiks un kas to nodrošinās?
- Zīmolu tops
- 06.10.2024.
- Agnese Meiere
Mīluļu atslēga — attīstība!
Dati: Rihards Ginters, Wit Consulting stratēģiskais direktors Foto -
- Viedoklis
- 25.09.2024.
Tev būs pa spēkam! Jauniešus jāmudina iesaistīties uzņēmējdarbībā
Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu. Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.
- Intervija
- 28.08.2024.
Tā darīja jau vecvectēvs
- Viedoklis
- 28.08.2024.
Izaugsmes prognozes kļūst piezemētākas
- Viedoklis
- 30.04.2024.
Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
- Viedoklis
- 23.09.2024.
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
- Intervija
- 28.08.2024.
Tā darīja jau vecvectēvs
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta saņem Valstiskuma balvu un stāsta par labdarības tradīcijām un izaicinājumiem, būvējot spēcīgo zīmolu
- Viedoklis
- 28.08.2024.
Izaugsmes prognozes kļūst piezemētākas
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām tikai nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.
- Viedoklis
- 30.04.2024.
Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gluži saprotams, ka rodas jautājums – kā tas iespējams?
- Viedoklis
- 25.04.2024.
Ko par mani un tevi pastāsta attieksme pret ilgtspēju?
Ilgtspējas jēdziens ietver divas cieši saistītas fundamentālas vērtības – spēt kaut ko darīt ilgstoši, tāpēc darīt to atbildīgi. Tā nav nedz politiķu kaprīze vai ierēdņu izdomāta jauna prasība, nedz arī kāda ārēja spēka ģenerēta ideoloģija, lai panāktu pārmaiņas uzņēmumos un sabiedrībā. Klimata pārmaiņas jau labu laiku vairs nav hipotētiska abstrakcija, tās notiek gana strauji un daudzās nozīmēs nenovēršami, tāpēc ilgtspēja ir vairāk eksistenciāls, nevis ekonomisks jautājums. Turklāt tai ir arī ekonomisks pamatojums, jo ilgtspējīgs uzņēmums ir efektīvāks un konkurētspējīgāks.
- Viedoklis
- 18.04.2024.
Ilgtspējīga ieguldīšana – kā tai klājas un kas gaidāms?
Pēdējos gados ilgtspējīga ieguldīšana bija īpaši populāra tendence finanšu tirgos. Investīciju fondu jomā Eiropā praktiski visa jauna nauda plūda uz ilgtspējīgiem fondiem, un tagad jau divas trešdaļas no Eiropas biržā tirgoto fondu ņem vērā ilgtspējības faktorus. Kas tad ir “ilgtspējīga ieguldīšana”, kā šai pieejai klājās līdz šim un kas notiks tālāk?
