Ilustratīvs attēls
Tuvojas noslēgumam preču eksportam ļoti sekmīgs gads. 2022. gads ekonomikai kopumā joprojām zīmējas visai tīkamās krāsās, par spīti enerģijas cenu lēcienam, jo būs labvēlīgāki apstākļi pakalpojumu nozarēm. Taču preču eksporta perspektīvas apēno nozīmīgi riski. Pandēmijas radītās pārmaiņas pasaules ekonomikas struktūrā bija izdevīgas lielai daļai mūsu preču nozaru. Ļoti labvēlīgi eksporta datus līdz šim ietekmēja cenu kāpums, vairākos segmentos tās neizbēgami samazināsies. Ir pēkšņi saasinājies konkurētspējas jautājums - OIK radītais sadārdzinājums bija nieks, salīdzinot ar pašreizējo starpību starp elektrības cenu Baltijā un Zviedrijā, tā gan ir pārejoša problēma.
Preču eksports oktobrī (1557,9 miljoni eiro) nedaudz atkāpās no septembrī sasniegtā visu laiku rekorda (1614,2 miljoni), bet pieaugums gada griezumā joprojām ir ļoti pievilcīgs jeb 17,8%. Tas gan ir sācis atpalikt no rūpniecības eksporta cenu kāpuma (20,8%). Izlīdzinātie dati, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirību, vēsta par eksporta vērtības pieaugumu gada laikā par 22,8%. Skaidrs arī tas, ka rūpniecība nav vienīgā preču eksporta nozare.
Taču nav šaubu, ka eksporta pieaugums reālā izteiksmē ir kļuvis vājāks, to apliecina arī rūpniecības izlaides kāpuma piebremzēšanās.
Galvenā preču eksporta produkta - koksnes izstrādājumu eksports ir ļoti spēcīgs, joprojām pārsniedzot 300 miljonus mēnesī, taču gan summa, gan tās gada pieauguma temps (44,6%) jau ir sācis samazināties, tāpat kā eksporta cenas. Otras lielākās pozīcijas – elektroierīču un iekārtu eksports gada laikā ir nedaudz samazinājies (-1%), pret 12 mēnešu vidējo augot par 12%. Tātad šo tehnoloģisko preču daļa eksportā samazinās, bet ir zināms, ka aug vietēji ražotas elektrotehnikas un elektronikas eksports, tātad samazinās reeksporta loma.
Imports pēdējā laikā audzis īpaši strauji, tas oktobrī gada griezumā pieauga par 28,8%. Tas atspoguļo enerģijas cenas, arī importu tālākai pārstrādei un investīciju preces. Minerālproduktu jeb galvenokārt fosilo degvielu imports ir gada griezumā audzis 2,1 reizi, sasniedzot gandrīz 200 miljonus eiro mēneša laikā. Dzelzs un tērauda importa summa ir augusi pat 3,4 reizes, sasniedzot 155 miljonus, te ir gan preces pārstrādei, gan tālākai pārdošanai citās valstīs.
Aizvadītā mēneša svarīgākā ziņa pasaules ekonomikai ir jauna koronavīrusa varianta parādīšanās, šis notikums ietekmēs arī preču eksportu. Dati par omikronu pagaidām ir ļoti provizoriski, taču ļoti iespējams, ka koronavīruss beidzot sāk “uzvesties” tā, kā no vīrusa varētu sagaidīt. Tas kļūst lipīgāks, taču mazāk bīstams katram inficētajam. Šādu pavērsienu eksperti jau prognozēja pandēmijas sākumā, bet tas līdz šim nenotika, acīmredzot tāpēc, ka šī vīrusa nēsātāji to izplata arī pirms simptomu parādīšanās un saslimšanas slēptajās formās. Iespējams, ka jaunais variants zināmā mērā darbosies kā “dabiska” globāla bezmaksas pote. Tas vienalga būs daudz bīstamāks nekā “mākslīgās” vakcīnas, taču ne tik bīstams kā līdzšinējie varianti.
Ja omikrons tiešām ir pandēmijas beigu sākums, tā ir laba ziņa pakalpojumu sniedzējiem, bet vienlaikus risks ražotājiem, jo nauda plūdīs prom no preču uz pakalpojumu nozarēm. Pakalpojumu sniegšana tiks atbrīvota no ierobežojumiem, preču nozarēs turklāt var iestāties pieprasījuma pārsātinājuma efekts. Piemērs nozarei, kur šie riski varētu izteikti viens otru papildināt, ir mēbeļu eksports. To ietekmēs gan kopējā preču/pakalpojumu nozaru proporciju maiņa, gan tas, ka attālinātā darba laikmetā cilvēki centās pielāgot savus mājokļu jaunajām vajadzībām, šī vajadzība jau lielā mērā ir apmierināta un vai vairs nebūs aktuāla.
Taču par spīti visiem šiem izaicinājumiem preču eksporta perspektīvas joprojām ir diezgan labas. Neviens to nezina labāk par pašiem ražotājiem. Rūpniecības uzņēmumu vērtējums par savu eksporta pasūtījumu apjomu lielākajā daļā nozaru ir virs vēsturiski vidējā. Visaugstākais relatīvais optimisms ir poligrāfijā – strauji augošā nozarē, kas pēdējā laikā ir daudz investējusi ražošanas kāpināšanā.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
