imports
- Radars
- 10.04.2025.
Radars Latvijā
- Analīze
- 17.04.2024.
Rubļa rijēji. Turpinājums
- Viedoklis
- 16.04.2024.
Kā zināt, ka mūsu bērnus skolās nebaro ar Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktiem?
- Tops
- 07.04.2024.
Lēns ieskrējiens
- Radars
- 13.03.2024.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 24.04.2025.
ASV tarifu kari: kāpēc tie notiek, un ko tas nozīmē Latvijai?
Kāpēc ASV tarifu kari, iespējams, ir tikai pirmā zalve garākā kaujā? Daudzi pamatoti kritizē ASV prezidenta Trampa administrācijas neveiklo un juceklīgo tarifu karu, cerot, ka ASV nāks pie prāta un atgriezīs nu jau zudušo brīvas preču un kapitāla plūsmas pasauli. Tas nenotiks, jo esošā pasaules sistēma nevarēja turpināties un tai bija jāmainās.
- Analīze
- 17.04.2024.
Rubļa rijēji. Turpinājums
Re:Baltica pirmo reizi publicē Krievijas resursu lielāko importētāju sarakstu Latvijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Dominē graudi, naftas produkti un metāla sakausējumi
- Viedoklis
- 16.04.2024.
Kā zināt, ka mūsu bērnus skolās nebaro ar Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktiem?
Kā būt drošiem, ka izglītības iestādēs gatavotās maltītes tapušas no produktiem, kuru izcelsmes valstis nav Krievija un Baltkrievija, ja Krievijas tēju var piegādāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?
- Tops
- 07.04.2024.
Lēns ieskrējiens
Kuri ir Latvijas lielākie eksporta un importa partneri, un kādas preču un pakalpojumu grupas visvairāk pērk pasaulē?
- Radars
- 13.03.2024.
Radars Latvijā
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka «melnajā sarakstā» iekļauti 347 Baltijas valstu pilsoņi un viņiem liegta iebraukšana Krievijā. Sarakstā ir Latvijas premjerministre Evika Siliņa (JV), ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), bijušie Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA), kā arī Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
- Viedoklis
- 22.02.2024.
Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem?
- Pasaulē
- 14.02.2024.
- Māris Diņģelis
Dumpinieki
- Viedoklis
- 05.02.2024.
Vai Latvijas morāle ir amorāla?
- Radars
- 01.11.2023.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 12.04.2023.
Eksporta un importa apjomi sarūk
- Viedoklis
- 22.02.2024.
Nodoklis tekstilam no 1.jūlija. Kas par to jāzina tekstila importētājiem un pārdevējiem?
Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no šā gada 1. jūlija attiecinās arī tekstilizstrādājumiem. DRN piemēros uzņēmumiem, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem turpmāk būs jāuzņemas atbildība par ievesto produkciju, bet valstij un apsaimniekotājiem – jānodrošina infrastruktūra un skaidra sistēma, lai veicinātu turpmāku tekstila nenonākšanu kopējos atkritumos, jo DRN mērķis ir veicināt resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
- Pasaulē
- 14.02.2024.
- Māris Diņģelis
Dumpinieki
Daudzu Eiropas valstu lauksaimnieki sūdzas par sarežģītajiem saimniekošanas apstākļiem un vairs nevēlas ar to samierināties
- Viedoklis
- 05.02.2024.
Vai Latvijas morāle ir amorāla?
Pavisam drīz, 24. februārī, apritēs jau divi gadi kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Krievija to sauc par militāru operāciju, bet mēs saucam lietas īstajos vārdos – tas ir karš. Ar šo rakstu arī es vēlos saukt lietas īstajos vārdos, izsakot to, kas daudziem, visai iespējams, pie sirds neies.
- Radars
- 01.11.2023.
Radars Latvijā
Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12%, par vienošanos koalīcijā pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018. gada janvāra līdz šā gada 31. decembrim.
- Viedoklis
- 12.04.2023.
Eksporta un importa apjomi sarūk
Gan eksporta, gan importa vērtības izaugsme šā gada sākumā ir būtiski savārgusi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī pieauga tikai par 3%, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet preču importa vērtības kāpums praktiski nebija pamanāms veidoja nieka 0,1%. Eksporta un importa cenu kāpums ir sācis atkāpties, tomēr tas neskaidro tik strauju sabremzēšanos ārējās tirdzniecības rādītājos. Saskaņā ar CSP datiem ražotāju cenas eksportētajai produkcijai februārī auga par 8,8%, savukārt importa cenas janvārī bija tikai par nepilniem 5% augstākas nekā gadu iepriekš. Tā kā cenu kāpums apsteidz vērtības kāpumu, varam secināt, ka preču fiziskie apjomi šā gada sākumā mazinās gan eksportā, gan importā.
- Viedoklis
- 10.02.2023.
Šogad būs zemu apgriezienu un apgrozījuma ekonomika
Latvijas preču eksportētājiem aizvadītais gads kopumā bija ļoti sekmīgs, taču gada pēdējos trīs mēnešos pieauguma temps krasi samazinājās. Gada gaitā bremzējās apstrādes rūpniecības izlaides kāpums, kas veido eksporta izmaiņu reālās komponentes lielāko daļu, tāpat mazinājās inflācijas devums. Tā kā preču cenu līmenis 2021. gada laikā strauji kāpa, tad 2022. gada mēnešiem bija ļoti atšķirīga salīdzinājuma bāze jeb cenu līmenis 2021.gada atbilstošajos mēnešos.
