Labākās brilles pasaulē

Latvijas uzņēmuma LightSpace inženieri ar minimāliem ieguldījumiem radījuši tehnoloģiju, kurai šobrīd nav līdzvērtīgas pasaulē. Tā ļaus ķirurgiem asistēt operācijās attālināti, bet automehāniķiem aizmirst par parastām rokasgrāmatām

Manā plaukstā iegulst pēc skata pavisam īsta cilvēka sirds. Tā karājas gaisā virs pelēka biroja galda. Protams, tā ir ilūzija — es zinu, ka sirds tur nav, taču vēlme paņemt to rokā ir nepārvarama. Pirksti izslīd tai cauri, un sajūta ir dīvaina, jo pārējā telpa un cilvēki joprojām ir savās vietās. Noņemu papildinātās realitātes brilles, un lidojošie objekti — gan sirds, gan vīruss un nervu šūna milzu palielinājumā — pagaist no uzņēmuma LightSpace biroja Mārupē.

Kad šīs brilles, kas šobrīd ir tikai prototips, nonāks ražošanā, tas būs pasaulē unikāls produkts ar milzīgu potenciālu pielietošanai medicīnā, autobūvē un citās jomās. «Volumetrisko attēlu tehnoloģijas ziņā esam radījuši labāko tehnoloģiju, kāda ir. Un to saka trešo pušu tirgus analītiķi,» ar lepnumu atzīst LightSpace vadītājs, uzņēmējs un inženieris Ilmārs Osmanis. Labākā uz planētas Zeme? «Jā!» viņš attrauc bez jelkādas ironijas. Atliek vien ticēt uz vārda. Tā sākas mūsu saruna, kuras laikā brīžiem jūtos kā zinātniskās fantastikas filmā vai ciemos pie temperamenta ziņā latviski piezemētākas, bet ne mazāk aizrautīgas Īlona Maska inkarnācijas Pierīgā.

Jaunas iespējas medicīnā

Lai novestu prototipu līdz gatava produkta stadijai, LightSpace nupat saņēmis Eiropas Savienības grantu divarpus miljonu eiro apmērā. Osmanis cer, ka triecientempā izdosies to paveikt pusotra gada laikā, par pusgadu agrāk, nekā paredzēts līgumā. Tiesa, ir velti cerēt, ka pēc tam šādas brilles varēs iegādāties veikalā. Tās būs pārāk  dārgas, vienas ierīces cena plānota 5—7 tūkstošu eiro robežās. Šobrīd tās tiek izstrādātas, lai rastu pielietojumu pirmām kārtām medicīnā. It īpaši sirds ķirurģijā, kurā katra operācija nes līdzi augstu risku.

«Šobrīd sirds ķirurgiem pirms operācijas var nākties veselu dienu veltīt tam, lai sagatavotu datus, pēc tiem ar 3D printera palīdzību izveidotu pacienta sirds modeli no plastmasas ar visiem tukšumiem un citām detaļām. Tas nepieciešams, lai izplānotu operāciju,» Osmanis skaidro pašreizējo situāciju, ko LightSpace mainīs. «Ar mūsu brillēm šādas raizes atkritīs.»

Patiesībā sirds un arī citas operācijas var būt tik sarežģītas un riskantas, ka tajās asistēt vadošajam ķirurgam nereti tiek pieaicināti augstas klases speciālisti, iespējams, pat no citām valstīm. Brilles atrisinātu arī šo jautājumu. «Tagad pie mums brauc, piemēram, ķirurgs no Dānijas. Ar šādām brillēm viņš varētu vērot operāciju, nepametot savu valsti un pat savu darba vietu,» sola Osmanis. 

Patiesībā ap trīsdimensionālo virtuālo orgāna modeli varētu attālināti pulcēties vai vesels dakteru konsilijs no dažādām pasaules malām.

Tāpat tās lieti noderētu, piemēram, magnētiskās rezonanses analīžu trīsdimensionālai atveidei. Iespējams, pat cīņai ar jauniem, līdz šim nepazīstamiem vīrusiem. Osmanis neslēpj, ka Covid-19 pandēmija atvieglojusi ES granta saņemšanu, kas ir ļoti grūti sasniedzams mērķis, — kompānija pieteikusies tam arī iepriekš, tomēr palikusi bešā.

