Ir jāciena skolotāju brīvais laiks!

  • Adele Stenforda (Adele Stanford), King's College Britu skolas Latvijā direktore
  • 24.09.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Nezvanīt uz skolotāja privāto tālruņa numuru, nerakstīt īsziņas ar jautājumiem par mājasdarbiem vēlu vakarā vai brīvdienās, nepievienot draugos sociālajos tīklos – tie ir tikai daži no noteikumiem, kas tiek ievēroti King's College Britu skolā Latvijā. Viens no veiksmīgas savstarpējās komunikācijas stūrakmeņiem ir citu cilvēku brīvā laika cienīšana.

Arī skolotājiem ir virkne lietu, kas jāievēro, piemēram, regulāra vecāku informēšana par viņu bērnu gaitām un paveikto, izmantojot īpašu aplikāciju, turklāt, vairāk daloties ar pozitīvajām lietām, pieaug arī vecāku uzticības līmenis un samazinās uzdoto jautājumu skaits.

Aptaujāt un izvēlēties vienotu komunikācijas formu

Pandēmijas laiks un attālinātās mācības nojauca robežas starp darba stundām un brīvo laiku, tāpēc daudzi skolotāji saskārās ar situācijām, kad jautājumus par mājasdarbiem saņēma zvanu vai īsziņu formā vēlu vakarā vai brīvdienās. Mūsu skolā šādas situācijas ir retums, lai gan, protams, tās nav neiespējamas. Tomēr ir ieguldīts daudz laika, lai atrastu ērtāko un visiem piemērotāko komunikācijas formu, lai saprastu, kādu informāciju nepieciešams sūtīt un kādu – nē.

Sākotnēji sūtījām vecākiem gan vēstules, gan e-pastus, bet ar laiku secinājām, ka jāvienojas par vienu komunikācijas formu. Veicām aptauju, jautājot, kādu informāciju vecāki vēlas saņemt, kādā formātā u.tml. Rezultātā vienojāmies par aplikāciju ClassDojo, ko ērti lietot visām iesaistītajām pusēm. Vecākiem nav jālasa gari e-pasti, turklāt nav riska, ka tie pazudīs mēstuļu jeb spama kastītē. Šī aplikācija noder gan grupas ziņām, gan individuāliem paziņojumiem, kā arī pavisam īsiem atgādinājumiem.

Privātuma politika un komunikācija tikai darba laikā

Ar aplikācijas starpniecību vecākiem varam sniegt iespēju ielūkoties mācību norisē, daloties ar bildēm. Vecākiem ir iespēja aplūkot bildes, taču nav paredzēts tās  lejupielādēt vai dalīties ar tām. Turklāt, lai nepārkāptu privātuma noteikumus, esam vienojušies, ka vecāki var dalīties tālāk ar tām bildēm, kurās ir tikai viņu bērns. Pievienojoties aplikācijas lietotāju pulkam, vecāki piekrīt arī skolas izstrādātajiem datu aizsardzības noteikumiem. Ja vecāki jūtas informēti, sarūk arī jautājumu skaits, ko viņi uzdod skolotājiem. Vēl viens noteikums, kas ir spēkā mūsu skolā, nosaka, ka mēs neko neizsūtam pēc plkst. 17. Arī vecāki ņem vērā, ka skolotājs izlasīs ziņas un atbildēs darba laikā.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Kopīgi vienojoties par būtiskākajiem komunikācijas noteikumiem, ikdienā ir daudz mazāk pārpratumu. Arī attālināto mācību laikā bija tikai daži gadījumi, kad skolotāji un vecāki komunicēja ārpus darbus laika. Kopumā maksimāli cenšamies nodalīt darbu un privātumu, jo pedagogiem, kā ikvienas citas profesijas pārstāvjiem, ir tiesības uz privātumu. Skolotāji un vecāki nevar būt “draugos” arī sociālajos tīklos – tas palīdz saglabāt profesionalitāti, jo uzskatām, ka vecākiem un skolēniem nav jāredz foto no pedagoga atpūtas brīžiem. Ja vecāki un skolotāji bijuši sociālo tīklu “draugi” pirms tam, laikā, kad bērni mācās mūsu skolā, lūdzam “draudzību” pārtraukt. Iespējams, šis noteikums izklausās sarežģīti, bet tas palīdz un galu galā – tie ir tikai sociālie tīkli.

