Kopš 2025. gada sākuma lielai daļai Latvijas hipotekāro kredītņēmēju parādījās motivācija pārkreditēt savus kredītus par izdevīgākiem nosacījumiem. Apkopoti pirmie dati, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāju interese par iespējām nepārmaksāt par hipotekāro kredītu ir bijusi liela.
Nepietiekams finansējums Latvijas uzņēmējdarbībā Ekonomikas barometra pētījumā atzīts kā viens no galvenajiem izaugsmi bremzējošiem faktoriem un atpalicības iemesliem no Lietuvas un Igaunijas. Vienlaikus Latvijas Banka izpētījusi, ka Latvijā ir būtisks neizmantots kreditēšanas potenciāls – ja izlemtu kreditēties kaut trešdaļa no apmēram 25 000 Latvijas uzņēmumiem, kas potenciāli ir kreditējami, kredītu portfelis varētu pieaugt par diviem miljardiem eiro jeb 5–6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Moderna pilsētvide ir ekonomiskās izaugsmes atslēga un viens no galvenajiem iemesliem, lai jaunieši tur gribētu veidot savu dzīvi, lai ienāktu uzņēmumi un pakalpojumu centri, lai investori interesētos par iespējām ieguldīt. Vai Rīga ir moderna? Ciktāl tas attiecas uz dzīvojamo fondu, tā ir novecojusi un nepievilcīga. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par nu jau gandrīz 20%. Tikmēr Rīga, kas veido apmēram divas trešdaļas no Latvijas IKP, burtiskā nozīmē aizpūš vējā milzīgus līdzekļus, samierinoties ar ēkām, kuru energoefektivitātes klase daudzās valstīs pat nepieļautu dzīvokļu izīrēšanu.
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
Nesenie notikumi pasaulē ir iezīmējuši sagaidāmu globālās dienaskārtības maiņu, kas var ietekmēt gan ģeopolitisko situāciju, gan reģionu, tai skaitā Eiropas un Latvijas, attīstību un konkurētspēju. Kopumā Latvijas ekonomikā 2025. gadā sagaidām izaugsmi. Optimismu vairo arī aizdevumu likmju samazināšanās, līdz ar to atdzimstot kreditēšanas tirgum. Banku nozare nākamgad cer uzturēt abpusēju dialogu ar lēmumpieņēmējiem, lai turpinātu sniegt savu pienesumu valsts ekonomikas attīstības veicināšanā un netiktu vēl vairāk disciplinēta sava biznesa attīstībā.
Bez ekonomiskās drošības nav iespējama valsts drošība, pārliecināts ir jaunais Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps
Mārtiņš Kazāks stāsta, ko Latvijas Banka pēdējos piecos gados izdarījusi iedzīvotāju labā un kāpēc tās politiskā neatkarība ir tik svarīga
Ieilgusī stagnācija Latvijas ekonomikā pēc jaunāko datu un revīziju publicēšanas nu jau drīzāk izskatās pēc vieglas recesijas. Prognozes nākas samazināt, tomēr kopējais vērtējums krasi mainījies nav – divu trīs gadu kontekstā skatoties, Latvijas ekonomika bijusi visai “plakana”. Šogad ekonomika neaugs. 2024. gadā prognozējam nelielu kritumu par 0,3%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,4% un 2,8%.
Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums. Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
Slikta finanšu pratība var atklāties dažādos veidos. Ielūkosimies četros notikumos no nesenās vēstures, lai varētu izdarīt secinājumus nākotnei
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