«Uz to piesakās 4000 dažādu projektu, un vinnē 36. Tas ir īsts Eiropas čempionāts,» stāsta Osmanis. Pieteikuma dokumenti gan tapuši vēl pirms Covid-19 pandēmijas, bet vēlāk projektā ierakstīts arī tas, ka produkts varētu palīdzēt cīņai ar vīrusu. Osmanis noliedz, ka tas būtu cinisks triks. Brillēm tiešām būs pielietojums cīņā ar infekcijas slimībām. Tās iespējams pielāgot, lai brilles kalpotu par daļu no aizsargājošā ekipējuma, ar kuru mediķis dodas apraudzīt pacientu. Tajās varēs, piemēram, lasīt slimības vēsturi, ar ierīkotajām kamerām arī saglabāt informāciju. Ārstam, ieejot palātā, nebūs pašam jāpieskaras vispār nekam. Arī medicīnas studenti ar LightSpace radīto briļļu palīdzību varēs apgūt profesiju daudz vieglāk un ērtāk nekā līdz šim.

Labāk par multimiljardu kompānijām

Taču ar to viss nebeidzas. Cita nozare, kas jau šobrīd izrāda interesi par brillēm, ir automobiļu industrija. Iespējams, drīzā nākotnē mehāniķi sacīs ardievas shematiskiem zīmējumiem drukātās vai digitālās rokasgrāmatās, bet ielādēs papildinātās realitātes acenēs trīsdimensionālus mehānismu modeļus, kuros orientēties būs daudz vieglāk. Ir zinātniski pierādīts, ka trīsdimensionāls objekts ļauj cilvēkam ātrāk apgūt un analizēt uztverto informāciju, saka Osmanis.

Tikpat labi tehnoloģiju varētu pielietot arī daudzu citu tehnisku iekārtu apkopei un remontam, sākot no degvielas uzpildes stacijām un beidzot ar lidmašīnām, saka izgudrotājs. Brilles ne tikai palīdzētu mehāniķim ātrāk orientēties skrūvēs vai vados, ar kuriem tam jāstrādā, bet ar iemontēto kameru varētu arī fiksēt meistara paveikto, kontrolēt kvalitāti.

Šķiet neticami, ka papildinātās realitātes tehnoloģija pastāv jau krietnu laiku, taču šāds revolucionārs izrāviens tās attīstībā noticis tieši Mārupē, nevis kādā no Google vai Apple laboratorijām. Google taču jau 2013. gadā palaida tirgū plaša patēriņa tirgum paredzētas papildinātās realitātes brilles. Tās gan, norimstot mārketinga ažiotāžai, visi šķiet aizmirsuši. Par to, kad pasaulei līdzīgu produktu piedāvās cits tehnoloģiju milzis Apple, runā sen, bet joprojām tikai baumu līmenī.

«Tas, ko esam radījuši, nav gluži tas pats. To varētu salīdzināt ar automobiļu tirgu. Ir Ferrari un zapītis, un tie trīsriteņu auto Indijā, un vēl daudz kas pa vidu. Katram savs pielietojums,» skaidro Osmanis. 

«Google Glass tev pateiks, ka pa labi ir kafejnīca, pa kreisi kebabs vai paziņos, ka pienācis e-pasts. Taču, lai izlasītu šo e-pastu, būs jāvelk no kabatas telefons, jo brillēs šo tekstu salasāmā kvalitātē atveidot nav iespējams,» viņš turpina skaidrot. «Mūsu tehnoloģija ir pirmā, kas ļauj atveidot augstas kvalitātes attēlu brillēs tā, it kā tas atrastos rokas stiepiena attālumā. Citas līdzīgas iekārtas attēlus spēj atveidot tā, it kā tie atrastos daudz lielākā attālumā, sākot no viena metra.»

Nākotnē šī tehnoloģija varētu rast pielietojumu arī citās nozarēs, piemēram, spēļu industrijā, ieminas uzņēmuma izpilddirektore Madara Kalniņa-Kalnmale. Taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Plaša patēriņa tirgum šī tehnoloģija šobrīd ir par dārgu.

