Rīgas panorāma. Foto - Edijs Pālens, LETA
Moderna pilsētvide ir ekonomiskās izaugsmes atslēga un viens no galvenajiem iemesliem, lai jaunieši tur gribētu veidot savu dzīvi, lai ienāktu uzņēmumi un pakalpojumu centri, lai investori interesētos par iespējām ieguldīt. Vai Rīga ir moderna? Ciktāl tas attiecas uz dzīvojamo fondu, tā ir novecojusi un nepievilcīga. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par nu jau gandrīz 20%. Tikmēr Rīga, kas veido apmēram divas trešdaļas no Latvijas IKP, burtiskā nozīmē aizpūš vējā milzīgus līdzekļus, samierinoties ar ēkām, kuru energoefektivitātes klase daudzās valstīs pat nepieļautu dzīvokļu izīrēšanu.
Izaugsmes vietā – lejupejoša spirāle
Vairumā nozaru kreditēšanas intensitāte Baltijas valstīs ir līdzīga. Salīdzinājumā ar Lietuvu mēs pat šo to kreditējam vairāk. Tā joma, kurā stipri iepaliekam saviem tuvākajiem kaimiņiem, ir nekustamā īpašuma nozare. Igaunijā tā tiek finansēta 125%, Lietuvā – 72%, kamēr Latvijā – tikai 47% apmērā no nozares bruto pievienotās vērtības. Eiropas valstīs vidējais rādītājs ir ap 150%, Vācijā sasniedzot pat 161%. Jaunu nekustamo īpašumu attīstīšana Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi divreiz lēnāka nekā kaimiņos, nesakārtotā būvniecības nozare un zemāka iedzīvotāju pirktspēja likusi investoriem biežāk raudzīties Tallinas un Viļņas virzienā. Tikmēr Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par ēku energosniegumu nosaka, ka līdz 2050. gadam visas jau uzceltās ēkas būtu jāpārveido par bezemisiju ēkām.
