Barikāžu ugunskuri pie Latvijas televīzijas ēkas Zaķusalā 1991. gada janvārī
Pirms 35 gadiem janvāra barikāžu laiks sākās ar Preses nama okupāciju, ko paveica padomju specvienība. Kā strādāja mediji barikāžu laikā?
Katrs vārds ir kā dzelonis, kas ķermenī un psihē izsauc reālas sāpes un skaidru sajūtu par apdraudējumu. «Kad atsāku lasīt, zosāda uzmetās,» par saviem 1991. gada pierakstiem saka Silva Bendrāte, bijusī Latvijas Radio korespondente Kurzemē. Viņa man rāda mazu blociņu pelēkos vāciņos — dienasgrāmata aptver 1991. gada notikumus no janvāra barikādēm līdz pat augusta pučam, kad sabruka Padomju Savienība. Silva ir arī viena no autorēm jaunajā grāmatā Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti, kas apkopo tā laika atmiņas.
No dienasgrāmatas par 13. janvāra svētdienu. «Šķiet, ap 3 naktī zvans. Zvana Aigars [Semēvics, toreizējais Latvijas Radio skaņu inženieris] — vai es dzirdu Latvijas Radio, jo viņi Kuldīgas radiostudijā nedzirdot, vienīgi zinot, ka Lietuvas Radio Viļņā ir okupēts. Pārbaudu. Es mūsu radio dzirdu. (..) Ap 3.20 man zvana ar drūmu informāciju no paziņām Mažeiķos par notikumiem Lietuvā, kur PSRS armijas tanki jau ir pie Lietuvas parlamenta ēkas, bet aiz tiem Lietuvas interfrontes pulks, jūtoties kā uzvarētāji. Bet tur tankiem šķērslis — Lietuvas tauta un divās mašīnu rindās apjozta parlamenta ēka. (..) 4.27 tiek translēts Lietuvas Radio vēstījuma teksts pasaules tautām un valstīm, tulkots latviski un arī krievu valodā. Lietuvas radio Viļņā pārtraucis darbību 2.17, bet to ir atsācis Kauņā.