«Protams, visas tehnoloģijas ar laiku kļūst lētākas un pieejamākas. Taču tas notiek tamdēļ, ka cilvēki pie tā strādā,» Osmanis saka pragmatiski kā uzņēmuma vadītājs, apvaldot savu inženiera iztēli. Apmēram 30 cilvēku komandai šobrīd tāpat darba pilnas rokas, lai novestu produktu līdz ražošanai.

Zināšanas nav jānoraksta zaudējumos

Jaunuzņēmums ir tāds, kurš produktu vēl neražo, bet tikai attīsta ideju, skaidro Osmanis. Viņš patiesībā ir ļoti pieredzējis inženieris un uzņēmējs, kurš savulaik dibinājis un vada arī vienu no Latvijā veiksmīgākajiem elektronikas ražotājiem — uzņēmumu HansaMatrix, kam pieder 49% LightSpace daļu. Tehnoloģijas attīstīšanā pirms sešiem gadiem dibinātais LightSpace investējis aptuveni 15 miljonus eiro. Savu daļu ieguldījis arī HansaMatrix, taču uzņēmumi ir nošķirti, un daļa no LightSpace ikdienas, gluži kā visiem jaunuzņēmumiem, esot finansējuma meklēšana.

«Šādu produktu nevarētu radīt garāžā. Te vajag darbnīcas, laboratorijas, optiķus un elektroniķus,» viņš ņemas uzskaitīt. «Gandrīz visiem darbiniekiem te ir doktora grāds. Ir arī pa kādam studentam, kas atnāk praksē un drīz par kaut ko kļūs.»

Turklāt ceļš līdz brillēm nav bijis vienkāršs. Pirmos četrus gadus darbs noritējis, cenšoties izstrādāt lielus tā dēvētos volumetriskos ekrānus. Uz tiem, tāpat kā brillēs, iespējams atveidot  trīsdimensionālus attēlus. Osmanis ar komandu ticēja, ka tiem varētu būt potenciāls civilajā aviācijā. Tie ļautu vieglāk strādāt gaisa telpas kontrolieriem, it īpaši ap lielām lidostām, ļaujot labāk vizualizēt gaisā esošās lidmašīnas. Taču pagaidām industrija ar tikpat lielu dedzību nav atbildējusi. Tur aizgājušas apmēram divas trešdaļas no iztērētās naudas, bet vienīgie, kas par tehnoloģiju painteresējušies, esot Samsung pārstāvji. «Tāpēc, ka viņus interesē tehnoloģija vispār,» teic Osmanis, piebilstot, ka šādās situācijās nonāk vairums jaunuzņēmumu un vairums ar to pašu beidz pastāvēt. Taču dažiem izdodas pavērsiens.

«Ja veicat pētījumus, jūs tērējat naudu. Iztērēto naudu var uzkrāt nemateriālu vērtību veidā vai norakstīt zaudējumos. Tas ir filozofisks jautājums,» viņš nopietni saka. Tieši strādājot pie volumetriskajiem ekrāniem, attīstīta tehnoloģija, ko šobrīd izmanto papildinātās realitātes brillēs.

Pati volumetrisko ekrānu ideja nav izgudrota Mārupē un nav jauna. Trīsdimensionālais attēls tajos ir tāda kā redzes ilūzija, kas rodas, attēlu atveidojot uz vairākām plaknēm, kā tam būtu jāizskatās precīzi aprēķinātā attālumā no acs. Saliekot šīs caurspīdīgās plaknes cieši citu pie citas, acs fokusējas un sāk to uztvert kā trīsdimensionālu objektu. Osmanim gan nepatīk vārds «ilūzija».

«Jā, var teikt, ka tā ir apmānīšana, bet — ko tad mēs vispār redzam, kā tas ir? Televizors jau arī ir apmānīšana,» viņš iebilst. «Studijā sēž cilvēki, kaut ko stāsta, un jums taču netraucē, ka attēls ir divās dimensijās. Nepieciešamo informāciju jūs uztverat.» Iespēju pielietot tehnoloģiju, lai  iegūtu trīsdimensionālu attēlu TV ekrānos, izgudrotājs gan nesaskata. Taču tās potenciālu papildinātās realitātes jomā cenšas aptvert virkne lielu un mazu pasaules uzņēmumu. 

Ik pa laikam Osmanis piemin ASV kompāniju Magic Leap, kas plaša patēriņa tirgum paredzētas līdzīgas ierīces izveidē ieguldījusi jau vairāk nekā divus miljardus dolāru, taču pūliņi pagaidām nav realizējušies ar panākumiem, un uzņēmums šodrīd ir sarežģītā finanšu situācijā. Osmanis skaidro, ka šogad nomainītā uzņēmuma vadība gan radījusi skaļu mārketinga stratēģiju, taču, tās vadībā neesot inženieriem, tehnoloģiju attīstība nav virzīta gluži pareizā gultnē. LightSpace savukārt ieguldot salīdzinoši niecīgus līdzekļus, taču, koncentrējoties uz šauri specifiskai nišai paredētu produktu un akcentējot uzmanību uz tehniskām detaļām, sasniegusi daudz labākus panākumus trīsdimensionālā attēla kvalitātē. 

Izrādās, LightSpace esot arī pirmā šāda kompānija pasaulē, kas pievērsusi uzmanību ne tikai attēlam, bet arī acīm, stāsta Osmanis. Izveidota sadarbība ar Latvijas Universitātes Optometrijas centru, kura speciālisti seko līdzi briļļu izstrādei, mērot to valkātāja acs komfortu un citus parametrus, lai cilvēkam būtu patīkami un droši tās lietot. Šī iemesla dēļ šovasar uzņēmumu LightSpace uzrunāja ASV Federālās zāļu aģentūras pārstāvji, lai iegūtu informāciju, kas noderētu, izstrādājot vadlīnijas un standartus papildinātās realitātes briļļu drošībai Amerikā. Izteikuši pateicību par to, ka kāds par šo jautājumu vispār iedomājies, saka Osmanis.

Pagaidām brilles izskatās lielas un nedaudz lempīgas, bet iecerē tās ir daudz elegantākas. Lai nonāktu līdz ražošanai, vēl jāpiestrādā pie dažādām smalkām detaļām. Turklāt pagaidām ierīce ir tikai «dzelži» bez satura — domājot par to, šobrīd apzināti potenciālie partneri programmatūras izstrādei, ar kuriem vēl noris pārrunas.

Tas neizklausās maz. Taču Osmanis šķiet visnotaļ pārliecināts par komandas spējām un, runājot par tālāku nākotni, ar vienu kāju jau no Mārupes pārcēlies uz ASV, kur nāksies pārvietot kompāniju, tikko brilles tiks palaistas tirgū.

«Mums jau ir zināmi fondi, kas būs gatavi investēt, bet pārcelšanās uz Ameriku ir priekšnoteikums,» saka Osmanis. «Latvijā šie lielie fondi neinvestēs. Tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir arī Vācijas, vispār Eiropas problēma. Eiropā vajadzētu izstrādāt vienotu likumdošanas telpu, vienotu komerclikumu, lai to mainītu.»

Tehnoloģiju jaunuzņēmuma filozofija

1. Inženieris svarīgāks par direktoru. Uzņēmuma vadība ir otršķirīga. Tai, protams, jābūt kompetentai, taču tehnoloģiju uzņēmums nevar samazināt izmaksas, atlaižot inženierus, bet atstājot darbā finansistus. Tas attiecas arī uz lieliem uzņēmumiem. Kā piemērus var minēt Apple, kad kompānija 80. gados atlaida Stīvu Džobsu, un Nokia norietu pirms desmit gadiem.

2. Jābūt elastīgam domāšanā. Mēs četrus gadus strādājām pie tehnoloģijas, kura tiešā veidā izrādījās nevienam nevajadzīga. Tāds ir lielākās daļas jaunuzņēmumu liktenis. Daudzi tur arī beidz, bet ir tādi, kuri izlemj, ka pagriezīs stūri uz citu pusi un turpinās braukt. Tā mēs izdarījām, pielietojot iegūtās zināšanas citādi.

3. Jābūt aizrautīgam biznesā. Bizness ir azartspēle, reāls Monopols — vajag gribēt uzvarēt, uztaisīt labāk. Jāseko līdzi tirgum, patentiem, jātur roka uz pulsa.