IT speciālistu trūkums nozarē un pieprasījums turpina augt

  • Lilita Trūpa, "Meditec" Ārsta biroja biznesa centra vadītāja
  • 16.07.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Digitālais laikmets mūsu dzīvēs ienāk arvien straujāk, un pandēmijas laikā tehnoloģiju prasmes nācies uzlabot divtik lielā ātrumā. Šis ātrums noteikti vairs nepārslēgsies lēnākā režīmā. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma vairs nav nākotnes profesija kaut kur “aiz durvīm”, tā jau ir tepat līdzās, un ir vērts to izskatīt kā labu variantu savai tālākizglītībai.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību visā pasaulē turpina pieaugt pieprasījums pēc dažādiem augsta līmeņa IT speciālistiem. Pašlaik vienā no populārākajiem personāla atlases portāliem CV‑online Latvija ir 838 vakances informācijas tehnoloģiju nozarē. Salīdzinājumam, piemēram, tieslietās - tikai 89. Solītās algas apjoms arī veselības aprūpes nozares informācijas tehnoloģiju izstrādātājiem, kas strādā Meditec, vidēji ir no 2500 līdz 4000 eiro mēnesī.

Apkopotie dati liecina, ka informācijas tehnoloģiju nozare šogad ir viena no pieprasītākajām darba tirgū.

Arī Ekonomikas ministrijas sagatavotās ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz pat 2040. gadam, paredz dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāku izmantošanu ikdienā, un līdz ar to arī pieprasījumu pēc kvalificētiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Taču pat pie salīdzinoši augstā IT nozares atalgojuma līmeņa Latvijā jau tagad ir grūti apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc šīs nozares speciālistiem, īpaši programmētājiem. Ikvienam IT uzņēmumam personāla atlase ir liels izaicinājums – īpaši grūti atrast vadošos programmētājus, taču vajadzīgi arī jaunie speciālisti, kas gūst pieredzi un līdz tiem izaug.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās šogad studē 7600 jeb 9,6% studentu, un skaits šogad pieaudzis par 4,1%. Tas priecē, taču absolventu ir krietni mazāk. Ik gadu studijas informācijas tehnoloģiju jomā pabeidz ap 700 jauno speciālistu, tomēr šis skaits krietni atpaliek no tā, kas nepieciešams, lai IT jomu Latvijā paceltu kvalitātē, kas tuvojas pasaules līmenim. Šo jomu salīdzinoši retāk izvēlas studēt sievietes, kuras tehnoloģiju nozarē joprojām ir mazākumā. Pēc CSP absolventu monitoringa rezultātiem, IT bakalaura programmu studijās tikai viena ceturtā daļa studentu ir sievietes. Iespējams, šajā ziņā vēl pastāv stereotipi par to, kas tad patiesībā ir IT joma. Pretēji izplatītajam stereotipam par tehnoloģijām kā izteikti vīrišķīgu jomu, daiļajam dzimumam tajā ir lieliskas iespējas un potenciāls. To pierādījušas arī vairākas šīs nozares profesionāles, kas, starp citu, jau otro gadu organizē vēstnešu un mentoru iniciatīvu Riga TechGirls ar mērķi palīdzēt sievietēm iekļauties informācijas tehnoloģiju nozarē. Jo IT nav tikai programmēšana, IT darbiem ir vajadzīgi gan projektu vadītāji, gan lietotāja pieredzes, dizaina domāšanas un vēl daudzi citi speciālisti.

Varbūt, lai  jaunieši būtu labāk sagatavoti IT studijām, pārmaiņas nepieciešamas jau skolas laikā. Ik pa laikam izskanējis viedoklis, ka programmēšana varbūt būtu jāmācās visiem skolēniem Latvijā, pat, ja tāpēc būtu jāatsakās no kādas citas mācību stundas. Tas varētu būt izaicinājums arī interešu izglītībai – starp deju un zīmēšanas nodarbībām piedāvāt arī tehnoloģiju apgūšanu. Varbūt, lai motivētu jauniešus studēt IT programmās, sekmīgiem studentiem jau no pirmā mācību gada būtu jāmaksā stipendija vidējās nozares algas apmērā. Acīmredzami jādomā arī par nozares atbalstu jauno speciālistu apmācībām, un IT uzņēmumi šajā ziņā jau rosās. Arī Nacionālā attīstības plāna “Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” uzsvērts, ka zemais IT speciālistu darbaspēka īpatsvars valstī kavē digitalizāciju un produktivitāti. Tādēļ šajā rīcības virzienā paredzēti vairāki risinājumi, tai skaitā plāns pielāgot pašreizējās mācību programmas atbilstoši mūsdienu un nākotnes profesiju veicamajiem uzdevumiem digitālās transformācijas jomā.

Jaunieši jebkurā vakanču portālā var pārliecināties, ka darbs šajā nozarē ir ļoti labi apmaksāts. Otrkārt, šo darbu ir salīdzinoši vieglāk apvienot ar privāto dzīvi, jo tehnoloģijas ļauj strādāt gan attālināti, gan brīvākā režīmā un, dzīvojot Latvijā, strādāt ārzemēs. Treškārt, labu speciālistu šajā nozarē trūkst, tādēļ IT diploms kabatā pašlaik var būt vērtīgāks par kādu citu.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā