rūpniecība
- Viedoklis
- 01.05.2025.
Pasaules drāma ir patērētājiem izdevīga
- Viedoklis
- 04.02.2025.
Rūpniecība tarifu ēnā
- Vēsture
- 04.08.2024.
Rūpniecības ideologs no Šveices
- Viedoklis
- 01.05.2025.
Pasaules drāma ir patērētājiem izdevīga
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti).
- Pasaulē
- 17.02.2025.
VIDEO: PFAS - "mūžīgo ķimikāliju" piesārņojums Eiropā
Daži vēlas pilnībā aizliegt "mūžīgās ķimikālijas" jeb PFAS, taču rūpniecības nozare ar spēcīgu lobēšanas kampaņu Briselē cenšas kavēt regulējuma ieviešanu.
- Viedoklis
- 04.02.2025.
Rūpniecība tarifu ēnā
Līdz pat pagājušajai nedēļai šis gads solījās apstrādes rūpniecībai būt mērenu uzlabojumu laiks – lai arī turpināsim peldēt drīzāk pret straumi, taču sasniegsim labākus rezultātus nekā 2024. gadā, kad ražošana samazinājās par 2,6%. Ražošanas pieaugums 2025. gadā joprojām ir ticamākais scenārijs, taču pasaules ekonomika ieiet arvien lielākas nenoteiktības ērā.
- Viedoklis
- 21.10.2024.
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist. Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?
- Vēsture
- 04.08.2024.
Rūpniecības ideologs no Šveices
Rūdolfs Heinrihs Mantels bija ne tikai viens no 19. un 20. gadsimta mijas Rīgas industrializācijas dūžiem — pēc Pirmā pasaules kara viņu godāja arī par Latvijas rūpniecības atjaunošanas ideologu
- Viedoklis
- 30.07.2024.
Cimperlīgais tautsaimniecības suflē jeb Izaugsme prombūtnē
Ja mēs personificētu tautsaimniecības izaugsmi un tai būtu elektroniskā pastkastīte, tad šā gada 2. ceturksnī uz tai adresētajiem ziņojumiem būtu saņēmuši automātisko atbildi: “Esmu prombūtnē līdz…”. Izaugsmes prombūtnes paziņojumi pienāca dažādu īstermiņa datu veidā: apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības, transportlīdzekļu reģistrācijas, karšu maksājumu, kā arī noskaņojuma datu izskatā. Kā cimperlīgs suflē, kas tikai prasmīga konditora rokās īpaši labvēlīgos apstākļos izdodas gaisīgs un nesakrities, pēc 1. ceturkšņa visai straujā palēciena (kad inflācija jau bija apvaldīta un procentu likmes stabilizējušās) iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir noplacis. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda par 1,1% zemāku IKP nekā 1. ceturksnī (sezonāli koriģēti dati).
- Tēma
- 17.07.2024.
- Ilze Šķietniece
Jaunie dzinumi
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
- Viedoklis
- 30.04.2024.
Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
- Eksperta viedoklis
- 07.04.2024.
Latvieši ir makro dzejnieku tauta
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
- Viedoklis
- 06.02.2024.
Nākotne ir dārga, bet izdevīga
- Tēma
- 17.07.2024.
- Ilze Šķietniece
Jaunie dzinumi
Latvijas ekonomiskā konkurētspēja uzlabojas, tomēr joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm. Lielas lietas veidojas no daudzām mazām. Kāpēc vienai pašvaldībai izdodas piesaistīt investīcijas un augt, bet citai — ne?
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
- Viedoklis
- 30.04.2024.
Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gluži saprotams, ka rodas jautājums – kā tas iespējams?
- Eksperta viedoklis
- 07.04.2024.
Latvieši ir makro dzejnieku tauta
Mūsu ekonomiskajai politikai un sabiedrības diskusijai par to ir izmisīgi trūcis konkrētības
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
- Viedoklis
- 06.02.2024.
Nākotne ir dārga, bet izdevīga
Latvijas rūpniecībai 2023. gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023. gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.