Starp citu, vecākiem netiek dots skolotāju privātais telefona numurs vai e-pasts. Ja vecāki vēlas sazvanīt skolotāju, viņi vispirms sazinās ar skolas lietvedi, kas nodod ziņu skolotājam. Un skolotājs, protams, darba laikā atzvana no skolas tālruņa, ne sava privātā. Nepieciešamības gadījumā arī e-pastu saziņa notiek tikai no viena skolas e-pastu uz citu. Mēs ļoti cienām un sargājam skolotāju laiku, arī vasarās ļaujam pilnvērtīgi atpūsties. Zināmā mērā tas rada lielāku slogu vadības komandai, bet enerģijas pilni un atpūtušies pedagogi ir liela vērtība.

Dalīties ar pozitīvo informāciju

Noteikti vēlos uzsvērt, ka veiksmīgas komunikācijas elements ir arī dalīšanās ar pozitīvajām ziņām – par bērnu paveikto, sasniegumiem un panākumiem, lai neveidojas situācijas, kad ziņa no skolas uzreiz tiek uztverta kā signāls, ka kaut kas ir atgadījies. Arī reizēm, kad rodas kāda problēmsituācija, ir svarīgi to komunicēt pareizi – nesakot “jūsu bērns izdarīja to un to”, bet uzsverot, ka “mēs būsim pateicīgi, ja ievērosiet mūsu skolas vērtības” u.tml.

Tāpat ir svarīgi lietot jēdzienus “mēs”, “komanda”, lai atgādinātu, ka bērnu izglītība ir mūsu kopējais mērķis. Patiesībā ieguldām arī daudz laika, lai skaidrotu skolas kultūru un vērtības, to, kā ir būt daļai no mūsu skolas. Rezultātā bērni ir lepni būt daļa no visa lielā kopuma. Patiesībā jau neesam nemaz tik lieli – skolā mācās vairāk nekā 300 skolēnu vecumā no diviem līdz 15 gadiem.

Atjaunot komunikācijas kultūru pēc attālinātajām mācībām

Uzskatu, ka līdzīgus komunikācijas noteikumus var ieviest jebkurā skolā, arī lielā. Tomēr, neraugoties uz skolēnu skaitu, mainīt komunikācijas un skolas kultūru kopumā nav viegls uzdevums. Ir teiciens, ka “kultūra apēd stratēģiju brokastīs”, proti, ja nebūs izkopta kultūra, būs grūti iedzīvināt attīstības vai citas stratēģijas. Patlaban, atsākoties mācībām klātienē, mūsu primārais uzdevums ir atjaunot komunikācijas kultūru. Un to var panākt ar maziem solīšiem – skolotāji gaitenī sveicina katru skolēnu, uzrunājot vārdā. Skolēni var izvēlēties, kā uzrunāt skolotāju, piemēram, daži mani sauc par Adeles kundzi, daži – par Stenforda kundzi.

Kā jau minēju, pārmaiņas iespējamas ikvienā skolā, taču viss jādara pakāpeniski. Nav jātaisa revolūcija, jāsāk ar mazāk lietām – izmaiņām, kuras var redzēt uzreiz. Un regulāri monitorēt, kā vecāki, bērni un pedagogi reaģē uz šīm izmaiņām. Arī mūsu skolā viss nav ideāli un gadās dažādas situācijas, arī mēs reiz sākām ar pirmajiem soļiem. Skolotāja darbs nav viegls nevienā skolā, bet vienlaikus tā ir fantastiska profesija.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā